Mobilā versija
+13.6°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
20. aprīlis, 2017
Drukāt

“Centralizētie eksāmeni ir pēdējais izsmiekls! Prasību latiņa ir pārāk zema.” Saruna ar Valteru Strodu (25)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saruna ar Valteru Strodu, Minhenes Tehniskās universitātes datorzinātņu studentu, titula “Nākotnes politiķis” ieguvēju 2016. gadā. Viņš vēlas pārliecināt politiķus būtiski mainīt izglītības sistēmu Latvijā.

Jau pērn, kad bijāt ievēlēts Jauniešu saeimā un tikāt nosaukts par Nākotnes politiķi, ierosinājāt mainīt izglītības sistēmu. Toreiz gan runājāt tikai par vidusskolas klasēm: piedāvājāt samazināt vidusskolās apgūstamo mācību priekšmetu skaitu, bet mācīt tos padziļināti. Raugos, ka gada laikā jūsu piedāvājums kļuvis plašāks un piedāvātās reformas – vēl radikālākas.

V. Strods: Jauniešu saeimā koncepts ir tāds, ka veselu reformu plānu tur gluži nevar piedāvāt. Jābūt vienai idejai, ko var gana īsi aprakstīt. Tāpēc toreiz runāju tikai par iespējamām reformām vidusskolā. Tās plānojot, esmu ļoti iedvesmojies no tā sauktā starptautiskā bakalaurāta, kas Eiropā ir ļoti atzīts. Klases, kas mācās pēc šīs programmas, jau šobrīd ir dažās valsts ģimnāzijās. Bakalaurāta klasēs mācības gan lielā mērā notiek angliski, bet manis piedāvātajā modelī būtu jāmācās latviski, jo ne visiem ir piemērotas mācības angļu valodā. Būtu jāapgūst vismaz septiņi priekšmeti: tas ir daudz mazāk nekā pašreiz. Būtu četri obligātie priekšmeti: matemātika, angļu valoda, latviešu valoda un kritiskā domāšana. Par pēdējo gan pieļauju, ka to varētu integrēt citos mācību priekšmetos. Vēl būtu jāizvēlas pa vienam mācību priekšmetam no šādām mācību priekšmetu grupām: sabiedriskās zinātnes, kur iekļautos, piemēram, vēsture un ģeogrāfija, eksaktās un dabas zinātnes, kur būtu gan visas dabaszinātnes, kā arī mākslas. Skolēniem būtu tiesības izvēlēties arī vairāk mācību priekšmetu no katras grupas, kā arī otro svešvalodu.

Mācību priekšmetus varētu apgūt standarta vai paaugstinātā līmenī. Standarta līmenis gan būtu krietni augstāks nekā tagad. Piemēram, matemātikā atsāktu mācīt arī matemātisko analīzi. To skolās apguva līdz 1994. gadam, bet pēc tam programmā palika tikai elementārmatemātika, un matemātisko analīzi tagad māca tikai tajās skolās, kur matemātiku māca padziļināti. Gandrīz visās citās Eiropas valstīs vidusskolā matemātiskā analīze ir obligātajā mācību saturā.

Taču nav jēgas reformēt tikai vidusskolu. Tie, kuri pabeiguši pamatskolu pēc pašreizējās sistēmas, nemaz nespētu mācīties tādā vidusskolā. Tādā modelī veiksmīgi varētu mācīties tikai akadēmiski spēcīgākie. Jāmainās arī sākumskolai un pamatskolai. Jau no 1. klases būtu jāievieš obligātais pārcelšanas eksāmens.

Par šādiem vārdiem jūs ienīdīs teju visi Latvijas skolēni! Kāpēc šāds eksāmens būtu vajadzīgs?

