Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

Šodien Latvijā oficiālā vizītē viesojas Uzbekistānas prezidents


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nestabilās situācijas kaimiņvalstīs un savās mājās piedzīvoto terora aktu dēļ Uzbekistāna ārpolitikā mēģinājusi iet pa šauru taciņu, mēģinot izlocīties starp Krievijas un ASV interesēm.

Iestājās par PSRS


Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs dzimis 1938. gada 30. janvārī Samarkandā. Viņa vecāki – irānis Abdugani un tadžikiete Sanobara bija kalpotāji. Vidusāzijas Tehniskajā institūtā Taškentā viņš ieguvis inženiera mehāniķa specialitāti. Vēlāk studējis Taškentas Tautsaimniecības institūtā, pašlaik viņš ir ekonomisko zinātņu doktors.

Tālākā karjera saistīta ar valsts uzņēmumiem, iestādēm. Par republikas KP Centrālkomitejas pirmo sekretāru viņš kļuva 1989. gadā, pēc gada – par republikas prezidentu. Kad 1991. gadā notika referendums par PSRS republiku palikšanu savienības sastāvā, viņš pārliecināja sabiedrības vairākumu par labu palikšanai padomju sistēmā. Tomēr, sekojot augusta pučam Maskavā, I. Karimovs 1991. gada 31. augustā pasludināja Uzbekistānas neatkarību un novembrī tika ievēlēts par Uzbekistānas prezidentu. Kad jau divus termiņus pēc kārtas viņš bija aizvadījis prezidenta amatā, I. Karimovs ar referendumu palīdzību panāca grozījumus, lai viņu varētu ievēlēt atkārtoti. Uzbekistānā prezidentam faktiski pieder neierobežota vara. To gan sāka apdraudēt islāmistu kaujinieki ar savām aktivitātēm, turklāt 1999., 2000. un 2004. gadā Taškentā notika vairāki terora akti. Kā viena no struktūrām viņa varas nodrošināšanai kalpo uz pašvaldību pamata 1999. gadā izveidotās bruņotās grupas jeb “Mahallu sargi”, kas faktiski ir kā iedzīvotāju kontroles un izsekošanas grupējumi.

Starp Krieviju un ASV


Lai arī ārpolitiku I. Karimovs centās veidot ar neatkarīgiem elementiem, tomēr karadarbība kaimiņos Tadžikistānā un Afganistānā lika viņam meklēt sabiedrotos un balansēt starp tiem. Sākotnēji viņš iestājās par NVS kolektīvās drošības līgumu, taču 1999. gadā, kad pieauga Krievijas ietekme Centrālāzijā, Uzbekistāna no šā līguma izstājās. Bīstoties no talibu iespējamā uzbrukuma, Karimovs 2001. gadā nolemj satuvināties ar Maskavu un Uzbekistāna kopā ar Krieviju, Ķīnu, Kazahstānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu izveido Šanhajas sadarbības organizāciju. 2000. gadā Krievijas laikrakstam “Kommersant” viņš izteicies: “Lūdzu, nododiet Krievijai, ka mūs nevajag aizstāvēt… Uzbeki spējīgi paši atbildēt uz sitienu ar sitienu. Mums ir pati spēcīgākā armija Vidusāzijā.”

Pēc 2001. gada terora aktiem Ņujorkā Uzbekistāna atbalstīja ASV militāro operāciju Afganistānā un atļāva ASV spēkiem izmantot karabāzi savā valstī. Tomēr ciešās saites ar ASV kļuva slābanākas, kad 2005. gada maijā rietumvalstis un starptautiskās organizācijas kritizēja I. Karimova administrāciju par notikumiem Andidžanā, kuros valdības spēki atklāja uguni uz mierīgajiem iedzīvotājiem, kas protestos pieprasīja sociālpolitiskās un ekonomiskās reformas. Notikušo Uzbekistānas puse traktēja kā islāmistu protestus. Rietumvalstu kritikai bija savas sekas – Uzbekistāna palūdza slēgt ASV savu karabāzi un par valsts sabiedroto kļuva Krievija, kurai Uzbekistāna piedāvāja savas karabāzes.

