Ekonomika
Bizness

Eksperte: Neatkārtot “Gāzi grīdā!” un piecgadi ar paātrinājumu0

Foto: Fotolia

Autore: biznesa augstskolas “Turība” docētāja, nodokļu eksperte Anna Medne

Jaunākajā OECD ekonomikas pārskatā par Latviju norādīts, ka 2020. gada IKP pieaugums samazināsies līdz 3%, sarūkot pasaules tirdzniecības apjomiem un investīcijām.

Tāpat eksperti atzīmējuši, ka, lai gan algu pieaugums bijis spēcīgs un pašlaik inflācijas rādītāji izskatās stabili, kredītu pieaugums ir pārāk vājš.

IKP samazinājums ir normāla parādība cikliskā ekonomikā un nav iemesla pārlieku lielam satraukumam. Savukārt vājais kredītu pieaugums ir iepriekšējā kredītu buma sekas, kas padarījušas cilvēkus ļoti piesardzīgus.

OECD vērtējums nav iemesls panikai vai steigai

IKP samazinājums viena procenta ietvaros nav iemesls panikai. Latvijas ekonomika attīstītās pēc noteiktām likumsakarībām, ir gan kāpumi, gan kritumi.

Šāds cikliskums ir normāla parādība, tāpēc neieslīgsim galējībās.

Nav pamata klaigāt, ka attīstība būtiski palēnināsies – tas var rezultēties ar lielu tēriņu samazinājumu plašam iedzīvotāju lokam, kas tik mazā valstī kā Latvija uzreiz atsauksies uz ekonomiku.

Mūsu ekonomikā pat mazākie tēriņu samazinājumi ir ļoti jūtami. No otras puses, negribētos piekrist arī tiem, kuri aicina steidzīgi kāpināt tautsaimniecības izaugsmes tempus.

Šādi aicinājumi ļoti atgādina Mihaila Gorbačova piecgadi ar paātrinājumu, kas noveda pie visas impērijas sabrukuma, vai salīdzinoši nesenāko Šlesera saukli “Gāzi grīdā!”.

Domāju, ka visiem vēl svaigā atmiņā, kur tas noveda!

Liels slogs mazo algu saņēmējiem

Makroekonomiskā vide valstī ir stabila. Iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas pakāpenisku ieviešanu daļēji kompensē augstāki akcīzes nodokļi un izdevumu ierobežošana citās jomās.

Tuvākajā laikā būtiski ekonomiskie satricinājumi nedraud. Austrumi ir bloķēti jau salīdzinoši ilgu laika posmu un šī tirgus vietā ir atrasti citi. Lai arī iekšējais tirgus nav pārāk liels, arī tas jāņem vērā.

Nākotnē būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu politika, lai mazinātu nevienlīdzību.

Darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinās – saskaņā ar ANO pētījumu par pasaules iedzīvotāju perspektīvām ES vidēji tās sasniedz aptuveni 2%, kamēr Latvijā rādītājs ir -20% .

Tas nozīmē, ka jādomā, kā samazināt paļaušanos uz darbaspēka un patēriņa nodokļiem. Nodokļu slogs uz darbaspēka ienākumiem saglabājies liels mazo algu saņēmējiem, turklāt jaunas sociālās iemaksas, kas paredzētas veselības aprūpes izdevumiem, tikai palielinās slogu dažām no neaizsargātajām grupām.

Šobrīd būtu nepieciešams rūpīgi uzraudzīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu reformas sekas, īpaši mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem.

Tāpat ilgtermiņā vērts apsvērt iespēju atteikties no sociālajām iemaksām, kas paredzētas veselības aprūpes finansēšanai, kā arī jāveic citas darbības, lai padarītu iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmu progresīvāk.

Ar 430 eiro minimālo algu krietni atpaliekam Baltijas līmenī

Šobrīd vairāk par iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformas sekām satraukumu rada ēnu ekonomika.

Ienākumu nedeklarēšanas tendence un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir plaši izplatītas, negatīvi ietekmējot darba ņēmējiem pieejamo sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu ieņēmumus, kas ir ļoti būtiski izdevumu palielināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka Latvijā ir nepietiekami sociālie maksājumi un darba stimuli ņēmējiem ar zemām algām.

Jāatgādina, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros sākot no 2018. gada 1. janvāra ir 430 eiro.

Ar šādu rādītāju mēs, diemžēl, ieņemam stabilu pēdējo vietu Baltijas valstu konkurencē. Lai uzlabotu situāciju ir jāpalielina garantētie minimālie ienākumi un jāapsver iespējas samazināt ieturējumus no tiem.

Runājot par zemajiem kreditēšanas apjomiem, jāpiezīmē, ka rādītāju pieaugums tuvākajā laikā nav gaidāms. Piesardzību saglabā ne tikai bankas, bet arī uzņēmēji un iedzīvotāji kopumā, kuri vēl nav aizmirsuši iepriekšējā kredītu buma radītās sekas.

Saistītie raksti

Protams, līdzekļi nepieciešami ikvienam uzņēmumam, bet mūsdienās lielie ražotāji un piegādātāji veido savu kredītu sistēmu.

Papildus tam ir arī tādi Latvijas uzņēmumi, kas kredītus ņem ārpus Latvijas, piemēram, Bulgārijas bankās. Līdz ar to arī procentu maksājumus atstājot tur.

LA.lv