Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Eksperimentējot ar nezināmo pasauli

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pirms Miķeļa Fišera izstādes nosaukuma “Lielviela” bija vēl daži citi nosaukumi. Bija “Psiholagūna”, bija “Vingrošana kosmosa ritmos”.

 

Pēdējais labi parādīja humoru, ar kādu Fišers spēj interpretēt pašu interesējošās tēmas un nebūt garlaicīgi nopietns vai pārgudrs kādas savas atklāsmes vai patiesības sludināšanā. “Psiholagūna” būtu akcentējusi kādu psihisku fenomenu klātbūtni. Taču dažus mēnešus pirms izstādes Fišers man priecīgs zvanīja, lai paziņotu, ka radies īstais nosaukums un klausulē lēni un plastiski izrunāja jaunvārdu “Lielviela”.

Nedomāju, ka sevišķi daudzus no jums, lasītāji, šis vārds samulsina. Ikviens jau intuitīvi jūt, ka domāta kāda liela matērija, kurai mēs nezinām nosaukumu un par kuru zinātne neko nevar pastāstīt, vien var pateikt, ka hipotētiskā tumšā matērija ir 70 – 99% (dažādos avotos minēts dažādi) no neizpētītās Visuma masas. Tātad stāsts ir par nezināmo mums visapkārt. Miķelis Fišers saka, ka viņa izstādi balsta trīs stūrakmeņi – kosmoss, spēka ceļojumi un sazvērestības teorijas. Visi tie saistīti ar neizpētīto un nepierādāmo, par kuru vairāk ko teikt zina dziednieki, ekstrasensi, šamaņi, garīgu tehniku praktizētāji, ezotēriķi un citi, kas nodarbojas ar fenomeniem, ko dažkārt saucam par brīnumiem, dažkārt par Dievu, kosmisku saprātu, dabas dvēseli vai vienkārši bagātu fantāziju. Racionāli materiālisti, kas neko tādu neatzīst, par to visu pasmejas un lūkojas kā uz naivu, slikti izglītotu, tumsonīgu muļķu (no kuriem piedevām pašpasludināti “burvji” var naudu kāst) padarīšanu.

Gleznu, kas attēlo racionālistu un iracionālistu komunikācijas grūtības, Fišers eksponējis pašā izstādes centrā. Glezna saucas “Dzejnieks”, tā rāda Filonova glezniecības manierē (Pāvels Filonovs, 1883 – 1941, krievu avangarda gleznotājs, teorētiķis, dzejnieks. Radīja analītisku kubofutūristisku mākslas sistēmu “Pasaules uzplaukums” (“Mirovoi rassvet”), kurā attēlu veidoja atsevišķi nelieli kopā salikti “gabaliņi”, kas tiecās attēlot cilvēku ārpus laika.) attēlotu figūru, kas sniedz mums savu sirdi, bet atvērtā krūškurvja dzīlēs rēgojas zvaigžņotā debess. Dzejnieka figūras lauzīto līniju ritms izplatījies arī telpā, transformējot tās struktūru. Uz šo personisko dvēseles atklāšanas aktu noraugās četri bažīgi acu pāri, kuru saimnieki, drošā attālumā ieslēpušies savu namiņu mūros, lūr pa šauriem lodziņiem un droši vien domā sazin ko par šo nenormālo. Mākslinieka ikdienas prozu Fišers pārvērš simboliskā ilustrācijā par sabiedrības neticību radošā procesa patiesumam un spēkam, par bailēm un bažām, kas no tiem trakajiem sagaidāms. Par bažām, ka viņi iztraucē ierasto rutīnu un piedevām vēlas vēl kaut ko transformēt. 
Fisers1_DB_6

