Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Eksperte pārmet sabiedriskajiem medijiem deķa raušanu katram uz savu pusi

voika_inese

Sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja Inese Voika piektdien diskusijā par politisko partiju maksas aģitācijas aizliegšanu sabiedrisko mediju vadītājiem pārmeta deķa vilkšanu katram uz savu pusi, jo tie diskusijā uzsvēra, ka medijiem tas nozīmēs ieņēmumu samazināšanos, kam pašlaik neredz kompensācijas mehānismu.

“Pirmais jautājums bija par demokrātijas kvalitāti, kādu gribētu redzēt politisko dzīvi. Vai mēs varam beigt raut to deķi katrs uz savu pusi? Bažas, kas tiek paustas, ka mums kaut ko atņems, izklausās pēc Latgales iedzīvotāju sūdzībām, kuriem neļauj braukt pāri robežai. Mēs tomēr runājam par vērtībām,” sacīja Voika.

Saeimā tapis priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas paredz aizliegt politisko partiju apmaksātu aģitāciju elektroniskajos medijos, tā vietā piešķirot partijām bezmaksas raidlaiku. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc būtības šo ideju atbalsta. Diskusijas ietekmējis “Vienotības” priekšlikums, kas paredz bezmaksas aģitācijas tiesības partijām priekšvēlēšanu laikā “prime time” Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā vismaz 40 minūšu. Tiesa, “Vienotības” pārstāve Lolita Čigāne atzina, ka šīs 40 minūtes neesot akmenī cirstas un viņi būtu gatavi samazināt bezmaksas raidlaiku arī līdz esošajām 20 minūtēm, ko pašlaik paredz likums.

Voika, kā arī sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāve Iveta Kažoka teica, ka Latvijā sabiedrība ir gatava atteikties no partiju apmaksātajām politiskajām reklāmām radio un televīzijā, par ko pirmās runas sākās pirms 12 gadiem.

“Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret politisko reklāmu. Kad lūdz raksturot, tad 40 procenti min, ka reklāma televīzijā ļauj bagātām partijām gūt labākus rezultātus vēlēšanās. Ja mēs modelējam situāciju, tad secinām, ka no tā mūsu informatīvā vide neciestu,” paskaidroja Kažoka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Alvis Vilks norādīja, ka ar reklāmu radio un televīzijā var iegūt to vēlētāju balsis, kuri lemj pēdējā brīdī, par ko balsot.

“Aizliegums vai mēģinājumi samazināt politiskās reklāmas izvietošanu televīzijā un radio varētu samazināt partiju tēriņus, atkarību no partiju lielajiem sponsoriem, kuri var izvirzīt savus nosacījumus. Zaudētāji var būt visa sabiedrība,” minēja Vilks.

Viņš gan atzina, ka vieni riski tiktu samazināti, bet parādītos citi, piemēram, varētu tikt palielināts spiediens uz medijiem vai atsevišķiem žurnālistiem.

Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis pauda, ka ienākumu zudumu un bezmaksas aģitācijas formas jautājumus, viņaprāt, neesot tik viegli atrisināt.

“Vai tas uzlabos politisko kultūru un kvalitāti, ka visiem pēc kārtas iedos 40 minūtes? Tur vienkārši būs cirks,” sacīja Siksnis.

Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots uzskata, ka sākt vajadzētu ar sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, un izvirzīja ideju, ka varbūt labāk būtu samazināt partiju tēriņu griestus.

“Jautājums, kāpēc runā aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu, nevis samazināt tēriņu griestus? Tas ir daudz efektīvāks veids, kā ierobežot lielās naudas plūsmu,” teica Kots.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās partijas aģitācijas pasākumiem varēja iztērēt 280 tūkstošus latu, un tām bija tiesības uz 20 minūšu bezmaksas raidlaiku Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+