Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

Eksāmeniem gatavi! Padomi, kā savlaicīgi tikt galā ar stresu

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Vides komforts

Kad pienākusi eksāmena diena, līdzi jāņem:

• rokas pulkstenis (telefonu lietošana var tikt liegta);

• ūdens pudele (stresa dēļ organisms atūdeņojas, bet šķidruma trūkums strauji pazemina nervu impulsu pārvadi smadzenēs);

• graudu un sauso augļu batoniņš vai melnā šokolāde (ātrie ogļhidrāti palīdz uzturēt spēkus atbildīgajā brīdī).

Bet vēl svarīgāks ir pozitīvs noskaņojums – es visu zinu, ar visu tikšu galā! Savukārt apziņa, ka pat negaidīts rezultāts nav katastrofa, mazina spriedzi.

Organismam ir pietiekami resursu, lai tiktu galā ar īslaicīgu stresu. Bet reizēm tas uzkrājas ilgu laiku pirms eksāmeniem un situāciju apgrūtina. Stresa vadības konsultante Inese Millere uzsver, ka intensīvas mācības ik pēc nepilnas stundas jāpārtrauc kaut vai uz dažām minūtēm, bet galva pēc vairākām stundām jāizvēdina ilgāku laiku.

Arī augstas prasības manāmi palielina stresu. Tas attiecas uz reālām un šķietamām tuvinieku rūpēm. “Atceries, ka tev ir eksāmens! Ja nenokārtosi, zināsi, ka jābūt centīgākam!” Šāda palīdzība trauksmes sajūtu tikai palielina. Neveiksminieka komplekss biežāk gan raksturīgs bērniem, kuru vecāki uz viņiem projicē savas neveiksmes: “Redzi, es slikti mācījos un tagad strādāju ne to darbu, ko gribētu!”

Īsi pirms eksāmena nomierina un spēku dod elpošanas vingrojumi. Skaitot līdz četri, dziļi ieelpo un, vēlreiz skaitot līdz četri, izelpo. Pēc tam ieelpas laikā aizver acis, uz īsu brīdi aiztur elpu un izelpas laikā acis lēni atver. Visbeidzot krūšu līmenī saliek plaukstu pret plaukstu un ieelpas laikā spiež vienu pret otru arvien stiprāk, brīdi aiztur elpu un izelpas laikā spiedienu atslābina. Katru vingrojumu atkārto 3–5 reizes.

Gatavošanās

Noskaņojumu, pašsajūtu un atmiņu ietekmē arī tas, ko ēdam, dzeram, kā atpūšamies vai plānojam savu darbu. Lai pēkšņi uzlabotu atmiņu, nav jēgas ēst biezpienu! Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka stresa laikā organisms nevar uzņemt no ēdiena to, kas nepieciešams, jo spriedzes apstākļos gremošanas sistēma strādā sliktāk. Labāk neēst, nekā pārēsties, ja vien spriedze ir īslaicīga. Stresa laikā nevajag lietot daudz kofeīna, alkoholu un sāļus, kūpinātus, treknus ēdienus.

Aptiekas preparāti koncentrēšanās spēju uzlabošanai ieteicami kursa veidā jau pirms lielas garīgās slodzes. Farmaceite Jūlija Kovaļova atgādina, ka šo līdzekļu sastāvā ir ginko bilobas ekstrakts, aminoskābes, lipīdi, B grupas vitamīni, folskābe.

Nevajadzētu noniecināt preparātus, kuru sastāvā ir augi ar nomierinošu iedarbību, piemēram, baldriāna saknes, māteres laksti, apiņa augļkopas, vilkābeles ziedkopu ekstrakts, melisas un piparmētras lapas. To kombinācijas ir dažādas tāpat kā veidi – tabletes, balzami, pilieni, tējas. Tabletes gan iedarbojas lēnāk nekā šķidrie preparāti.

Ja šāda veida līdzekļi iepriekš nav lietoti, ieteicams tos izmēģināt dažas dienas pirms pārbaudījumiem, jo daļai cilvēku preparāti izraisa miegainību, mazina koncentrēšanās spējas u.tml. Nevēlamas blaknes rada arī dažādu zāļu kombinācijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+