Šobrīd visa izglītības sistēma orientēta uz valsts pārbaudījumiem, taču tie ir retāk: 3. un 6. klasē diagnosticējošie darbi, bet eksāmeni – 9. un 12. klases beigās. Skolēni gatavojas tikai šiem eksāmeniem un sāk nopietni mācīties neilgi pirms tiem. Līdz ar to iegūtās zināšanas ir ļoti nekvalitatīvas un centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir diezgan zemi. Šobrīd var izbraukt cauri vidusskolai, apgūstot tikai atsevišķas tēmas. Pārcelšanas eksāmens katru gadu nodrošinātu to, ka skolēni vienmērīgāk apgūtu mācību saturu. Eksāmens būtu jākārto matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Ja skolēns eksāmenu nenokārtotu, būtu jāmācās vasarā un rudenī tas jāliek atkārtoti.

Lai uzlabotu izglītības līmeni sākumskolā, jānosaka, ka klasē nedrīkst būt vairāk par 20 skolēniem. Jo viens skolotājs nevar kvalitatīvi mācīt un savaldīt 34 skolēnus. Disciplinārie traucējumi klasē arī traucē mācīties. Sākumskolā ir ļoti svarīga individuālā pieeja, jo tieši tad veidojas attieksme pret zināšanām un mācīšanos. Ja skolēns sākumskolā ir pūlī un skolotājs viņu neredz, skolēns pierod skolā izklaidēties un atsēdēt laiku, nevis nopietni mācīties.

Pamatskolās būtu jāievieš karjeras semināri. 9. klases sākumā katram būtu jāpilda profesionāļu veidots karjeras tests. Tas palīdzētu skolēniem apzinātāk izvēlēties nākamo profesiju. Šobrīd daudzi pamatskolas beigās nezina, vai palikt vidusskolā vai iet uz arodskolu, nav pat apjautuši savas intereses. Skolēniem nav skaidrs, kādai karjerai noderēs konkrētu mācību priekšmetu padziļināta apgūšana. Tātad viņi lielākoties nezina, kas jāmācās šodien, ja vēlas kļūt, piemēram, par astronautu.

Bet kāpēc izglītības sistēmai būtu vajadzīgas tik lielas pārmaiņas? Vai tad pašreizējā sistēma nekam neder? Pats esat pabeidzis skolu Latvijā un tagad veiksmīgi studējat Vācijā.

Protams, nevar teikt, ka pašreizējā sistēma pilnīgi nekam neder. Tā ir samērā laba tiem, kuri ir spējīgi iekalt sev galvā jebkādu informāciju lielos apjomos. Vidusskolā jāapgūst aptuveni 15 priekšmeti. Lielā priekšmetu skaita dēļ nav iespējas tos apgūt padziļināti. Tas ir iemesls, kāpēc Latvijas vidusskolu absolventiem ir teju neiespējami iestāties pasaules vadošajās augstskolās. Piemēram, Kembrižas universitāte neatzīst Latvijas vidējās izglītības diplomu. Dažiem no Latvijas gan izdevies tur iestāties, taču tikai tāpēc, ka vidusskolas laikā viņi ieguvuši medaļas starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs. Tas nozīmē, ka viņi daudz apguvuši ārpus skolas.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. “Piemēram, matemātikā atsāktu mācīt arī matemātisko analīzi. To skolās apguva līdz 1994. gadam,…”
    Kas visp. ir matemātiskā analīze? Ko taisies analizēt: ar atvasinājumiem, integrāļiem vai diferenciāļiem
    Vai tikai ar digitālo i7 kompi? Padomā, agrāk šādi jautājumu nenostādīja nekur, bet izglītība bija!

  2. Problēma ir ka visi grib, lai viņi un viņu bērni ir labākie. Tāpēc labāk pacieš zemākus standartus, toties vidējais skolnieks dabū labāku atzīmi. Ir jāiemāca cilvēkiem saprast, ka ir ok arī saņemt 4-7 balles par priekšmetiem, kas neinteresē. Nevis visiem jādzenās stresaini pēc 8-10. Principā būtu ar vecākiem jāstrādā viarāk, lai beidz spiest dzīties pēc ballēm, bet palidz bērnam attīstīt savas intereses un iemācīties to “promotēt un pārdot”. Mūsdienās pat ar “pēdējo sūdu” var nodrošināt sev iztiku, ja to māk parizi piedāvāt citiem pasaulē. Tak kaut visādi “puņķēdāji” YouTube uz reklāmām sev iztiku pelna… Ir jāmaina fokus no tā ka bērnu spiež darīt to, kas sabiedrības prāt šobrīd ir “ienesīga un stabila profesija” uz to ka nekas nav stabils ilgtermiņā un jāspēj nepārtraukti bez stresa mainīties un pielāgoties. Citādi tikai turpināsim ražot dzīvē vīlušos bakalaurus un maģistrus, kam no bērnības stās’tija, ka dabūs diplomu un tad visa dzīve sakārtosies…

