Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Eksāmeni – stimuls mācīties (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Mūsu lasītājiem jautāju, ko viņi domā par izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes uzskatu, ka nav nepieciešams obligāts eksāmens vidusskolu absolventiem fizikā vai ķīmijā. I. Druviete arī apšaubījusi centralizēto eksāmenu ideju.

Regīna Gribuste, pensionēta bioloģijas skolotāja: “Grūti pateikt par tiem centralizētajiem eksāmeniem… Process ir sarežģījies un varbūt sadārdzinājies tāpēc, ka darbus nelabo vairs skolās uz vietas. Es domāju, ka eksaktie priekšmeti attīsta jauniešu loģisko domāšanu, tāpēc vidusskolā, kur iegūst vispārējo izglītību, fizika un ķīmija būtu jāmāca. Ja jaunieši to negrib, lai izvēlas mākslas un mūzikas skolas. Mans vīrs bija vēsturnieks, bet dēli un mazdēli izvēlas eksaktas zinības, pārsvarā fiziku. Šīs zināšanas viņiem palīdz būt veiksmīgiem vadītājiem.”

Jānis Censonis Jaunjelgavas novadā: “Ministres Druvietes ideja jau nav slikta – ne pārbaudījumu dēļ bērnam jāmācās, bet zināšanu dēļ, – taču ideālistiska. Tajā vecumā jauniešiem vējš svilpo visās vietās, apziņas vēl nav, lai pie grāmatām sēdētu brīvprātīgi, un nopietnām mācībām ir gatavi tikai kādi 10%, kurus patiešām kāds priekšmets interesē.”

Anatolijs Caune, bijušais ķīmijas un bioloģijas skolotājs, skolas direktors: “Inas Druvietes domas mani mulsina. Varbūt viņa nezina, kas notiek skolās? Ja jaunieši kārtotu eksāmenus fizikā vai ķīmijā, viņiem pēc vidusskolas pavērtos plašākas iespējas augstskolu izvēlē. Daudzu skolēnu pieeja mācībām ir pavirša, un viņus eksāmeni disciplinē.”

Veronika Dorbe-Širina, pensionēta latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Domāju, ka ministre, pati būdama filoloģe, īsti nepadomā pēc būtības. Fizika un ķīmija jauniešiem pilnveido loģisko domāšanu, bet eksāmeni ir labākais stimuls šos priekšmetus apgūt. Turklāt vidusskolai ir jādod vispusīga izglītība, jo daudzi skolēni šajā vecumā savu turpmāko profesiju vēl nav izvēlējušies. Arī man skolas gados ne īpaši padevās eksaktie priekšmeti, bet kārtoju eksāmenus gan fizikā, gan ķīmijā. Ļoti daudz bija atkarīgs no skolotāja talanta iemācīt un paskaidrot. Esmu viņiem par to tikai pateicīga.”

Venta Svilāne, pensionēta latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Būtu žēl zaudēt izglītības ministri, kurai ir tik skaidra nostāja valsts valodas jautājumos… Bet eksāmeniem fizikā vai ķīmijā, manuprāt, jābūt, jo šīs zinības attīsta loģisko domāšanu. Ja jaunietis droši zina, ka šīs zināšanas viņam dzīvē nekad nevajadzēs, varbūt varētu iztikt ar ieskaiti.”

Ilmārs Kopštāls Durbē: “Ieteiktu tiem, kuri nevēlas gala eksāmenus vidusskolu beidzējiem fizikā un ķīmijā, vēl papildu atvieglojumus. Tiem, kuri nodomājuši kļūt par mūziķiem, pietiktu tikai ar septiņu nošu nosaukumu iemācīšanos. Bet pietiks smieties par mūsu jauno vidusskolas beidzēju paaudzi! Viņiem jāzina gan fizika, ķīmija, matemātika, gan viss pārējais, kas domāts izglītotam cilvēkam.”

