Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. aprīlis, 2012
Drukāt

Eksotiskās Šporca vardes un akseloti

sporcavardes

Igora Stepanova mīluļi ir eksotiskie ūdens iemītnieki. Šim hobijam atvēlēta vesela istaba privātmājā Baltezerā. Te akvārijos mitinās Šporca albīnu vardes, akseloti, krāsainās karpas jeb koijas un Āfrikas ciklīdas. Šoreiz stāstīsim par Šporca vardēm un akselotiem.

 

Akvārija iemītniekus Igors tur jau kopš vidusskolas laikiem. Reiz draugs, spēlējot kārtis ar Igoru, zaudējis visu savu naudu un, lai segtu atlikušo parāda daļu, bijis spiests šķirties arī no gūpijām. Vēlāk Igors saimi papildinājis ar krāsainajām karpām, Šporca albīnu vardēm, akselotiem un citām radībām.

Dabā Šporca vardes mīt Dienvidāfrikā un Centrālāfrikā. Vietējie iedzīvotāji aborigēni tās ķerot un liekot uz kārā zoba.

 

Igora Stepanova īpašumā šobrīd ir vairāk nekā simts šo balto, neparasto abinieku.

 

Mazākie ir aptuveni vienu gadu, lielākie – divus gadus veci. Igors stāsta, ka dabā lielākoties sastopamas tumši pelēkas šīs šķirnes vardes. Albīnu Šporca varžu populācija radīta Krievijā. Šīs vardes ir plēsējas. Pārtiek no kukaiņiem, sīkām zivtiņām, mazām citu sugu vardītēm, sliekām. Mēdz uzbrukt arī lielām zivīm. Tās nobeidz, plēšot ar trīs asajiem nagiem uz pakaļkājām. Šporca vardes labprāt apēd arī mazās sugas māsas. Pieaugušas vardes gan cita citu neēd – tās atbaida ādā izveidojušās dabiskās antibiotikas. Reiz Igors vērojis, kā sams apēdis Šporca vardi un tūdaļ atvēmis. Pat visēdājam samam tās negaršo. Taču, ja Šporca varde guvusi savainojumu, antibiotikas ādā veicina brūces ātrāku sadzīšanu.

Nebrīvē Šporca vardes baro ar sliekām un liellopa vai cūkas sirdi. To sagriež šķēlītēs vai samaļ un ieber akvārijā. Mazajiem vardulēniem jādod ēst augu barību, piemēram, spinātus vai nātru lapas. Tās applaucē, samaļ blenderī un masu lej akvārijā. Pēc trīs četrām stundām barība ir apēsta un ūdens atkal dzidrs.

Vienā reizē Šporca varde izdēj 150 – 200 ikru. Mazie vardulēni nepavisam nelīdzinās kurkuļiem, bet vairāk izskatās pēc samiem ar divām garām ūsām. Atšķirībā no Latvijas ūdenstilpēs mītošām vardēm Šporca vardes visu savu dzīvi pavada ūdenī, iznirst paretam, lai ieelpotu gaisu. Savdabīgās uzvedības dēļ Šporca vardes dēvē arī par ūdens akrobātiem un ūdens pērtiķiem. 
Akselots

Akseloti, kas izskatās pēc zivīm ar īpatnējām žaunām un četrām kājām, ir salamandru dzimtas pārstāvji. Uz Zemes tie esot dzīvojuši jau pirms miljoniem gadu. Šobrīd brīvā dabā akseloti mīt tikai divos ezeros Meksikā augstu kalnos. Šīs radības ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā. Tāpēc akvārijos turēt drīkst tikai tos akselotus, kas dzimuši nebrīvē. Ķert šīs radības dabā un turēt mājās nav atļauts. Tāpat kā Šporca vardes, arī akseloti ir plēsēji. Kamēr tie pavisam mazi, akselotus nebrīvē ēdina ar infuzorijām, vēlāk – ar odu kāpuriem un ūdens blusām. Pieaugušiem akselotiem jādod forelēm paredzēta barība, liellopu vai cūku sirds un jūras zivis. Igors teic, ka barojoties tie viens otru mēdz savainot, dažkārt cits citam norauj pat kāju, bet par to nav jāuztraucas, jo šīm radībām visi zaudētie locekļi ataug. Akselotu vidū pastāv arī kanibālisms – pieaugušās radības neatsakās apēst mazākās.

Skābekli akseloti uzņem ne tikai caur žaunām, bet arī caur ādu. Bet, ja ūdenī gaisa trūkst, radībiņa uzpeld un iesūc to caur muti. Akseloti vairojas ar ikriem.

Tiklīdz ārā iestāsies īsteni silts laiks, Igors Šporca vardes un akselotus pārvietos uz baseiniem mājas pagalmā, kur tās visu vasaru baudīs svaigu gaisu, sauli un īsta lietus šaltis.

 

 

 

Akseloti:

• plēsēji: pārtiek no zivtiņām, kukaiņiem

• skābekli uzņem caur ādu, žaunām un muti

• izaug līdz 30 cm garumā

• dzimtene – Meksika

• dzīvo aptuveni desmit gadus

Šporca albīnu vardes:

• populācija radīta Krievijā

• dabā pārtiek no kukaiņiem, sliekām, mazām vardītēm, zivtiņām

• visu dzīvi pavada ūdenī

• dzimtene – Dienvidāfrika un Centrālāfrika

• dzīves ilgums – pieci seši gadi

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+