×
Mobilā versija
Brīdinājums +6.6°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
18. marts, 2018
Drukāt

Eksperte: Savulaik īstenotajai sešgadnieku reformai – tikai negatīvas sekas (16)

Publiicitātes fotoPubliicitātes foto

Astrīda Lukina

Autore ir Rīgas 200. pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Astrīda Lukina

Ideja sūtīt uz skolu sešgadniekus nav nekas jauns, šādu priekšlikumu virzīja arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču, sabiedrības un izglītības nozares profesionāļu iebildumu dēļ, ideja netika īstenota. Taču ir bijis periods, kad sešgadnieku reforma tika ieviesta, 1982. gadā – projekta darba grupā piedalījos arī es, kas tolaik biju bērnudārza metodiķe un piedalījos reformas ieviešanas un īstenošanas izvērtēšanā. Šodien, atskatoties uz projektu, vērtējot bērnus, kas aizgājuši skolā no sešiem gadiem, mums nebija neviena pozitīva aspekta, ko uzsvērt. Pēc pāris gadiem ideju atcēla, bet kaitējums bērniem jau bija nodarīts.

Skola no sešiem gadiem radīja izdegšanu un pārslodzi

Tolaik nebija tādas publiskās apspriešanas – izdomāja mainīt skolas gaitu uzsākšanas vecumu un izmainīja. Zinot, ka tik maziem bērniem ir nepieciešama diendusa, pat tika iepirktas gultiņas, cerot, ka tas atrisinās problēmu. Bet ar gultiņām nekas netika atrisināts. Reformas izvērtēšanas priekšlikumi bija uz 20 lapām un visos punktos – tikai negatīvs vērtējums. Gan vērtējot no emocionālā un psiholoģiskā aspekta, gan fiziskā. Liela daļa bērnu bija ļoti gudri un zinoši, taču vēlāk viņiem bija vērojamas izdegšanas un pārslodzes pazīmes. Pēc neveiksmīgās reformas sākās ziedu laiki mājskolotājiem, jo virkne šo bērnu stresa un spriedzes dēļ nonāca mājas apmācībā. Daudziem bija problēmas ar stāju un mugurkaulu, ko radīja ikdienas ilgstoša sēdēšana skolas solos. 1987. gadā es jau strādāju skolā un sagadījās, ka mācīju mājās tos bērnus, kuri bija uzsākuši skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Šie bērni nespēja sekot līdzi un izturēt stundas ilgumu un dinamiku. Psiholoģiski visi bērni nav gatavi iet skolā sešos gados.

Ātri uzbudināmi bērni

Muļķīgi uzskatīt, ka gadījumā, ja bērnus ātrāk sūtīs skolā, viņi ātrāk sāks lasīt vai rakstīt, un joprojām ir aplami tā domāt. Tie bērni, kuri lasīja un rēķināja lēnāk un sliktāk, saglabāja šo līmeni arī skolā, nebija nekāda uzrāviena, kā tika cerēts. Tieši pretēji – tika sabremzēta to bērnu attīstība, kuri bērnudārzā uzrādīja ļoti labus rezultātus. Lielu daļu bērnu, kuri bija iekļuvuši šajā eksperimentā, vēlāk nevarēja atpazīt – stresa un slodzes ietekmē viņi bija kļuvuši nežēlīgāki, dusmīgāki un emocionāli nestabili. Sešgadnieki skolā būs viena no lielākajām kļūdām valsts izglītības vēsturē. Vienreiz jau esam šo kļūdu pieļāvuši un sekas bija smagas. Kāpēc to atkārtot vēlreiz? Kāpēc izglītības politikas veidotāji grib eksperimentēt? Varbūt vērts padomāt par mācību satura pēctecību, piemēram, “ābeces svētkus“ novirzīt uz pirmsskolu un 1. klasē vairs nesākt ar burtu atkārtotu mācīšanu, jo bērni jau lasa, bet uzlabot un attīstīt lasīšanas prasmi.

Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši

Ir skaidrs, ka ar sešgadniekiem mēģina aizpildīt tukšās klases skolās, un patiesībā par pašiem bērniem neviens nedomā. Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši, agrīni apgūst mūsdienu tehnoloģijas, bet tas nav vienīgais kritērijs, pēc kura var lemt, vai sūtīt viņus skolā, jo tajā pašā laikā bērni ir viegli satraucami, nervozāki, nespēj ātri pārslēgties uz citu darbības veidu. Ir ļoti daudz bērniņu ar lielām veselības problēmām, ar kuriem jāstrādā tikai individuāli, lai sasniegtu rezultātu. Jārada iespēja apgūt prasmes ierastā vidē – bērnudārzā, skolā tās jānostiprina un jāapgūst padziļināti, veicinot izpratni par reālām lietām, nevis vēl vairāk jāiedragā viņu nervu sistēmu. Šīs ir elementāras lietas, kas būtu jāsaprot arī politikas veidotāju līmenī.

Ļaut mācīties mierīgā vidē

Kā gan var sūtīt uz skolu bērnu, kurš vēl nav apguvis visas sociālās prasmes, pat, ja viņš prot lasīt un rēķināt? Mēs bērnudārzos redzam, cik ļoti atšķirīgi ir bērni – ja vienam droši var dot adatu un diegu un mācīt piešūt pogas, tad citam šo pogu var mācīt tikai uzzīmēt uz papīra. Ir bērni, kuri tikai dzird, ko saka skolotāja, ir tādi, kuri saprot, ko saka skolotāja, un ir tādi, kuri atceras skolotāja teikto. Ja bērnam ir attīsti visi šie psiholoģiskie procesi, tad viņš var izpildīt uzdoto darbu.

Ļoti liela nozīme ir videi, kurā bērns atrodas, tai jābūt nomierinošai, harmoniskai, nevis vēl vairāk jāsatrauc mazais cilvēks. Sešu gadu vecums ir ļoti būtisks posms, kad bērns veido savas sociālās prasmes un iemaņas, tāpēc šajā laikā viņam jāmācās vidē, kas ir mierīga un draudzīga, kas nerada papildus stresu. Neatkārtosim neveiksmīgus eksperimentus, kas jau ir pierādījuši savas negatīvās sekas, bet domāsim par to, kā attīstīt bērnu loģisko domāšanu, kā rosināt interesi par praktiskām mācībām, kā veicināt izpratni par dabas zinībām, fizikas procesiem, u.c. būtiskām lietām. Izvērtēsim katru bērnu individuāli !

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Nevajag aizmirst par izglītības iestāžu interesēm – skaidrs, ka bērnudārzi grib, lai viņiem ir vairāk bērnu. Skolas, savukārt, no slēgšanas var glābt tie daži pirmklasnieki.
    Par vecāku priekšstatiem par saviem bērniem – kā mēs tagad redzam, dažai labai māmuļai pat 40gadnieks šķiet sargājams un lolojams, jo pats ne par ko nespēj atbildēt. Paziņu ģimenē juta, ka bērns arī 7 gados “nav gatavs” skolai. Sāka iet 8 gados, tagad gan laikam neviens nav laimīgs.

  2. Mūsu vidusskolas ir iepriekš iemācītā atkārtošana. Nav nekāda vajadzība izstiept šo atkārtošanu. 12. klase ir absolūti lieka. Vidusskolās ir vajadzīga specializācija divos virzienos: reālskolas un humanitārās skolas. Tiesa patreiz humanitārās prasības vidusskolās ir zemā līmenī. Bet lielai daļai vidusskolnieku īstā vieta ir proftehskolās.

  3. Šajā gadījumā rodas jautājums- Kāpēc Anglijā pāriet uz PSRS izglītības sistēmu, no kuras mēs bēgam, kā no… nesaprotamu reformu jomā mēs esam Pasaules līmeņa lielvalsts. Acīmredzami visas jaunākās idejas ģenerē nekompetenti indivīdi izglītības jomā.
    Padomājiet un tikai tad dariet

    • Tie ir Krievijas meli ! Anglijā skola sākas no 6 gadiem, pat 5. Vai nav briesmīgi skatīties, ka 20 gadīgi tēvaiņi un sievietes vēl mācās Latvijas vidusskolā bet nestrādā ? Kājas garās tiem nav kur nolikt !…Prātiņ, nāc mājās !!!

