Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. septembris, 2014
Drukāt

Politiķi atkal sola obligātus pārbaudījumus ķīmijā un fizikā (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jau nākamajā mācību gadā visiem vispārējo vidusskolu absolventiem vajadzētu kārtot piloteksāmenu ķīmijā vai fizikā, bet tiem, kuri nule sākuši mācības 10. klasē, jārēķinās, ka viņi būs pirmie, kuriem, absolvējot vidusskolu, nāksies kārtot centralizēto eksāmenu kādā no šiem mācību priekšmetiem.

Vismaz tā solīja visu ietekmīgāko partiju vadošie politiķi, kuri pagājušajā nedēļā piedalījās lielāko uzņēmēju apvienību rīkotajā diskusijā “Vai bez fizikas un ķīmijas eksāmena Latvija būs starptautiski konkurētspējīga?”.

Draud pārcelt ražotnes


Tas, ka uzņēmēji, gaidot vēlēšanas, iztaujā politiķus ne tikai par nodokļu politiku un atbalsta instrumentiem uzņēmējdarbībai, liecina, cik ļoti darba devējus uztrauc iespējamais kvalificēta darbaspēka trūkums inženierzinātnēs, tehnoloģijās, būvniecībā un citās eksaktajās jomās. Darba tirgus pieprasa aizvien vairāk tehnisko un eksakto jomu speciālistu: Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2020. gadā šajās nozarēs trūks vairāk nekā 21 tūkstotša darbinieku. Turpretī servisa, tirdzniecības un visu veidu biroja un administratīvo, jo sevišķi banku un apdrošināšanas sabiedrību darbinieku rindās nākotnē gaidāms liels bezdarbs, jo šo darbu darītājus aizvien vairāk aizstās tehnoloģijas.

Vienlaikus aizvien samazinās to vidusskolu absolventu skaits, kuri kārto centralizēto eksāmenu ķīmijā un fizikā, tā parādot savu interesi par eksaktajām zinātnēm. Šajā mācību gadā savas zināšanas ķīmijā un fizikā eksāmenā vēlējās pierādīt vien attiecīgi 991 un 767 jaunieši.

Latvijā bija 157 skolas, no kuru absolventiem neviens nevēlējās kārtot fizikas eksāmenu.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs bažījas: tajās skolās, kuru skolēni nepiesakās eksāmeniem dabaszinātnēs, šos mācību priekšmetus arī nopietni nemāca. Zīmīgi gan, ka lielākajā daļā pārējo skolu tāpat ir ļoti maza interese par šiem eksāmeniem: lielākoties eksāmenu fizikā kārto ne vairāk kā desmit absolventu.

N. Bergs uzskata: ja pirms diviem gadiem nebūtu ieviests obligātais matemātikas eksāmens, arī šā eksāmena kārtotāju skaits strauji kristos. Beidzot iepriekšējo mācību gadu, eksāmenu matemātikā kārtoja vairāk nekā 16 000 absolventu.

Raksturojot uzņēmēju noskaņojumu, N. Bergs apgalvoja: “Esam izmisumā.” Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka pieaugušā darbaspēka trūkuma dēļ ražošanas un tehnoloģiju nozarēs darba devēji nonāk dilemmas priekšā: pārcelt ražotnes uz citām valstīm vai arī importēt darbaspēku.

Grib “auditēt” 
zināšanas


Uzņēmējiem ir sajūta, ka politiķi neko nedara, lai uzlabotu jauniešu zināšanas eksaktajos priekšmetos un viņu interesi par šīm nozarēm. Darba devēji apzinās, ka eksāmena ieviešana nav vienīgais risinājums, nav brīnumnūjiņa, ar ko visus piespiedīs mīlēt fiziku un ķīmiju, taču eksāmens būtu instruments, ar kura palīdzību rosināt skolas un skolēnus nopietnāk attiekties pret šiem mācību priekšmetiem. Turklāt eksāmens noderētu arī kā audits, lai kļūtu skaidrāks, kādas tad ir skolēnu zināšanas šajos mācību priekšmetos.

Kā zināms, valdība, reaģējot uz Tautsaimniecības padomes lēmumu, gan nolēma ieviest obligātu eksāmenu ķīmijā vai fizikā, kas nozīmētu, ka vidusskolas absolvents varētu izvēlēties, kuru no šiem eksāmeniem kārtot. Taču lēmumu pieņēma jau demisionējusī valdība, turklāt strauji, juridiski lemto precīzi nenoformulējot. Nākamās valdības izglītības ministre Ina Druviete (“Vienotība”) sāka bremzēt eksāmena ieviešanu un rosināt diskusiju, vai tiešām tas vajadzīgs. I. Druviete uzņēmēju rīkotajā diskusijā nepiedalījās. “Vienotību” pārstāvēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura apgalvoja, ka ir panākta vienošanās: 2016. gadā notiks tāds kā izmēģinājuma eksāmens, bet 2017. gadā tas būs obligāts. Arī citi klātesošie partiju pārstāvji – Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”) – teica, ka eksāmens būtu ieviešams. Tomēr viņi atzina, ka obligāts eksāmens vien izglītības problēmas neatrisinās.

Lai veicinātu eksakto mācību priekšmetu apguvi, politiķi solīja arī labiekārtot dabaszinību kabinetus skolās, kur tas vēl nav paveikts, ieguldīt skolotāju kvalifikācijas celšanā un algās. Viņi secināja, ka ķīmijas un fizikas pasniegšana jāuzlabo arī pamatskolās, jo labas šo priekšmetu zināšanas nepieciešamas, arī lai apgūtu amatu profesionālajās vidusskolās.

