Eksperte: ACTA vēršas pret komerciālo pirātismu 0
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA – Anti-Counterfeiting Trade Agreement) nav vērsts pret individuāliem interneta lietotājiem, bet gan pret liela apjoma pirātismu komerciālos nolūkos, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja intelektuālā īpašuma tiesību speciāliste, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja un juristu biroja ”Raidla, Lejiņš & Norcous” partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa.
“ACTA nav vērsts pret individuāliem lietotājiem, un ACTA neko nesaka par to, kā būtu regulējamas dalībvalstu saistības attiecībā uz interneta lietotājiem,” Kariņa-Bērziņa sacīja.
Kariņa-Bērziņa, kura ir zvērināta advokāte Latvijā un vienlaikus licencēta ASV advokāte, uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas skar intelektuālo īpašumu, agrāk parakstīti starpvalstu nolīgumi un ES dalībvalstu likumi jau paredz iespējas un uzliek pienākumu vērsties pret apjomīgu pirātiska satura izplatīšanu peļņas nolūkos.
“Valstu likumdošanā ir jārada iespēja vērsties pret vērienīgu šādu darbu nelikumīgu izplatīšanu komerciālos nolūkos. Ir arī noteikts – ja tas tiek darīts ar nolūku un komerciāli, tam var arī paredzēt kriminālsodu. Tas, ka kādam draudzene ir ielikusi zibatmiņā pāris filmu, kas iegūtas neoficiāli, vispār nav ACTA redzeslokā,” uzsvēra juriste.
Komentējot izskanējušās bažas, ka ACTA paredz interneta lietotāju “izspiegošanu”, viņa norādīja, ka jau patlaban ES direktīvas, starptautiski līgumi un Latvijas likumi paredz zināmu atbildību no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) par to klientu darbību.
“Jau no 2000. vai 2001.gada ir spēkā e-tirdzniecības direktīva un autortiesību direktīva. E-tirdzniecības direktīva jau paredz zināmu atbildību no IPS. Tas nozīmē, ka, ja IPS konkrēti zina par autortiesību pārkāpumiem un par to, ka šāda darbība notiek, ir informēti tiesībsargi – par to jau patlaban ir atbildība,” Kariņa-Bērziņa teica.
Kā vēl vienu iemeslu, kāpēc daļa Latvijas sabiedrības ir satraukusies par ACTA, Kariņa-Bērziņa minēja daudzu jauniešu ieradumu iegūt filmas un mūziku “neoficiāli”, jo kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas interneta lietotājiem ir bijis maz iespēju vienkārši un par saprātīgām cenām pirkt legālu saturu.
“Latvijas likumdošana autortiesību jautājumos neatšķiras no citām Eiropas valstīm. Tas, ka uzņēmumi šeit nav radījuši biznesa modeļus, kas ļauj ērti un par samērīgu samaksu iegūt saturu, ir cits jautājums. Tā ir uzņēmumu vaina,” viņa sacīja, pieminot, ka “Apple” populārais mūzikas veikals “iTunes” tikai pērn sāka tirgot dziesmas un citu saturu Latvijas pircējiem.
“Mūzikas klausīšanās interneta rīks ”Spotify” ir labs piemērs – var klausīties mūziku par maksu bez reklāmas vai bez maksas ar reklāmām. ”Spotify” nav ienākuši Latvijā, jo te ir mazs tirgus. Bet tās ir iespējas kādam jaunam uzņēmējam. Protams, tas nav viegli, Stīva Džobsa biogrāfijā ir aprakstīts, cik grūti “iTunes” bija panākt to, ka autortiesību īpašnieki bija ar mieru, ka viņu saturu šādi pārdod. Džobsa nopelns ir arī, ka satura ražotājiem nebija jāmaksā nodeva par katru ”iPod”, ko tie sākumā gribēja,” Kariņa-Bērziņa teica.
Kariņa-Bērziņa dzimusi ASV latviešu pēckara bēgļu ģimenē. Beigusi Jēla universitāti ar bakalaura grādu vēsturē. Pēc tam ieguvusi ”Juris Doctor” (J.D.) grādu Pensilvānijas universitātes jurisprudences fakultātē un maģistra grādu Tafta universitātes Flečera tieslietu un diplomātijas augstskolā. Nolikusi eksāmenu advokāta licencei praktizēt ASV Pensilvānijas un Ņūdžersijas štatos, ieguvusi zvērinātas advokātes tiesības Latvijā, kur pastāvīgi dzīvo kopš 2005.gada. No februāra sākuma strādā par partneri juristu birojā ”Raidla, Lejiņš & Norcous” ar specializāciju intelektuālā īpašuma jautājumos. Ir pasniedzēja Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā, lasa lekcijas par intelektuālā īpašuma tiesībām un biznesa tiesībām.