  3. Ir jāliek skolēniem debatēt, lai attīstītu viņu spēju argumentēti / pamatoti runāt.
    Daudzi skolēni izvēlas “špikot” kontroldarbos, tāpēc uzskatu , ka ir jāievieš pārcelšanas eksāmeni, kuru rezultāts parādīs skolēnu patiesās zināšanas.
    Jāliek mācīties valodas cītīgāk, jo tās ir svarīgas, valodas ir jāzin.
    Par izglītības sistēmu varētu runāt daudz , jo Latvijā šajā jomā ir daudz problēmu, kas jārisina.

  4. Par zemo latiņu piekrītu, apgūstamā viela ir pārāk izstiepta, to var apgūt īsākā laika posmā, bet te atkal atduramies pret attieksmi.
    Sākot ar sporta stundām , piekrītu, ka to nevajadzētu vērtēt , jo mums katram ir citas fiziskās spējas, taču tas neatrisinās sporta stundu neapmeklētību. Sports , manuprāt, netiek apmeklēts, jo “nabaga” skolēniem ir jāpiepūlas un kaut kas jādara.
    Stundu neapmeklētība, kā tāda ir problēma, kas būtu jārisina. Skolēni ir vairāk jāmotivē nākt uz skolu. Ir jābūt stingrākiem, jaunieši ir izlaidušies un zina, ka nekas traks nenotiks, ja neaizies uz kādu stundu.
    Turpinot ar izglītību, piekrītu , ka būtu jāapvieno priekšmeti, matemātikai jāpievieno kāda ekonomikas tēma. Vēl uzskatu , ka ir vairāk jāliek darboties praktiski, un ne tikai eksaktajos priekšmetos, jo skolēni iespējams zina teoriju, bet neprot to pielietot.
    Ir jāliek skolēniem darboties grupās, kas attīstīs komunikācijas prasmi, jāliek skolēniem debatēt, lai tie iemācā

    • Slinkums nav vienīgais iemesls. Dažkārt problēma ir tajā, ka audzēknis tā jau tiek apsmiets no klasesbiedru puses, ka labāk tomēr neiet uz sportu – vismaz nedabūs ar bumbu pa galvu un kārtējo reizi netiks izsmiets, jo nespēj kaut ko.

  5. Visa mūsu izglītības sistēma ir viens izsmiekls!!Neredzu , kā to var sakārtot. Izglītības ministrijā ierēdnis uz ierēdņa, bet jēga nekāda!

    • Par sportu. Nesaprotu, kāpēc ir jābaidās no vērtējumiem sportā? Tas ir tāpat kā ar jebkuru mācību priekšmetu, atzīme parāda tavas reālās spējas konkrētā mācību priekšmetā vai tēmā. Jā, mums katram ir atšķirīgas fiziskās spējas, bet tāpat dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas spējas humanitārajos un eksaktajos priekšmetos. Vēl atšķirīgākas ir cilvēku spējas, piemēram, mūzikā vai zīmēšanā. Kāpēc būtu jāatsakās no vērtējuma tieši sportā? Vai tiešām ir tik traki, ka viena atzīme sportā var tik ļoti ietekmēt vidējo vērtējumu, ka tas ierobežo kaut kādas turpmākās iespējas? Tad varbūt jāatsakās no šīs vidējo vērtējumu sistēmas? Bez tam, prasības sportā atbilst tam, kas fiziskajā ziņā būtu jāspēj veselam bērnam(jaunietim) attiecīgā vecumā. Ja viņš to nespēj, tad tas kaut ko pasaka par viņu potenciālajam darba devējam vai augstskolai tāpat kā zems vērtējums matemātikā vai latviešu valodā. Veselā miesā- vesels gars tomēr nav tikai vārdi, tas ir pierādīts fakts.Un te nav runa par profesionālo sportu, bet par vecumam atbilstošu fizisko attīstību, kas lielā mērā nosaka arī garīgo.

