Latvijā
Izglītība

Ekselenta un labākā starp tautiešiem: Jaunā grafiskā dizainere gūst panākumus 16


“Worldskills” konkursā Katrīnai Elizabetei nācās pierādīt savas spējas logo izstrādē, žurnāla maketēšanā un pat papīra konstruktoru veidošanā.
“Worldskills” konkursā Katrīnai Elizabetei nācās pierādīt savas spējas logo izstrādē, žurnāla maketēšanā un pat papīra konstruktoru veidošanā.
Publicitātes foto

“Pēc pamatskolas pabeigšanas negribēju mācīties parastajā vidusskolā, jo man ļoti grūti mācīties to, kas neinteresē un man nenoderēs. Tāpēc devos uz tehnikumu, lai apgūtu profesiju,” saka jaunā grafiskā dizainere Katrīna Elizabete Sīle, kura nesen absolvējusi Rīgas Valsts tehnikumu (RVT) un šoruden veiksmīgi piedalījusies starptautiskā jauno profesionāļu konkursā “Worldskills”, iegūstot ekselences medaļu.

Jauniete turklāt atzīta par labāko Latvijas komandā, tāpēc ieguva arī titulu “Best of Nation”.

Tehnisks darbs ar radošu piesitienu

Tieši RVT profesijas apguvei Katrīna Elizabete izvēlējās tāpēc, ka tur jau mācījās viņas māsa, kas daudz stāstījusi par šo tehnikumu. Māsa apguva komerczinības, bet Katrīnas Elizabetes izvēlēto profesiju oficiāli dēvē “iespieddarbu noformēšanas speciālists”.

No vispārizglītojošajiem priekšmetiem gan neizmukt arī tehnikumā – pirmajos mācību gados tieši uz tiem bija likts uzsvars, tomēr vienlaikus bija arī profesionālā apmācība. Jaunie speciālisti apguva zīmēšanu, datorprogrammas un citas tehniskās zinības, ko nepieciešams zināt iespieddarbu noformēšanas speciālistiem. Savukārt pēdējos mācību gados tieši profesijas apguvei veltīts vairāk laika, 4. (pēdējā) kursā tehnikuma audzēkņi dodas ilgā praksē. Katrīna Elizabete stāsta, ka apgūtas galvenokārt tieši grafiskā dizainera prasmes: “Tas nozīmē, ka varu sagatavot jebkuru darbu, kas tiks nodrukāts. Tāpat māku izveidot plakātus, logo u. c., kas izmantojami tikai interneta vidē. Varu izveidot dizainu gan krūzītēm, gan žurnāliem un grāmatām.” Apgūti tādi mācību priekšmeti kā krāsu mācība, burtu mācība, kompozīcija. Grafikas dizainera darba diena pārsvarā paiet pie datora.

Katrīna Elizabete teic, ka visvairāk šajās mācībās un arī profesijā viņu piesaista “radošais piesitiens”, “patīk brīži, kad varu izpausties es pati”. Tomēr viņa atzīst, ka dizaina radošais aspekts tehnikuma izglītības pro­grammā bija maz iekļauts, lielāks uzsvars bija uz grafikas dizaina tehnisko izpildījumu. Nepieciešamās tehniskās zināšanas nācās arī iekalt. Jaunā speciāliste atzīst, ka iztikt bez tām nevar, taču apziņa, ka tās tiešām nepieciešamas, atnāca tikai mācību noslēgumā.

Neņēma vērā stereotipus

Dati par to, kā dažādu skolu absolventi kārto centralizētos eksāmenus, liecina, ka profesionālo skolu audzēkņi mācību priekšmetus apguvuši zemākā līmenī nekā viņu vienaudži parastajā vidusskolā. Vai tas Katrīnu Elizabeti neuztrauca? Viņa atzīst: vidusskolā jaunieši ir vairāk pieskatīti, tikmēr tehnikumā tas, kādas būs sekmes, atkarīgs galvenokārt tikai no pašiem. Tie, kas vēlas izglītoties, arī tehnikumā vispārējos mācību priekšmetus spēj apgūt gana augstā līmenī. Diemžēl bijuši arī tādi kursabiedri, kuri acīmredzami atnākuši uz tehnikumu četrus gadus “atsēdēt” cerībā galu galā tomēr iegūt diplomu. Daudzi tādi atbiruši. “Taču tas nevar būt iemesls atteikties no profesionālās izglītības, ja vien ir interese par to. Man pamatskolā bija ļoti labas atzīmes un skolotāji teica: neej uz tehnikumu, tu tur degradēsies. Neklausīju, jo zināju, ka tehnikumā man būs interesantāk. Degradējusies nekādā ziņā neesmu, bet gan daudz ieguvusi. Esmu laimīga, ka nepakļāvos skolotāju spiedienam. Ir jāpārvar stereotipi. Ļoti daudz atkarīgs no paša personības,” skaidro Katrīna Elizabete.

Runājot tieši par profesijas apguvi, jauniete atzīst, ka visvairāk var iemācīties, reāli strādājot. Tāpēc jau 3. kursa laikā viņa pēc skolotājas ieteikuma devās uz kādu uzņēmumu, kur bija gatava strādāt par brīvu, lai labāk iepazītu savu nākamo profesiju. “Sapratu: ja man nebūs pieredzes, ja nemācēšu praktiski strādāt, pēc tehnikuma pabeigšanas nebūšu darba devējiem vajadzīga,” stāsta Katrīna Elizabete. “Tāpēc bieži pēc skolas divas trīs stundas strādāju uzņēmumā. Arī prakses pavadīju tur. Pēc kāda laika uzņēmuma vadība pati piedāvāja par paveikto man maksāt, jo patika mana attieksme un veikums. Neteikšu, ka pelnīju daudz, bet tā tomēr bija laba motivācija turpināt sadarbību. Patiesībā man paveicās, ka bija iespēja strādāt jau mācību laikā, jo, praktiski strādājot, ik dienas jutu, ka iemācos aizvien vairāk. Strādāt reālo darbu, kas tiks izmantots, ir daudz interesantāk un noderīgāk nekā darīt kaut ko tikai skolas vajadzībām.”