Tomēr izstāde “Lielviela” nebūt nav veltīta sabiedrības kritikai un tajā sastopamajai liekulībai. Tāda bija Fišera deviņdesmito gadu māksla un jaunā gadu tūkstoša pirmo gadu darbi. Izstāde “Lielviela”, kurā eksponēti pēdējo septiņu gadu darbi no cikliem “Jaunā Pasaules kārtība”, “Ekstrēmā ezotērika”, “Kosmoss kļūdas nepiedod”, “Pie jauniem vārtiem”, “Pārdaba”, “Bez cilvēkiem”, atsedz Fišera metafizisko interesi par Zemes mistērijām, kas likusi māksliniekam doties ceļojumos uz pasaules spēka vietām – anomālām zonām, leģendām apvītiem nostūriem, majestātiskām kalnu grēdām, apdzisušiem vulkāniem, kurus attēlojot māk­slinieks tiecies atklāt dabas transcendentālo būtību. Jaunas pasaules un savas zemapziņas izziņas šķautnes Fišeram pavērušās meditācijā, čenelingā, sapņos un šamaniskos ceļojumos. Tam visam līdzās – kosmoss un sa­zvērestības teorijas par “jauno pasaules kārtību”. Futūristiskās un fiktīvās fantāzijas gan rotaļīgi parodē cilvēka ticību ezotērikai, gan varbūtīgi apelē pie vēl kādas pasaules esamības. No vienas puses, mākslinieks tic, ka eksistē mums nezināmais, taču, no otras, rāda, cik smieklīgi ir mūsu centieni tam tuvoties. Ticības un neticības apvienojums neļauj būt pārāk nopietnam, kas izstādē itin labi kļūst saprotams, nonākot sazvērestības teoriju nodaļā. Gleznā “Oficieru balle ar citplanētiešiem par godu Osamas bin Ladena nogalēšanai Jaunās Švābijas velvju zālē” mākslinieks “vienā katlā” (lasi – gleznā) salicis kopā visu ko no 20. – 21. gadsimta vēstures – nacistu 3. reiha vadības kopā ar zinātnieku armiju pārcelšanos uz Antarktīdu un 4. reiha – Jaunās Švābijas izveidošanu zem ledus; ASV aizdomīgi histērisko cīņu ar terorismu; arābu šeihu klātbūtni kā “naftas jautājuma” simbolu; ortodoksālos ebrejus kā iespējamu cionisma virsvadību, taču galu galā patiesie balles saimnieki, izrādās, ir citplanētieši. Šie visi sapulcējušies majestātiskās pazemes ledus velvēs, kur iebūvēta totalitārisma valstu arhitektūra, balles dalībnieku žestu valoda liecina gan par mīlīgu galantumu, gan pompozu stīvumu, bet šajā smalko aprindu pasākumā patiesībā galvenie pazemo padotos. Analoģijas atradīsim ne tikai stindzinošajās sazvērestības teorijās, tās pazīstamas arī parastās korporatīvās attiecībās.

 

 

 

 

Radošā vizītkarte

MIĶELIS FIŠERS

Dzimis 1970. gada 8. augustā Rīgā, tēvs – Miķelis Fišers, operas solists, māte – Ārija Elksne, dzejniece.

Beidzis Rīgas 49. vidusskolu (1987), mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Rūpnieciskā dizaina nodaļā (1987 – 1988); beidzis LMA Monumentālās glezniecības nodaļu (1995), diplomdarbs – gleznu cikls “Sekss un kosmosa kuģi” (vadītājs I. Zariņš).

Izstādēs piedalās kopš 1993. gada; noformējis 2. Vispārējo latviešu mākslas izstādi (1998, ekspozīcijas “Uzmanīgi – plīstošs” un “Ainava”), par izstādi “Lielviela” Miķelis Fišers nominēts “Purvīša balvai 2013”.

 

Viedokļi

Austra Visendorfa, pensionāre: “Pirms nācu uz šo izstādi, nedomāju, ka tā būs tik vienreizēja. Ir ļoti daudz jāzina, lai šo izstādi saprastu, te var arī daudz uzzināt. Lielu iespaidu, protams, atstāj simboli, bet tie ir jāsaprot – ir jābūt ļoti izglītotam. Taču ir arī skaisti krāsu salikumi un interesanti tēli – gan tie, kas šķiet tuvāki, gan tie, kuri liekas pavisam nesaprotami. Atvedu šurp arī savu mazdēlu, kurš mācās mākslas skolā. Domāju, ka viņa attīstības ceļā šī būs interesanta mākslas pieredze.”

 

Anna Vanaga, studente: “Šī izstāde patīkami atšķiras no daudzām citām ar to, ka līdzās simbolu bagātībai te var redzēt arī veiklu glezniecību. Mani mākslā jau sāk nogurdināt katra attēla pārblīvēšana ar papildu informācijas gūzmu. Brīžiem šķiet, ka nav vairs svarīgi, cik labi uzgleznots vai interesants ir pats darbs – galvenais, lai tam ir asprātīgs vai informatīvs apraksts. Šeit es redzu abus.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+