  6. Ko nozīmē, ka pamatskolēns nav spējīgs izvēlēties virzienu? Kāpēc tad citur eiropā ir spējīgi, bet pie mums nē? Vācijā piemēram krietni agrāk atlasa tos, kuriem jāmācās būtu arodskolā…

    • Pirmkārt, Vācija nav tas labākais piemērs. Vācijā jau nosacīta novirziena izvēle ir jāveic pēc 4. klases beigšanas, kad vēl bērni tikai attīstās un viņiem nav nostabilizējies savs interešu loks. Problēma ar tik agru izvēli ir tā, ka tādā veidā mēs pilnīgi iesprotojam bērnu konkrētā karjeras iespēju lokā. Piemēram, ja bērns izvēlas jau 5. klasē nodoties tikai mākslas priekšmetiem un apgūst eksaktos priekšmetus tikai bāzes līmenī, tad viņš nekad nevarēs kļūt par datorzinātnieku, inženieri utt. Jāsaprot, ka katram ir savs attīstības ātrums. Ja bērnam matemātika negāja tik labi 4. klasē, tas nenozīmē, ka tāpat arī būs devītajā.
      Tieši tāpēc arī uzskatu, ka izvēle ir jādod tikai sākot no vidusskolas, kad jau krietni skaidrāk ir izkristalizējies, kurās jomās audzēknis sevi veiksmīgi varētu attīstīt tālāk.
      Ar cieņu,
      Valters Strods

  7. Domāju, ka pašreizējais izglītības (apmācības) līmenis ir vienkārši katastrofāls. Spriežu pēc tā, ka mani mazbērni sakarā ar sportu vairākus gadus praktiski lielāko daļu no mācību gada pavada sporta nometnēs un mājās atgriežas vien aprīlī. Tad nu arī jānokārto visa mācību gada viela. Viņi to izdara un saņem novērtējumus 7,8,9…, un ir labāko ,,galā”… Nedomāju, ka viņi ir tik čakli mācījušies pašmācības ceļā un ir tik fenomenāli gudri. Domāju, ka prasību līmenis vienkārši ir ļoti, ļoti zems.

  8. Par klašu lielumu piekrītu.
    Integrēt vienu priekšmetu otrā ir galīgi garām !
    Tad klasē ir jāatrodas tik skolotājiem vienlaicīgi, cik ir integrējamo priekšmetu, jo tādu ģēnijskolotāju, kuri vienlīdz labi zina(!) visus priekšmetus nav. Ja arī būtu, tad, vienalga, vienu stāstot, kaut kas svarīgs no otra paliek nepateikts.
    Skolnieks, to pirmo reizi dzirdot, nav spējīgs uzreiz “salikt pa plauktiņiem”.
    Vislielāko ļaunumu nodara tie mācīties neieinteresētie stundas traucētāji, kuriem tagad ir tikai vienas tiesības bez pienākumiem.

