×
Mobilā versija
+5.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
23. marts, 2018
Drukāt

Eksperte: Izgrūdīsim no skolas bērnus ar nenostiprinātām zināšanām (12)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa

Autore – psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa

Plaši apspriestās sešgadnieku reformas ietvaros bieži tiek runāts par to, vai bērni sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar izņēmuma gadījumiem – sešu vai astoņu gadu vecumā.

Lēmumu par to pieņem bērna vecāki, atkarībā no tā, vai bērns ir gatavs. Pēc kādiem kritērijiem vērtēt bērna gatavību doties uz skolu, uzsverot lielo atšķirību starp sešus un septiņu gadus veciem bērniem?

Par ātru padarām mācības sarežģītākas

Sešgadnieki noteikti nav gatavi skolai, kāda tā ir šobrīd. Izglītības un zinātnes ministrijas atsaukšanās uz citām Eiropas valstīm, kurās bērni it kā mācoties skolā, nav korekta, jo šajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā mazie bērni apgūst to pašu, ko mūsu bērni pirmsskolas izglītības iestādēs, arī tādā pašā formātā, tikai viņi to dēvē par skolu.

Patiesībā, salīdzinot ar rietumvalstīm, mēs par ātru padarām mācības sarežģītākas, kas var novest pie situācijas, ka bērniem ir jāiemācās saturs, kuru viņi vēl noteiktā vecumā nespēj izprast, līdz ar to mehāniski iemācīto ātri aizmirst.

Vēloties jauniešus ātrāk izstumt uz darba tirgu, mēs patiesībā sāksim izgrūst no skolas bērnus ar neizprastām un nenostiprinātām zināšanām.

Bērni mācās arī pirmsskolā

Ir aplami domāt, ka pirmsskolas izglītības iestādēs bērni tikai rotaļājas un guļ – patiesībā Latvijā obligātā izglītība ir no piecu gadu vecuma, un šie bērniņi mācās pēc ļoti stingri noteiktām un rūpīgi izvērtētām vadlīnijām un kritērijiem, tikai ar citām metodēm – caur spēlēm un rotaļām.

Piemēram, no malas var šķist, ka viņi tikai lipina puķītes no plastilīna, taču patiesībā bērni caur šo darbību attīsta kustību koordināciju, pilnveido sīko motoriku, mācās plānot savu darbu un veidot noteiktu darbiņu pēc parauga.

Veidojas t.s. metakognitīvās iemaņas, kuras pēc tam bērnam noderēs turpmākajā mācīšanās procesā.

Nesasteigt jaunu prasmju apguvi

Arī lietas, ko bērni apgūst divu, trīs un četru gadu vecumā, ir minētas pirmsskolas izglītības vadlīnijās, un bērni tiek mācīti caur spēlēm un rotaļām, veidojot pamatu turpmākajām mācībām.

No brīža, kad bērns pirmo reizi sastopas ar jaunu jēdzienu vai uzdevumu, līdz brīdim, kad viņš to pilnībā apjēdz, vidēji paiet divi līdz trīs gadi.

Ja bērnam katru jaunu lietu ļauj kārtīgi apgūt, viņam mācības nesagādās grūtības. Mācīšanās process risināsies viegli, it kā pats no sevis, taču tas notiks tikai gadījumā, ja jauno lietu apguve netiks sasteigta un būs vecumam atbilstoša.

Bērnu zināšanas un izpratne par pasauli

Bērna gatavība skolai vērtējama pēc vairākiem aspektiem, pirmkārt, kognitīvā gatavība – bērna zināšanas un izpratne par pasauli, spēja vadīt savu mācību procesu, kā arī prasme lasīt, rēķināt noteiktā līmenī un rakstīt ar drukātiem un rakstītiem burtiem, u.tml.

Ne visi bērni sešu gadu vecumā spēj izvērtēt, vai viņu paveiktais darbs atbilst uzdevuma nosacījumiem, taču, ejot skolā, bērnam tas ir jāspēj, jo viens pedagogs nevar individuāli pievērsties 30 sešgadniekiem.

Pedagogs var piekoriģēt darba procesu, bet ne pateikt visu priekšā katram bērnam. Tāpat sešu gadu vecumā ne visi bērni spēj saprast kopsakarību starp darba procesu un tā rezultātu, piemēram, izprast, kā viņi ar savu darbošanos rada gala iznākumu un kas būtu jāmaina procesā, lai iegūtu citādāku gala rezultātu. Lai bērns varētu sekmīgi mācīties, nevajag radīt viņam papildus grūtības, prasot pārāk agri to, ko bērna attīstība var nodrošināt tikai vēlākā vecumā.

Fiziskā gatavība un sīkās kustību motorikas attīstība

Būtiska ir arī bērna fiziskā gatavība – tas, cik noturīga ir bērna uzmanība, cik ātri viņš nogurst, cik ilgi spēj nosēdēt solā u.tml.