Šo to gan izglītības politikas veidotāji jau darījuši, lai veicinātu skolēnu interesi par eksaktajām zinībām. Piemēram, pēdējos divos gados palielināts studiju vietu skaits eksaktajās studiju programmās. Taču uzņēmēji uzskata, ka no tā nav labuma, jo skolā jaunieši nav pietiekami sagatavoti studijām šajās programmās. Pat tad, ja viņi tajās iestājas, tāpat “atbirst”. Šie argumenti gan dzirdīgas ausis neatrada: diskusijas nobeigumā L. Straujuma solīja turpināt palielināt budžeta vietu skaitu attiecīgajās studiju pro­grammās.

Tikmēr pašā izglītības un zinātnes ministres birojā, kā jūtams, nostāja pret uzspiestu eksāmenu fizikā un ķīmijā nav mainījusies. Pretargumenti ir vairāki. Vienu no tiem min I. Druvietes padomnieks Didzis Šēnbergs: “Virkne jauniešu nekad neizvēlēsies inženiera darbu par savu iecerēto dzīves ceļu, uzspiežot eksāmenu, ieguvums var būt tikai viens – ­
vispārējo rezultātu samazināšanās.”

eksamens_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. nesaprotat būtību Atbildēt

    Vai kāds ir testējis kāda ir bērniem šodien atmiņa? Pārbaudiet to un jūs būsiet šokā. Es savos 56 gados varu iegaumēt dzejas pantus piecas reizes ātrāk, nekā mūsdienu vidējo klašu skolēni. Pie kam tā tendence aizvien pasliktinās. Šeit ir jāmeklē citi iemesli, neviens Latvijā nekontrolē elektromagnētisko lauku ļaunprātīgu izmantošanu. Es kā cilvēks, kurš šo problēmu diendienā esmu pētījis 8 gadus varu apgalvot, ka Latvijā notiek masveida bērnu apzināta mērķtiecīga debilizācija, izmantojot visjaunākās tehnoloģijas. Man Latvijas Drošības policija atsūtīja atbildi, ka viņu rīcībā neesot nekādas aparatūras elektromagnētisko lauku noteikšanai. Vai kāds spēj iedomāties lielākus melus. Jāprasa tikai kāpēc tiek melots?

  2. Manupraat latvieshiem buutu jaamaacaas dabaszinaatnes, ar taam iemaacaas sakariigi, logjiski domaat . Vai arii jaamaacaas zinaatnes, ar kuraam var produktiivi straadaat. Augstaakaa izgliitiiba pati par sevi nekaa nedod. Un piedodiet, iemiiljotie politologi, ekonomi, psihologi parasti ir liekeezhi-

  3. Pashreizeejaa izgliitiibas ministrene pazinjoja ka kjiimijas un fizikas eksaameni buushot tikai paar vinjas liikji.

    Un vispaar prieksh kam letinjiem fizika. Daudz svariigaak tak ir iedot preemiju shljuuceejiem ar ragutinjaam no kalna. Vot tas ir iistais virziens kur suunu ciema ekonomiku attiistiit!

  4. Mums jau tagad tikai menedžēt, dizainēt, psihologi , antropologi un ,protams, paidagogi, kult.darbinieki …

  5. Psihologi uzskata ,ka gudram cilvēkam nav problēmu ar matemātiku. Domāju ,tas pats attiecas uz citiem ekzaktiem māc. priekšmetiem – fiziku,ķīmiju.
    Pietiek ,ka mūzikas ,baleta ,mākslas skolās šie priekšmeti ir mazāk. Bet parastajās vidusskolās jāmācās viss. Tie ,kuriem grūtības mācībās var iet arodskolās – to skaitu sola palielināt.

  6. Lai tik neaizmzirst pie viena pie atbildības par to palaisto vaļā izglītības izvēles “šļuru”
    piesaukt Piebalgu un nevis domāt, vēl kādā amatā šamo uz vietas te atkal iecelt?
    🙁

  7. Tas jau šodien ir nonsenss, ka skolās nemāca fiziku, ķīmiju un matemātiku. Šīs lietas vismaz vidusskolas līmenī IR jāzina KATRAM. Tālāk var studēt un pastiprināti apgūt, vai pamest. Domāju, ka daudz mazsvarīgākas ir sociālās zinātnes, taču uz pieminētajām balstās visa mūsu dzīve, un nezināt no tām neko – tas jau ir daļējs analfabētisms. Bet, līdz šim mūsu valsts izglītības sistēma ir spērusi platu soli analfabētisma virzienā. Tas nu ir nenoliedzami.

    • Pilnīgi peikrītu tam, ka ir lietas kā vienreizviens, kuras vnk ir jāzina
      un vēl citas lietas, kuras ir jāmācās pašiem – mūžizglītības garumā, lai ko būtisku “atcerētos”….
      Tad nejauks tā, kā patlaban to muļļā visi, kam nav slinkums: “ka” ar “kad”
      un kilovoltus ar kilovatiem (to pēdējo tik tikko) TV diktori…

  8. Vidusskolenu skaits samazinasies jo parak daudz obligātisms. Fizika kimija ? Kam tas vajadzigs?

    • Diemžēl atkal parādījusies analfabētisma paraugskola Jūsu komentārā…Lai īpaša diena, īpašais cilvēciņ!

    • Jo labaak, ka samazinaasies. Gruutgaviitis ren nemociisies pa vidusskolu, bet ies pa taisno uz arodeni. Un varbuut ka paarsteidzoshaa kaartaa pat iemaaciisies tur kaut ko deriigu. Prieksh kam vinjam vidusskola, patieshaam!

Draugiem Facebook Twitter Google+