    • Pirmkārt, intervijā biju teicis, ka priekšmetu ”kritiskā domāšana” varētu mācīt nevis kā atsevišķu, bet to integrēt citos, nebiju teicis, ka citus priekšmetus vajadzētu sapīt vienu ar otru.
      Otrkārt, ja arī citi priekšmeti tiktu vairāk integrēti viens otrā, tas pat būtu labāk. Problēma šobrīd ir tāda, ka daudzi audzēkņi bieži vien uzdod jautājumu :” Kur man tas noderēs?” Tieši, ja mēs liktu uzsvaru uz šo starppriekšmetu integrāciju, tas atvieglotu to apgūšanu. Piemēram, kāpēc gan nevarētu vidusskolas matemātikas kursā iekļaut finanšu matemātiku, kas vienlaicīgi mācīs, kā pareizi veikt konkrēta tipa darbības, kā arī mācīs kādu sadaļu no ekonomikas priekšmeta vielas. Vai arī, kāpec gan latviešu valodas grāmatās nevarētu komatu likšanai ievietot tekstus par bioloģijas tēmām? Bērns vienlaicīgi mācās likt komatus, kā arī atkārto bioloģijas vielu.
      Un vēl par to, ka minējāt, ka būtu jāstāv klāt otra priekšmeta skolotājam. Tā galīgi nebūtu, jo tomēr skolotājs jau nepasniegs cita skolotāja priekšmetu. Skolotājs tikai parādīs tās priekšmetu daļas, kur priekšmeti pārklājas, un tam nav nepieciešama cita pedagoga klātbūtne.
      Ar cieņu,
      Valters Strods

      • Aizklibojām atpakaļ pie iespējami vairāk abstraktu faktu sabāšanas galvās. Vajadzīgu, bet pārāk daudz uz reizi.
        Ilustratīvie piemēri samāksloti un atrauti no ikdienas
        praktiskās nepieciešamības gan ģimenē, gan skolā.

        Vispār, tās abstraktās domāšanas priorēšana praktiskajai ir ļoti liela kļūda.
        Mērkaķis par cilvēku kļuva, vispirms izbaudot uz savas ādas nepieciešamo praktiski, un tad nonāca pie abstrahēšanas, nevis otrādi. Nedomāju, ka jūs, kā piedēvē šerlokam Holmsam izteicienu, piebāžiet bēniņus ar nevajadzīgiem krāmiem, neparedzot, tieši kādam nolūkam katra spožā lietiņa būs vajadzīga. Tikai aprobežots zubrila var atbildēt, ka viss būs vajadzīgs !
        Kad būs vajadzīgs, tad piemācīsies klāt.

  9. Ai vei! Gadiem kliedza un brēca, ka skolās prasības par augstu, eksāmeni par grūtu, bērniem vajag vairāk jautrības, rotaļu, spēļu un viegluma – un pēkšņi bāc! Par vieglu. Nu kā tad tā?

  10. ļoti daudzi nespēj saprast, tāpēc, ka nespēj un nekad nespēs, bet tiem nedrīkst dot diplomus!!!!!!!!!!
    tā arī paliks numerologu un sporta līmenī

  11. mums taču vajag sadalīt diplomus, jo par katru izdalītu diplomu kāds saņem algu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

  12. Teikums rakstā par pārcelšanas eksāmeniem lika atcerēties laikus,kad skolēni katru pavasari, sākot ar pamatskolas 4. klasi, lika 4-5 eksāmenus (gan mutiski,gan rakstiski). Tas bija laikā,kad mācījos 4.kl . līdz pamatskolas beigšanai,kad 7. klasē bija vairāk eksāmenu kā pārcelšanā -1946.-1948.gadi. Tāpat bija arī vidusskolā.Katra mācību gada beigās eksāmeni vismaz 5 priekšmetos. 11.klasi beidzot,bija jāliek pat 11 eksāmeni! Un likām -bez problēmām! Pēc tam vēl vismaz 4 eksāmeni,stājoties augstskolās. Tagad – baidāmies pārpūlēties. Bet varbūt esam vienkārāsi slinki vingrināt smadzenes?