Arī spēja pārvietot smagumus, īpaši mūsdienu skolās, kad bērni nereti nes tik smagas somas, ka varētu šķist – soma ir smagāka par pašu skolnieku. Vēl viens fiziskais aspekts ir sīko kustību motorika – piemēram, spēja veikli izpildīt apļveida kustības ar rokas delmu attīstās tikai pēc sešu gadu vecuma, attiecīgi rakstītos burtus bērns var sākt apgūt tikai no septiņu gadu vecuma.

Ja laikā, kad rokas motorika un kustību koordinācija vēl nav pietiekami attīstīta, bērnam liek daudz rakstīt, no pārslodzes var rasties iekaisumi, sāpes, un rezultātā bērnam var veidoties liela nepatika un pat bailes no rakstīšanas.

Personības briedums un sociālā gatavība

Nākamais būtiskais aspekts ir personības briedums. Par to liecina bērna mērķtiecīga vēlēšanās mācīties, izpratne par to, ko viņš jau prot, ko vēl neprot, kā arī pārliecība par to, ka lietas, kuras vēl neprot, var iemācīties.

Sešu gadu vecumā bērni lielākoties vēl nav sasnieguši šādu personības brieduma pakāpi.

Skolas gaitu uzsākšanai ļoti būtiska ir arī bērna sociālajai gatavībai – bērna spējai saskaņot savas vēlmes ar to, kas notiek grupā kopumā un mobilizēties darbam kopā ar klasesbiedriem.

Bērnam ir jāsaprot, ka pat gadījumos, kad viņš ir noguris vai nav noskaņots darbam, nedrīkst traucēt grupas biedriem, kuri mācās. Sociālā gatavība ietver arī spēju sadalīt uzmanību vairākām lietām un strādāt pedagoga vadībā.

Nevar vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk

Šobrīd bērni pirmsskolas izglītības iestādēs mācās ļoti nopietni, pēc konkrēta mācību satura, kas ir piemērots vecumam, turklāt piemērotā dienas ritmā un vidē.

Viņi apgūst, kā organizēt savu darba vietu, kā klausīties pedagoga instrukcijās u.tml. Tās ir prasmes, kas vēlāk atvieglos arī grūtāka mācību satura apguvi, ja bērns varēs tās pilnībā attīstīt, un netiks sasteigts attīstības process.

Ir objektīvas robežas, kādā vecumā bērns var apgūt konkrētas prasmes. Par to ir veikti neskaitāmi pētījumi.

Nevar vienkārši pateikt – turpmāk apgūsim prasmes agrāk, pārceļot mācību vielu un cerot, ka bērni pielāgosies.

Ja bērniem tiks mācītas prasmes, kas neatbilst viņu vecumam un attīstības līmenim, iespējamās negatīvās sekas var „pavadīt” bērnu visā skolas gaitu laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Bērniem gan jau, ka nav ne vainas, BET: 6 gadniekam laukos irf daudz grūtāk nokļūt uz to skolu un atpakaļ, kā 7 gadniekam! Man, savulaik, bija jāiet ar kājām 4 km turp un atpakaļ, zinu.
    Un, kāpēc viņus tā mocīt?!

  2. Beigs skolu gadu ātrāk un sāks strādāt. Tā valsts cerr iegūt darbarokas.

  3. Štrunts par zināšanām. Tagad galvenais būs kompetences. Nav ko faktus iekalt.

  4. Vai Izglītības ministrijā sēž cilvēki,atrauti no reālās dzīves,tālu esoši no pedagoğijas? Reiz jau centās 6gadniekus ielikt skolas solā. Izrādījās nepareizs lēmums. Kāpēc atkal tiek tērēts laiks un,domājams,arī budžeta līdzekļi?

  5. Paldies Dace,ļoti parezi ,tikai IZM to nesaprot un negribēs saprast.

  6. ko nozīmē nenostiprinātas. Zināšanas nostiprinās tikai dzīvē.

  7. psiichologjene pljurkst shkjidru kaa jau vienmeer shamaas profesijas paarstaaves.

    Tas ko paidarstgogi un psichopaatlogi jums nestaasta, jo taa buutu nesmuka patiesiiba – sikajiem smerdeljiem skolinja ir paredzeeta, lai shie tur atseedeetu sroku, nevis kaut ko baigi iemaaciitos. Jo siikais smerdelis sabiedriibai nekaadi nav vajadziigs un taapeec sho liidz pilngadiibai nobaazh maigaa izolaacijas iestaadee – skolinjaa. Ja shis netiks tureets izolaacijas iestaadee, tas shis aiz bezdarbiibas dzerstiisies, narkosies, klainjos un jaasies. Kad siikais smerdelis skolinaa ir atseedeejis liidz pilngadiibai, tad taalaak dzerstiities, narkoties, klainjot un jaaties ir shamaa pasha atbildiiba.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+