Reklāmfoto

Jautras dēku filmas ir žanrs, kas skatītājiem šķitīs tīkams jebkurā gadalaikā; taču izkopt žanra vieglumu līdz mākslinieciska meistardarba līmenim ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, kas pa spēkam ir pavisam nedaudziem.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Režisors Gors Verbinskis ir viens no režisoriem, kam tas izdevies, uzņemot dēku filmu klasiku – “Karību jūras pirātu” pirmās trīs daļas. Filmu ģenialitātes atslēga slēpjas režisora prasmē neuzkraut nevienai darba sastāvdaļai pārlieku slodzi – tajās vienlīdz svarīgs gan piedzīvojumiem pilnais sižets, gan fantastiskā vide un tērpi, gan aktierdarbs, gan humors, gan milzīga postmodernas ironijas klātbūtne. Pēc “Pirātiem” Verbinskis šos elementus virtuozi pārvietojis citā, taču tikpat gaumīgā kombinācijā animācijas filmā “Rango”, kuras darbība norisinās stilizētos Mežonīgajos Rietumos. Režisora jaunākā filma “Vientuļais reindžers” ir līdz ar to faktiski ir “Karību jūras pirātu” pārnesums Mežonīgo Rietumu vidē, līdzi paņemot visu šo filmu galveno aktieri – Džoniju Depu.

Apzinoties šo Verbinska uzstādījumu (viss ir stilizācija un neko nedrīkst ņemt pārāk nopietni), “Vientuļais reindžers” ir līksma, aizraujoša un ļoti baudāma filma ar smalku uzbūvi.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Kokteilis

VIDEO. Aktieris Kaspars Dumburs atklāj, vai gatavs spert nākamo soli attiecībās ar Sanktpēterburgā dzimušo draudzeni

Krimināls

Meitene pastāsta mātei, ko viņai nodarījis patēvs: sieviete nekavējoties izsauc policiju un izraida viņu no mājām

Filmas pamatā ir amerikāņu populārajā kultūrā pazīstams trīsdesmito gadu raidlugu cikls par vientuļo cīnītāju jeb noslēpumainu reindžeru ar masku uz sejas un tā sabiedroto – indiāni Tonto. Pretēji tradīcijai, Verbinskis izraudzījies Tonto par galveno fabulas varoni, un stāsts tiek vēstīts no Tonto viedokļa, pamazām atklājot arī personāža pagātni un traģisko bērnību.

Tonto ir ļoti sarežģīti konstruēts tēls; tas ir absolūti fiktīvs, taču vienlaikus manifestē amerikāņu – balto cilvēku nācijas – attieksmi pret Amerikas pirmiedzīvotājiem, ko veido vienlaikus vainas un pārākuma apziņa. Tieši tādēļ Tonto ir reindžera pavadonis: pozitīvais varonis un reizē tikai margināls pakalpiņš. Verbinska izvēle Tonto padarīt par galveno varoni un Džonija Depa aktierdarbs, kas portretē Tonto kā kaut ko svešādu, traku, taču vienlaikus cildenu, gudru un pilnīgi neizprotamu, ir ļoti cienījams solis uz priekšu, kā iespējams interpretēt klasiskas nacionālas kultūrvērtības. Vientuļo reindžeru atveido jauniņais maigo vaibstu īpašnieks Ārmijs Hamers, savukārt bordeļa saimnieces lomā iejutusies Helēna Bonema-Kārtere.