  13. Protams.ka izsmiekls.jo tos nokārtot tos nav problëmu

  14. Centralizētie eksāmeni tiešām ir izsmiekls, bet nejau tāpēc, ka latiņa par zemu, bet gan tāpēc, ka pati ideja ir stulba

  15. jā var piekrist ka brižiem tas ir pat smiekligi (ne vienmer, ir bijuši gadijumi kad teikim matemātikā nez kāpec ir uzdevumi kas rada problēmas pat skolotājiem) no otras puses es lieliski atceros kad eksāmenu man pieņema komisija. tas ir absaluti subjektīvi, jo mani teikim skolotāja latviešu literatūrā (ne mana) kas mani nevareja ciest centās speciāli izgāzt, gan nesekmigi, jo es to raini biju pat izlasijis un zināju, bet fakts paliek fakts, kamer teikim svešvalodā, zinot ka es vispār vāciski nezinu ne vārda skolotāji veikli aizmirsa uzdot papildjautājumus un velko tur, iztiekot ar manu no galvas iekalto pantiņu un es pat teicami dabuju pat nesaprotot ko es tur teicu ne zilbi. par to ka skolas tā var savu “sekmju”līmeni māksligi pacelt liekot labākas atzīmes nekā vajadzetu pat nerunāsim.
    tā ka j;abut kautkādam kopejam atskaites punktam visiem, var strideties par formu un saturu, un galvenais par termiņiem, jo atzīme pēc pāris mēnešiem nav sevišķi nopietni

  16. Es gan daudz kam nepiekrītu, manuprāt pareizāk būtu dalīt klases pēc trīs tipiem: eksaktās, humanitārās un rokuda rba vai mājturības līdz ar to arī attiecīgi sadalīt priekšmetu slodzi pēc vajadzības. Šis iedalījums varētu būt jau no pamatskolas, vai arī tikai vidusskolās. Jo nav jēga visiem mācīties vienu un to pašu, cilvēki ir dažādi un ne visiem ir vienādas spējas matemātikā, fizikā, vai valodā, mākslā, bet ir cilvēki kam labāk padodas dažādi roku darbi, līdz ar to katrā klases tipā tikai nedaudz ieprogrammēt priekšmetus no citu tipu klasēm, lai jebkurš gūtu tikai ieskatu par attoecīgo priekšmetu.

    • Jā, bet būtībā ieliekot bērnu tādā mājturības vai humanitārajā klasē viņa turpmākā dzīve tiek jau iekalta. Diezvai pēctam no atslēdznieka par programmētāju varēs pārmācīties. Domāju, ka tik radikālas idejas strādātu – visi tiktu sadalīti pa kastītēm jau pusaudžu gados. Bet ja nu cilvēks 20 ar kapeikām gados saprot, ka šī konkrētā kastīte nav viņam? Ko tad? Alkohols, depresija, problēmas ar likumu? Uzskatu, ka jāstrādā ar pasniedzējiem un skolām vairāk nevis pašu sistēmu. Ja RV1Ģ var, kāpēc nevar citas skolas? Novietojums vai kas pie vainas? Nedrīkst būt, ka kāds bērns kaut ko nesaprot vai nezin, tā ir tikai skolotāja vai vecāku vaina nevis bērna vaina. Un par to kritisko domāšanu – tikai priekrītu.

      • RV1Ģ var tāpēc, ka tur ”izlasa” pašus ”stiprākos” bērnus! Bet kaut kas jau jāmācās arī citiem skolēniem! Diemžēl, mums ir ļoti daudz bērnu, kas knapi tiek līdzi pamatskolas prasībām un nekad dzīvē nenokārtos padziļinātu matemātikas eksāmenu… jāskatās realitātei acīs, nevis jābļauj, ka slikti skolotāji! Nu, gadās jau arī neieinteresēti skolotāji, tāpat kā maksimas pārdevējas arī visas nav vienādas… reālā dzīve ir skarba!

    • Jūs gribat teikt, ka jau pamatskolā zinājāt par ko strādāsiet, kad busiet pieaudzis, kāds īsti novirziens Jums būs nepieciešams?
      Ja būtu, kā Jūsu priekšlikumā, tad kārtējais vecāku lēmums, kas bērnu iespējams nemaz nesaistītu, un mācīšanās berniem butu ar nepatiku!!
      P.S. Pamatskolas vecuma bērns,pats nav spējīgs vēl izlemt, kādu konkrētu novirzienu, kas viņam būtu dzīvē vairāk nepieciešams.!

Draugiem Facebook Twitter Google+