  4. Atkal kādam doktora disertācija? Jā un parasti eksperimentus veic ar pelītēm un te disertācijas dēļ ar bērniem – jau kādas reizes tie ”eksperimenti” izgāzās…
    Ja par skolu sauc bērnudrāza vecāko grupiņu – tad tas tā var būt – bet sēdēt 6.gadīgam skolas solā 40 minūtes un skolas burzmā? Kur galvi’nās tas prāts?

  5. Ja tik vien grib, tad to arī var. Atbildēt

    Šo “ekspertu” aizspriedumi ir priekš kakiem. Pasaulē skološana no 6. gadu vecuma, pat agrāk, ir łoti izplatīta. Ir tikai jāgrib un jāprot un jāatsvabinas no deformētas domāšanas.

  6. Hroniskie Jaunā laika/Vienotības eksperimentatori:No vecuma pensiju līdz skolēnu vecuma samazināšanai!

  7. “Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals.” Rainis, 1925.
    IZM eirokrātus apmierina arī negatīvs rezultāts, galvenais, ka Briseles priekšniecība apmierināta par reformu.

  8. Nav svarīgs vecums,bet gan tas ko bērns dara tā saucamajā skolā.Lielbritānijā bērns iet uz skolu no 3 gadu vecuma,bet viņš taču tur nesēz skolas solā un nelasa grāmatu.Ja saka,ka 6-gadnieki nemācīsies 1.klases vielu,tad kā tad saīsināsies skolas gadi,vai samazinās apgūstamās vielas daudzumu?

    • Ja Jums tā patīk, tad pie mums arī bērni iet uz skolu pat no pusotra gada, tikai pie mums iegājies tās saukt par pirmsskolas izglītības iestādēm, bet lietas būtību jau tas nemaina. Domāju, ka mūsu bērni tur apgūst daudz vairāk, nekā UK vai kur citur.

    • Ja jums tā tīk, tad arī pie mums bērni iet uz skolu pat no pusotra gada, tikai esam to nosaukuši par pirmsskolas izglītības iestādi, bet tas jau nemaina lietas būtību. Domāju, bērni tur apgūst vēl vairāk, nekā kādās citās valstīs, un varam taču pārsaukt, ja ir vēlēšanās!

    • Zinu to, ka anglijā, skolā, pirmajā klasē bērns dara to, ko mūsējie bērnu dārzā. Jums neliekas par traku, ka tam mazajam jau pašā sākumā sāk grūst iekšā tādu informācijas apjomu, kādu reti kurš var pilnvērtīgi, bez stresa, apstrādāt ?

  9. daudz Latvijas studenti vēlās studēt ārzemēs kurās bērni sāka savas skolas gaitas 6 gadu vecumā? Vai tad tur tauta nav samaitāta? Cik spējīgi var būt tik agri dzīvē traumēti cilvēki?

  10. Visbiežāk vecāki izvēlas to, kas viņiem ir visizdevīgāk : mans bērns dārziņā negrib gulēt, skolā vismaz nebūs jāguļ; skolā būs mazāki izdevumi; bērns jau prot lasīt un rēķināt; bērns ir liela auguma… Bieži vien PII audzinātājas pārliecina vecākus sūtīt bērnu uz skolu, ja bērns sagādā problēmas ar savu uzvedību vai arī audzinātājām ir konflikts ar konkrētu vecāku. PII izsniegtais bērna spēju raksturojums ļoti bieži ir nepilnīgs, neatspoguļo patieso ainu (tiek slēpts viss, ko bērns NAV apguvis – sociālās prasmes un pašapkalpošanās iemaņas, gatavība skolas gaitām). Vecāku un pedagogu skatījums uz šīm lietām var būt atšķirīgs.

  11. Nekas nav veinnozīmīgi. Jāļauj vecākiem izvēlēties.
    Mana personīgā pieredze – viensaizgāja skolā 6 gados 5 mēnešos, otrs 7 gados 4 mēnešos. Abi ir jau maģistri, par ārvalstīs mācījušies. Strādā Latvijā cienījamos uzņēmumos.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+