Eksāmeni – tikai latviešu valodā 25
Sākot ar jauno mācību gadu, visiem vidusskolu absolventiem centralizētie eksāmeni būs jākārto tikai latviešu valodā. No 2020. gada tikai latviski eksāmeni būs jākārto arī pamatskolu, tātad 9. klašu absolventiem. To paredz Ministru kabineta komitejas vakar atbalstītie grozījumi noteikumos, kas nosaka valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu norises kārtību. Šodien tos atbalstīja arī valdībā.
Patlaban 12. klases absolventi eksāmena uzdevumus saņem latviešu valodā (izņemot svešvalodu eksāmenus), taču drīkst izvēlēties, vai kārtot eksāmenu latviešu vai krievu valodā. Šā iemesla dēļ pedagogiem, kuri piesakās labot centralizēto eksāmenu darbus, līdz šim bija jāprot arī krievu valoda. Savukārt 9. klases skolēniem bija iespējams gan eksāmena uzdevumus saņemt krieviski, gan arī atbildēt krievu valodā. Plānotās izmaiņas paredz, ka no 2018./2019. mācību gada eksāmena materiāli 9. klasēm tiks gatavoti tikai latviešu valodā, tomēr atbildes vēl drīkstēs sniegt arī krieviski, savukārt jau nākamajā mācību gadā jāatbild būs tikai latviski. Jāuzsver, ka šīs pārmaiņas neattiecas uz valodu mācību priekšmetiem.
Jābūt pietiekami sagatavotiem
Šādas izmaiņas eksāmenu norises kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro gan ar to, ka jau kopš 2000. gada Latvijā ir spēkā Valsts valodas likums, kas nosaka, ka bez latviešu valodas prasmes darba tirgū neiztikt. Lai visu skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba tirgū, izglītības sistēmai jābūt vērstai uz latviešu valodas pilnvērtīgu apguvi. Tā kā vidusskolās vismaz 60 procenti mācību satura jāapgūst latviešu valodā, vidusskolēniem vajadzētu būt pietiekami sagatavotiem kārtot eksāmenus latviešu valodā. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka lielākā daļa mazākumtautību vidusskolu absolventu jau līdz šim izvēlējušies eksāmenus kārtot latviski. Pērn tikai 15 procenti šādu skolu absolventu eksāmenus kārtoja krievu valodā.
Savukārt mazākumtautību pamatskolās iespējams īstenot dažādus izglītības modeļus, taču tajos visos jāiekļauj mācību priekšmeti, kas tiek apgūti latviski vai bilingvāli. IZM secinājusi, ka, piemēram, Latvijas vēsturi pamatskolās krieviski vairs neapgūst: tā tiek apgūta bilingvāli vai latviski. Turklāt, jo skolēni kļūst vecāki, jo biežāk viņi mācās latviski. 6. klasē šo mācību priekšmetu 494 mazākumtautību skolēni apguva bilingvāli, bet 4972 – latviski, taču 9. klasē bilingvāli šo mācību priekšmetu apguva tikai 138 skolēni, bet pārējie – latviski.
IZM uzsver: ne tikai valsts augstskolās, bet arī profesionālās izglītības iestādēs mācības iespējamas tikai latviski. Tāpēc eksāmenu kārtošana latviski mazākumtautību skolu absolventiem palīdzēs arī pilnvērtīgāk sagatavoties tālākajam izglītības posmam.
