Eksperte: Zemāks PVN zālēm būs ieguvums sabiedrībai kopumā 1
Autore: KPMG vecākā projektu vadītāja nodokļu konsultāciju nodaļā Gunta Kauliņa
Nodokļa atlaides zālēm fiskālo ietekmi mīkstinātu pašas valsts zemākie izdevumi par medikamentiem.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotā informācija par zāļu cenām pērnā gada novembrī un decembrī rāda, ka Latvijā zāļu cenas vidēji ir par 10 līdz 20% augstākas nekā mūsu kaimiņvalstīs.
Taču būtu jānoskaidro, vai šo cenu atšķirība ir pamatota ar PVN likmes atšķirībām un vai PVN likmes samazināšana Latvijā izlīdzinātu zāļu cenas Baltijas valstīs.
Ja salīdzinām PVN likmes zālēm dažādās ES valstīs, vērojamas visai lielas svārstības, sākot ar 0% likmi Lielbritānijā, Īrijā un Zviedrijā un beidzot ar 25% likmi Dānijā.
Pārsvarā gan dominē likmes no 5 līdz 10%, tostarp Igaunijā tiek piemērota 9% likme, bet Lietuvā – 5% likme. Kā zinām, Latvijā šobrīd zālēm piemēro PVN 12% likmi, tātad atšķirība ar Igauniju ir 3 procentpunkti un ar Lietuvu ir 7 procentpunkti.
Tas nozīmē, ka likmju starpība veido tikai daļu no novērotajām atšķirībām zāļu cenās, ko redzam aptieku plauktos. Būtiskāku ietekmi veido lieltirgotāju un aptieku piecenojuma atšķirības.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka ne vienmēr, samazinot nodokļa likmi, par šo likmju starpību samazinās preču gala cena, jo to ietekmē dažādi cenu veidojošie faktori. Līdz ar to jāatzīst, ka PVN likmes samazinājums negarantēs identisku zāļu cenu samazinājumu.
PVN likmes samazinājums, protams, ietekmēs arī valsts budžeta ieņēmumus samazinājuma virzienā, jo, zālēm kļūstot nedaudz lētākām, to patēriņam nevajadzētu būtiski pieaugt.
Taču, rēķinot PVN likmes samazinājuma ietekmi uz budžetu, jāņem vērā arī izdevumu daļa, jo valstij samazinātos izdevumi par medikamentu izmantošanu slimnīcās, samazinātos izdevumi arī par kompensējamo zāļu nodrošinājumu.
Līdz ar to PVN likmes samazinājuma ietekme uz budžetu varētu nebūt ļoti būtiska, salīdzinājumā ar sabiedrības ieguvumu kopumā.