Dalība konkursā – strespilna un vērtīga

Kā Katrīna Elizabete nonāca līdz startam “Worldskills”? Vispirms bija topošo profesionāļu konkurss RVT, kurā piedaloties jauniete neloloja lielas cerības uz uzvaru. Tobrīd viņa mācījās tikai 3. kursā, bet konkursā piedalījās gan 4. kursa audzēkņi, gan nesen tehnikumu pabeigušie. Taču konkursā labākās izrādījās divas treškursnieces, tostarp Katrīna Elizabete. Latvijas konkursā viņa arī uzvarēja. Kopumā gan tika atlasīti pieci potenciālie starptautiskā konkursa dalībnieki. Viņi tika papildus apmācīti, trenēti starptautiskajām profesionāļu sacensībām. Kad tika lemts, kam piedalīties “Worldskills”, atlasē uzvarēja Katrīna Elizabete. Tātad ceļš līdz starptautiskajam konkursam ilga pat divus gadus. Jauniete stāsta, ka arī gatavošanās sacensībām bijusi ļoti vērtīga, jo uzzinājusi daudz jauna, bijusi iespēja trenēt savas prasmes: “Ik pa laikam tikāmies ar ekspertu Ivu Zenni, kurš mums mācīja izmantot datorprogrammas, ieteica jaunus risinājumus burtu un krāsu izvēlei.”

“Worldskills” konkursā Abū Dabī trīs dienās nācās pierādīt savas prasmes: pirmajā dienā bija jāveido logotips, kas izmantojams arī pastkartēs, vizītkartēs u. c. Logotips bija jāveido tāds, lai varētu variēt gan tā krāsas, gan lielumu. Nākamajā dienā bija jāmaketē kolāžas veida žurnāla atvērums – astoņas lappuses. Bija arī jāizveido attēli, ar kuru palīdzību reklamēt šo žurnāla atvērumu sociālajā tīklā. Pēdējā konkursa dienā bija jāizveido radoša rotaļlieta bērnam: mājiņa, ko mazais pats var izgriezt un salikt kā 3D objektu, kā arī mazi cilvēciņi, ko arī bērns var izgriezt un salīmēt. Pirmās dienas uzdevums konkursantei šķita visgrūtākais, jo dažās stundās bija jāizdara darbs, kam parastos apstākļos tērētu daudz vairāk laika. Katras dienas rītā 15 minūtes varēja aprunāties ar “savu” ekspertu Ivu Zenni, bet pēc tam nekādus padomus viņš nedrīkstēja sniegt.

Lai strādājot būtu vieglāk koncentrēties un netraucētu apkārtējie trokšņi, Katrīna Elizabete lika uz ausīm lielas austiņas.

Runājot par sajūtām, kas radās konkursa laikā, jauniete teic: ļoti interesanti bijis vienlaikus satikt 70 dažādu kultūru pārstāvjus. “Mani pārsteidza arī pati valsts, kurā notika konkurss. Tur bija ļoti karsts, man pārāk karsts. Visapkārt baltās smiltis, pilnīgs tuksnesis un tajā iebūvēti moderni stikla debesskrāpji. Viss palicis atmiņā tāds pelēcīgi smilšains, ļoti pietrūka zaļumu. Bija iespēja tuksnesī jāt ar kamieli un braukt ar džipu. Viesnīcā visi kratījām no drēbēm ārā smiltis. Taču biju guvusi neaprakstāmas sajūtas,” teic Katrīna Elizabete. Konkursa dalībniekiem no Latvijas bija iespēja popularizēt arī mūsu valsti. Piemēram, viņi devās uz kādu skolu, kuras skolēni, gaidot viesus, jau bija centušies pēc iespējas vairāk uzzināt par Latviju: pat noskaidrojuši, kā izskatās “Trīs brāļi” Vecrīgā un izveidojuši to maketu.

Katrīna Elizabete spriež, ka iespēja piedalīties profesionālās meistarības konkursos ir lieliska motivācija attīstīt savas prasmes un centīgāk mācīties.

Tagad jaunā profesionāle studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē dizainu un amatniecību, kā arī strādā Rīgas Valsts tehnikumā. Nākotnē Katrīna Elizabete gribētu gan strādāt par grafisko dizaineri, gan mācīt citus jauniešus: iedrošināt viņus sapņot un attīstīties.

Vismaz 700 punktu ekselencei

“Worldskills” šogad noritēja tālajā Abū Dabī un Ekselences medaļas ieguva trīs Latvijas pārstāvji: K. E. Sīle, kā arī skatlogu noformētāja Linda Vilka no Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas, elektrisko instalāciju tehniķis Andis Lācis no Rīgas Valsts tehnikuma. Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri no iespējamajiem 799 punktiem ieguvuši vismaz 700. Valstu kopvērtējumā Latvijai ir 25. labākais komandas rezultāts. Aiz Latvijas palika Somija, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Horvātija, Īrija, Beļģija, Zviedrija, Norvēģija u. c. Kopumā piedalījās 1300 dalībnieku, bet Latviju pārstāvēja astoņi jaunieši.

LA.lv