Edmunds Grēviņš Jūrmalā: “Atteikties no eksāmeniem fizikā vai ķīmijā ir mūsu bērnu apzagšana, jo visi inženieri un cilvēki, kas izprot pasaules kārtību, ir apguvuši gan fiziku, gan ķīmiju, gan matemātiku. Atteikties no eksāmeniem vispār – tas man nav saprotams. Esmu licis daudzus eksāmenus: jau beidzot pamatskolu – septiņus, vidusskolu – visos svarīgākajos priekšmetos, augstskolā – visās tehniskajās zinībās. Dzīve nav spriņģošana kā bullēnam vai meklēšana, kā vieglāk pabeigt skolu. Uz katru nākamo pakāpienu vari tikt, tikai piespiežoties, ar darbu. Ja visi ražošanas cilvēki saka, ka sabiedrībai ir nepieciešami cilvēki ar eksaktām zināšanām, tad skolām ir jāmainās. Es nesaprotu, kā ministre var ignorēt valdības lēmumu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Skumji, ka pieredzējuši pedagogi spriež tik vienveidīgi, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Skolēni jau mācās fiziku un ķīmiju vidusskolā (gandrīz 90%, tikai 10% apgūst integrēto dabaszinību kursu) un attīsta savu loģisko domāšanu! Ne jau tas cik skolēnu kārto eksāmenu liecina par to, cik skolēnu to apgūst. Tā kā neviena Latvijas augstskola neprasa, lai iestājoties augstskolā būtu sertifikāts par CE fizikā, bet ķīmiju prasa tika Stradiņa universitātes dažas studiju programmās, tad jaunieši nokārto obligāto matemātiku vai svešvalodu un iestājas piemēram RTU.
    Es tiešām atceros, kā manā jaunībā kala biļetes (ļoti motivē uz mācīšanos), bet pēc ne’dēļas neviens no tā iekaltā neko vairs neatcerās.

  2. Druvietes kundze vienkārši kā IZM ministre nav savā vietā, jo neizprot šodienas pasauli un cilvēka ekonomisko dzīvi. Viņa dzīvo savā šaurajā, ideālistes pasaulītē, kas ir tālu no reālās dzīves īstenības.

  3. NESAPROTU, KAS NOTICIS DRUVIETES KUNDZEI!???????????EKSAKTIE PRIEKŠMETI PALĪDZ ATTĪSTĪTIES SKOLĒNA SMADZENĒM – TĀS SĀK DOMĀT, PROT SECINĀT!?? Vai tad mēs šo eskāmenu dēļ esam nomiruši vai kā citādi skopļoti??? KAITINA stulbie vārdi “MOTIVĀCIJA”,nav skolēni “IEINTERESĒTI” u.c. stulbības! NONSENSS!!! Ko tad skolēni iet uz skolu – MĀCĪTIES VAI SIST STUNDĀ LANTAKAS VAI CITĀDI DEMONSTRĒT SEVI???? SKOLA jau nav MODES SKATES UN MUTES BAJĀRU PULCŠANĀS VIETA? Visu viņi spējīgi analizēt, TIKAI NE SEVI??? VAINĪGA VIENĪGI ĢIMENE UN NEKAS CITS!!! VISS sākas ar pašu bērnu un nevis ko citu!? MAN ģimenē mācīja CIENĪT SEVI un visu sākt ar sevi -gan patiku, gan nepatiku, gan motivāciju un visu pārējo…Esmu laimga, ka bija jāmacās fizika, gan ķimija, kaut gan izvēlējos mūziku un ar to pelnīju savu iztiku! PALDIES MANIEM MIĻAJIEM SKOLOTĀJIEM fizikā, kīmijā, matemātikā un valodās, mācoties vidusskolā!!! Bez šiem priekšmetiem laikam būtu tāds puscilvēks!!! Viss, ko zinu, ir bijis dzīvē un vēl tagad, ir NODERĪGS!!! DRUVIETES kundze, NELIEDZIET ŠĪS ZINĀŠANAS SKOLĒNIEM UN TĪŠU PRĀTU NESAŠAURINIET VIŅU NĀKOTNES IESPĒJAS!?!

Draugiem Facebook Twitter Google+