Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai meža saražotajam skābeklim ir cena? Ekosistēmu pakalpojumi ekonomikai (2)

Foto - Normunds LīcisFoto - Normunds Līcis
Piemērs

Meža sniegtie pakalpojumi

Mežs cilvēkam sniedz daudzus nozīmīgus pakalpojumus: koki ražo skābekli un piesaista CO2, meža augsne filtrē un uzkrāj ūdeni. Mežs aizsargā no augsnes erozijas un ir dzīvesvieta daudziem augiem un dzīvniekiem. Šie augi un dzīvnieki arī sniedz mums izmantojamus labumus – koksni, ogas un sēnes, medījamo dzīvnieku gaļu. Jo īpaši sugām bagāti, daudzveidīgi meži daudziem cilvēkiem kalpo kā vieta, kur atpūsties, atgūt mieru vai gūt radošu iedvesmu.

Vai meža saražotajam skābeklim ir cena, ko varam izteikt eiro? Vai varam samaksāt par to, ka mežiem apaugusi kāpa jūrmalā aizsargā piekrasti no vējiem un smiltīm, vai izrēķināt, cik maksā rāms vasaras vakars ar makšķeri pēc pilsētas birojā pavadītas darba nedēļas?

Ikdienā nereti sastopam pretnostatījumu starp tautsaimniecības, sabiedrības ekonomiskajām interesēm no vienas puses un dabas aizsardzības, dabiskas vides saglabāšanas interesēm no otras puses. Jauna rūpnīca pašreizējā meža vietā? – tā taču radīs jaunas darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmēji maksās nodokļus valsts un pašvaldības budžetā; ieguvumi skaidri un nepārprotami, turklāt naudu iegūsim, arī pārdodot nocirsto koksni. Gaiss elpošanai un tīrs dzeramais ūdens vai bites, kas apputeksnē lauksaimniecības kultūras, savukārt liekas tik pašsaprotamas, ka to nozīmību viegli nepamanīt. Saikni starp augu un dzīvnieku stāvokli un cilvēku labklājību ir grūti uzreiz saskatīt un vēl grūtāk formulēt valodā, kurā runā ekonomisti un politiķi. Ekosistēmu pakalpojumu jēdzienu pēdējos gadu desmitos arvien biežāk lieto, lai abu šķietami pretējo nometņu intereses samērotu. Ko īsti tas nozīmē?

Veids, kā sarunāties dabas sargiem un ekonomistiem

“Mēs izmantojam dabu, jo tā ir vērtīga, bet mēs to zaudējam, jo tā ir par velti,” teicis Pavans Sukdevs, vides ekonomists, viens no ekosistēmu pakalpojumu pie­ejas celmlaužiem. Pārtika, dzeramais ūdens un gaiss, koksne, izejvielas medikamentiem, dabiskās šķiedras, sugu ģenētiskā daudzveidība, barības vielu aprite dabā, augsne, arī atpūtas iespējas, estētiskais baudījums un dabas tūrisms – ārpus šiem dabas procesiem, parādībām, lietām ne tikai neattīstītos tautsaimniecība, bet cilvēka pastāvēšana būtu apdraudēta vai nebūtu iespējama vispār.

Pēc Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) aplēsēm, dabas kapitāla krājumi pasaulē nodrošina mums preces un pakalpojumus, kuru vērtība sasniedz 125 triljonus dolāru gadā. Taču aprēķini tāpat liecina, ka ik gadu pasaule degradētu dabas resursu dēļ no šiem 125 triljoniem zaudē līdz pat sestajai daļai, bet 60% ekosistēmu pakalpojumu ir izmantoti līdz degradācijas līmenim. Dabas iespējas pašsaglabāties un atjaunoties nav bezgalīgas. “Tieši šis apstāklis pēdējos gadu desmitos veicinājis starpnozaru sadarbību un mudinājis meklēt veidus, kā dabas resursus un pakalpojumus novērtēt ekonomiskās kategorijās, lai diskusijās par ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību integrētu vides un dabas aizsardzības intereses, tās novērtējot un salīdzinot naudas izteiksmē,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īstenotā projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” pārstāve Rita Arāja.

Pieņemot lēmumu par kādas teritorijas attīstību, piemēram, izvēloties atrašanās vietu jaunai rūpnīcai, fermai, aktīvās atpūtas parkam vai jebkuram citam nozīmīgam infrastruktūras objektam, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu, tiek modelēts, kas ar šo teritoriju notiks pēc 10 – 20 gadiem. Kāda šai vietā ir dabas ekonomiskā vērtība un devums sabiedrībai? Kādi būs iespējamie ieguvumi, zaudējumi, riski, īstenojot dažādas teritorijas attīstības iespējas? Kāda ir šobrīd un kāda būs saimnieciskajai darbībai izmantojamā koksnes krāja (m3/gadā), cik daudz ogu un sēņu gadā varēs iegūt no viena hektāra, cik daudz augsnes var tikt zaudēts vēja vai ūdens iedarbības dēļ? Kura attīstības stratēģija būs saimnieciski izdevīgāka, kura ilgtspējīgāka un saudzīgāka pret dabas resursiem? Kāda būs atdeve no dabas vērtību saglabāšanā ieguldītajiem līdzekļiem?

Izvērtējot, kādas ir esošās dabas vērtības, apkārtnes ainava un infrastruktūra, kādi faktori ietekmē konkrēto vietu pašlaik un ietekmēs nākotnē, tālāk iespējams pieņemt uz ekonomiskiem aprēķiniem balstītus lēmumus un atteikties no attīstības scenārijiem, kas nav efektīvi vai nākotnē nesīs zaudējumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai sāk sagatavot “bauru” smadzenes JAUNAM NODOKLIM, no tā, kas pats aug un attīstās jau gadu simtiem, tikai jāliek mierā ???

  2. Liekulība, vairākus gadus pagātnē, tieši pašvaldība, gribēja notirgot šo teritoriju 5, 7 ha privātpersonai. Tagad metās par lielu aizstāvi, paši neko nav darījuši, tikai sabiedrības spiediena un protestu rezultātā, šī teritorija palika pašvaldības īpašumā, tāpat dižliepas tika iezīmētas pateicoties tieši sabiedrības darbībām. Nezinu tiešām kā ar to saglabāšanu, bet liekas, ka tieši ar darbībām, kas tur notiek, tiek paātrināta kāpas bojāeja, jo kā savulaik Dr.habil.geog., profesors. Vides aizsardzības un atjaunošanas katedras vadītājs, Vides zinātņu bakalaura studiju programmas direktors G.Eberhards skaidroja, ka tas nav smilšakmens, bet gan uzpūsta kāpa un dzīt stabiņus tajā, tas ir postoši, jo vējš, lietus, sals, un tad kā kūkas gabali atdalās smilts slānis un nobirst. Tāpat regulāra braukāšana pa kāpu ar smagām tehnikām ir izpostīta zemsedze.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+