Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. oktobris, 2013
Drukāt

Eksāmeniem cels latiņu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valsts izglītības satura un eksaminācijas centrs (VISC) apkopojis datus par 2013. gada pavasara valsts pārbaudes darbu rezultātiem.

Jau minētajā vēstures eksāmenā skolēnu sasniegumi pēdējo divu gadu laikā kritušies par vairāk nekā sešiem procentpunktiem, bet matemātikā, salīdzinot ar pērno gadu, – par vairāk nekā pieciem procentpunktiem. Mazāk izskanējis tas, ka divu gadu laikā par gandrīz sešiem procentiem kritušies vidusskolu absolventu panākumi krievu valodas eksāmenā. Savukārt, raugoties uz bioloģijas un vācu valodas eksāmenu rezultātiem, var redzēt, ka kopš 2011. gada vidusskolēnu absolventu sasniegumi pieauguši pat par desmit procentpunktiem. Latviešu valodā eksāmena rezultāti bijuši labāki par pieciem procentpunktiem nekā 2011. gadā un gandrīz tikpat labs kāpums bijis angļu valodas eksāmena rezultātiem.

Vakar, kad Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par eksāmenu rezultātiem stāstīja VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis, lielāka uzmanība gan tika pievērsta neveiksmēm.

Matemātikā lielākā daļa vidējās izglītības iestāžu absolventu spēj atrisināt tikai 40 procentus eksāmenā iekļauto uzdevumu. “Savukārt to skolēnu, kuru sasniegumi ir augsti, ir ļoti maz,” atzina G. Vasiļevskis. Nepārsteidz, ka vislabākie rezultāti matemātikas eksāmenā ir valsts ģimnāziju absolventiem, kuri vidēji spējuši atrisināt 57,55 procentus doto uzdevumu. Savukārt krietni zem vidējā ir profesionālo vidusskolu un vakarskolu absolventu rezultāti – viņi vidēji spējuši atrisināt ap 20 procentiem uzdevumu.

Analizējot matemātikas eksāmena rezultātus, VISC speciālisti secinājuši arī, ka no 17 777 matemātikas eksāmena kārtotājiem 5,2 procenti vai 929 jaunieši pareizi atrisinājuši vismaz 80 procentus uzdevumu. Rezultātu vētītāji raudzījušies, kādus vēl eksāmenus šie izcilnieki kārtojuši. Izrādījās, ka tikai trešdaļa nolemj kārtot arī fizikas eksāmenu un vien 131 izcilnieks vēlējies pierādīt savas zināšanas ķīmijā. G. Vasiļevskis spriež, ka tas diemžēl liecina – lielākā daļa izcilo matemātiķu nesaista savu nākotni ar eksaktajām zinātnēm.

Vēstures eksāmena sliktos rezultātus arī saista ar profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu sniegumu. Kā “Latvijas Avīze” jau iepriekš rakstījusi, lielākā daļa vēstures eksāmenu kārtotāju ir profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Profesionālajās izglītības iestādēs šis eksāmens ir obligāts atšķirībā no vispārējām vidusskolām un ģimnāzijām. Taču profesionālajās skolās vēsturi mācās tikai pirmajā mācību gadā un jau pēc pirmā kursa jākārto eksāmens.

G. Vasiļevskis norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā iegūt sertifikātus par centralizēto eksāmenu kārtošanu kļuvis grūtāk. Iepriekš pietika pat atbildēt uz vienu jautājumu vai atrisināt vienu uzdevumu, lai iegūtu vismaz zemāko – F – līmeni un varētu saņemt sertifikātu. Šis ir otrais gads, kad nepieciešami vismaz pieci procenti pareizu atbilžu, lai iegūtu sertifikātu. Tajā gan tiek arī norādīts, cik tad procentpunktos absolventa sniegums eksāmenā novērtēts. Diemžēl pat piecus procentus pareizu atbilžu, piemēram, matemātikas eksāmenā, nespēja sniegt 131 topošais absolvents. Visvairāk – 93 neveiksminieku – atkal bija profesionālo skolu audzēkņu vidū. G. Vasiļevskis sacīja, ka iecerēts pamazām celt latiņu un pēc vairākiem gadiem sertifikātus izsniegs tikai tiem, kuri snieguši vismaz 20 procentus pareizu atbilžu. Viņš gan atzina, ka pret prasību paaugstināšanu iebilst skolu direktori.

Jāpiebilst arī, ka gan skolu, gan vecāku pārstāvji atbalsta VISC ieceri ieviest divu līmeņu eksāmenus vismaz matemātikā – obligāto ieskaiti, kas būtu vienkāršāka, un eksāmenu, saskaņā ar kura rezultātiem varētu stāties augstskolās. Šo ideju sēdē atbalstīja arī daļa deputātu, uzsverot, ka no profesionālo un mākslas skolu absolventiem nevar prasīt to pašu, ko no valsts ģimnāziju beidzējiem. Savukārt augstskolu pārstāvji, pēc G. Vasiļevska teiktā, pret šādu dalījumu iebilduši, bažījoties, ka tad samazināsies potenciālo studentu skaits.

 

Uzziņa

2013. gadā VISC nodrošinājis 30 valsts pārbaudījumu izstrādi un norisi. Vidusskolās bija iespēja kārtot 10 centralizētos eksāmenus. Kopumā tika iesniegti un vērtēti 64 594 darbi.

Pamatskolās kārtoja vienu centralizēto eksāmenu, pārbaudot mazākumtautību pamatskolu absolventu zināšanas valsts valodā; tika vērtēti 3653 darbi.

Izsniegti 24 225 sertifikāti par nokārtotajiem eksāmeniem vispārējā vidējā izglītībā un 3653 sertifikāti pamatizglītību beigušajiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+