Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. janvāris, 2014
Drukāt

Ekslibris – latviešu kultūras sastāvdaļa

exlibri_3

Rīgai esot Eiropas kultūras galvaspilsētai, nevar nepieminēt mūsu ekslibristu devumu Latvijas kultūras veidošanā. Rīgas Latviešu biedrības paspārnē darbojās Rīgas ekslibristu klubs.

Klubam ir sena vēsture, jo jau 1976. gadā šāds klubs darbojās pie grāmatu draugu biedrības. Pēc Rīgas Latviešu biedrības nama atgūšanas 90. gados tas savu pastāvīgo mājvietu atrada RLB namā. Eks-libristi strādā, to dara ne tikai profesionālie grafiķi, bet arī citu profesiju meistari, un, ja tiek radīti mini grafikas mākslas darbi, tad ir arī to kolekcionāri. Minētais klubs ir ekslibru radītāju un šo mākslas darbu kolekcionāru pulcēšanās vieta. Par dažiem no kluba dalībniekiem gribu pastāstīt tuvāk. Alla Bērziņa – krāj ekslibrus no visas pasaules, uz kuriem ir redzami velni un raganas, kā arī tādus minigrafikas darbus, kuros attēloti rakstnieku portreti, sevišķi izceļot tos ar Puškina vai Ļermontova attēliem. Grāmatzīmju autore un kolekcionāre Gaida Šilinska aizraujas ar gudrības simbola – pūču – attēliem. Turpretim Māris Andrejs Eizāns pats gatavo iespaidīgus krāsainos litogrāfijas darbus, kas ir reta parādība Latvijas grafikā, un iespēju robežās tos arī kolekcionē. Vladimirs Iļjins ir miniformāta grāmatiņu kolekcionārs, tas ir ļoti interesants kolekcionēšanas veids, jo tādu grāmatiņu nemaz nav daudz. Bez tam viņam ir interesants un ļoti rets vaļasprieks – skaistu grāmatu kolekcionēšana. Kura grāmata gan nav skaista? Bet viņš to padara vēl pievilcīgāku. Kā? Liek iesiet to greznā iesējumā. Otru šādu darbu kolekcionāru nezinu. Arturs Kiršfelds ir profesionāls mākslinieks, savā laikā viens no vadošajiem plakātistiem, kurš tagad kolekcionē ekslibrus un pats zīmē monogrammu kompozīcijas. Starp kolekcionāriem nevar nepieminēt Aiju Stošu – Dobeles novada grāmatniecības muzeja dibinātāju un vadītāju. Viņa ir arī kluba hroniste un izstāžu organizatore. Nozīmīga ir arī Dzidras Skrubes darbība klubā. Viņa ne tikai uztur sava mūžībā aizgājuša vīra grafiķa un ekslibru darināšanas vecmeistara Riharda Skrubja piemiņu, bet arī interesentus iepazīstina ar mākslinieka bagātīgo ekslibru kolekciju. Ekslibris ir dzīvotspējīgs, un tas dzīvos, kamēr vien būs grāmatas.

Ekslibris ir grāmatas piederības zīme, un katram grāmatu īpašniekam būtu nepieciešama sava īpašuma zīme, jo grāmatas ātri vien atrod jaunu mājvietu svešos grāmatu plauktos. Kāpēc par ekslibristiem maz raksta? Labam ekslibra meistaram jābūt apveltītam ar pacietību un izdomu, jo darbā jāatspoguļo tās personas vai iestādes raksturīgākās iezīmes, nodarbošanās vai vaļasprieks. Ir iespēja apspēlēt kādu uzvārdu, bet jāievēro arī tas, ka ekslibri nedrīkst apvainot kādu personu vai iestādi, kurai tā veltīta. Kā izteicās Elita Viliama: “Labi jāpārzina kompozīcijas likumības, kaligrāfija, zīmējums, grafikas tehnika, un tad radīsies labs, interesants darbs.” Bet tas pats jāzina arī rakstītājiem par ekslibriem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+