Jāpiebilst, ka mūsdienās Uzbekistānā laikrak-sti nekritizē prezidentu un trīs lielākās dienas avīzes iznāk valsts paspārnē. Internets Uzbekistānā ir pieejams, taču tas tiek straumēts caur centrālo serveri, kas bloķē piekļuvi valdībai nevēlamām interneta lapām.

Industrializē valsti


I. Karimova ārpolitiskās nostādnes noteica arī valsts ekonomisko attīstību. Kamēr deviņdesmitajos gados Taškenta attālinājās no Maskavas, samazinājās tirdzniecība un ražošana, jo Krievija bija viens no galvenajiem noieta tirgiem. Kā atbildi I. Karimovs izvēlējās veikt ieguldījumus valsts ekonomikā, lai tā būtu industrializēta, taču tas notika uz sociālo programmu rēķina. Šī politika nesa augļus, jo tika saglabāti valsts uzņēmumi, tostarp Uzbekistānas lepnums – aviācijas rūpniecība. Tāpat Uzbekistānā sāka ražot automašīnas – “Chevrolet” vieglos automobiļus, “Isuzu” autobusus un “MAN” kravas automobiļus. Turklāt Uzbekistānā tiek ražoti automašīnu dzinēji. Autoindustrijas eksporta tirgi ir NVS valstis, Ķīna un Afganistāna. Novārtā nav pamesta arī tradicionālā kokvilnas nozare. Tiesa gan, dažas no lielajām starptautisko apģērbu ražošanas kompānijām atteikušās no Uzbekistānas kokvilnas, jo tās pārstrādē tiekot izmantots bērnu darbs.

Liela loma Uzbekistānai ir svaigo un žāvēto augļu ražošanā, un tā apsver iespēju Latvijā veidot savu augļu un dārzeņu izplatīšanas centru. Oficiālās iestādes norāda, ka Uzbekistānu sadarbībā ar Latviju interesē tranzīta iespējas, bet vairāk – kopuzņēmumu veidošana. No Latvijas produktiem Uzbekistānā labi pazīstamas ir “Grindeka” un “Olainfarm” zāles. Politiski oficiālās Uzbekistānas iestādes uzsver, ka tā jau no 90. gadu sākuma atbalstījusi Latvijas integrāciju ES un NATO.

Jāpiebilst, ka savas atrašanās dēļ Uzbekistānai pavērusies laba sadarbība ar Ķīnu, uz kurieni tiek eksportēta liela daļa Uzbekistānas preču, un šajā priekšrocībā Uzbekistāna esot gatava dalīties ar Latviju.

Pēc oficiālajiem datiem, 50 procenti valsts budžeta aiziet izglītībai un sociālajām vajadzībām.

Meita populārāka 
par tēvu


Par I. Karimova hobijiem atrodama skopa informācija, taču viens no tiem ir dažādu rakstu un grāmatu rakstīšana par valsts attīstību, kuras izdotas arī desmit sējumu kopotajos rakstos. Viņš ir sarakstījis vairākas monogrāfijas, piemēram, “Uzbekistāna: savs atjaunotnes un progresa ceļš”, “Uzbekistāna – pašu modelis pārejai uz tirdzniecības attiecībām”, “Uzbekistāna ceļā uz ekonomisko reformu padziļināšanu”.

Tomēr biežāk pasaules presē ir informācija par Karimova vecāko meitu Gulnaru – viņai ir doktora grāds politoloģijā, diplomāta darba pieredze kā vēstniecei Spānijā, savs modes zīmols “GooGosha” (tā Gulnaru mīļvārdiņā saucot viņas tēvs). Gulnara arī dzied un pat iedziedājusi kopdziesmu ar franču aktieri Žerāru Depardjē. Tāpat viņa nodarbojas ar uzņēmējdarbību, un tiek pieļauts, ka viņas bagātība 2010. gadā bija lēšama 570 – 665 miljonu ASV dolāru apmērā. Uzbekistānas medijos 41 gadu vecā Gulnara tiek minēta arī kā iespējamā I. Karimova varas mantiniece. Tikmēr jaunākā I. Karimova meita Lola ir Uzbekistānas pastāvīgā pārstāve UNESCO un tāpat kā māsa nodarbojas ar labdarības projektiem. I. Karimovam ir arī dēls no pirmās laulības.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+