Mobilā versija
+0.3°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
1. jūnijs, 2017
Drukāt

Eksperti: 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits stabilizēsies ap 1,9 miljoniem (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Vjačeslavs Dombrovskis

Ņemot vērā ne tikai dzimstības un mirstības rādītājus, bet arī ekonomisko komponenti, 2030.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā varētu stabilizēties ap 1,9 miljoniem cilvēku, šodien, prezentējot prognozi par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030. gadam, pastāstīja domnīcas “Certus” vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pārsvarā šādi pētījumi tiek balstīti tikai uz dzimstības un mirstības koeficientiem, tomēr domnīca “Certus” ņēmusi vērā arī ekonomisko komponenti – emigrāciju un migrāciju.

Dombrovskis uzsvēra, ka dzimstību un mirstību īstermiņā nevar mainīt, tāpēc šī pētījuma mērķis bija paskatīties uz šo jautājumu no “cita leņķa”, pievēršoties migrācijai un emigrācijai, kuru ietekmēt ir vienkāršāk.

“Certus” vadītājs norādīja, ka pilnībā novērst iedzīvotāju samazināšanos nevar, tomēr, nopietni ņemot vērā ekonomisko komponenti, to var stabilizēt uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju.

Dombrovskis informēja, ka “Eurostat” prognozē, ka Latvijā 2030.gadā būs 1,7 miljoni iedzīvotāju, bet Apvienotā Nāciju organizācija prognozē, ka Latvijā būs 1,8 miljoni iedzīvotāju. “Certus” prognoze atšķiras, jo tā paredz, ka ekonomiskās atšķirības starp Latviju un pārējo Eiropu samazināsies, kā rezultātā samazināsies šo atšķirību izraisītā ietekme uz migrāciju.

Izmantotais prognožu modelis paredz, ka neto darba samaksa pieaugs. Tāpat tā veido pieņēmumu par kopsakarību starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas emigrantu īpatsvaru, turklāt izmanto šo kopsakarību, prognozējot attiecību starp atalgojumu un potenciālo emigrācijas līmeni Latvijā.

Viņš norādīja, ka mirstības koeficients Latvijā samazināsies, jo tiek prognozēta kopējā dzīves ilguma palielināšanās, bet dzimstības koeficients palielināsies. Kopumā iedzīvotāju skaits tomēr samazināsies.

Dombrovskis norādīja, ka kopš 20.gadsimta 90.gadiem mirstības līmenis Latvijā turpina pārsniegt dzimstību. Lai gan Latvija ir sasniegusi Eiropas Savienības (ES) vidējo dzimstības līmeni (vidējais jaundzimušo skaits uz vienu sievieti), Latvijas rādītājs ir krietni zem 2,1 jaundzimušajiem uz vienu sievieti, kas ir nepieciešams, lai saglabātu nemainīgu iedzīvotāju skaitu. Neskatoties uz to, Latvijā ir viens no straujāk augošajiem dzimstības līmeņiem ES kopš 2014.gada.

Lai tomēr mainītu iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir iespējams ietekmēt ārējo un iekšējo migrāciju.

Ārējās migrācijas pamatā ir ienākumu atšķirība Latvijā un valstīs, uz kurām cilvēki izvēlas emigrēt.

Dombrovkis norādīja, ka cilvēks, kuram būs iespējams nopelnīt vienādu atalgojumu Latvijā un Lielbritānijā, izvēlēsies valsti, kurā ir dzimis un audzis, tas ir Latviju. Tas nozīmē, ka sasniedzot konkrētu vidējā atalgojuma līmeni, ārējā emigrācija sāks samazināties. Tā kā tas ir sasniegts Igaunijā, tas rada cerību, ka iedzīvotāju skaits pamazām stabilizēsies arī Latvijā, norādīja “Certus” vadītājs.

Pašreiz bāzes scenārijs Latvijā paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanos gadā vidēji par 3%. Ja to izdotos palielināt līdz 5% gadā, tad 2030.gadā iedzīvotāju skaits būtu vēl par 50 000 lielāks.

Līdzīgs modulis parādās migrācijai starp novadiem un Rīgu, pastāstīja Dombrovskis. 2030.gadā visos novados, izņemot Pierīgu un Zemgali, notiks krasa iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo cilvēki dodas uz Rīgu, kurā ir vairāk darbavietas un augstākas algas. No lielajām pilsētām tikai Rīgā un Jelgavā iedzīvotāju skaits pieaugs, citās gaidāms iedzīvotāju samazinājums.

Dombrovskis norādīja, ka nav iemesla domāt, ka tiks apturēta iedzīvotāju migrācija no novadiem uz Rīgu, tomēr to ir iespējams samazināt.

Ja IKP pieaugtu par 5% gadā un divas reizes tiktu samazināta atalgojuma atšķirība novados un Rīgā, tad arī iedzīvotāju skaits novados nekristos tik ļoti, cik ir prognozēts pašreiz.

Dombrovskis uzsvēra, ka galvenais ir ekonomiskā izaugsme. Lai to panāktu, pirmkārt, nepieciešama Rīgas attīstība, pietuvinoties Eiropas attīstītajām valstīm. Pēc tam Rīga ar subsīdijām varētu palīdzēt novadiem. Otrkārt, reģionos ir jārada darba vietas, ko var panākt attīstot apstrādes rūpniecību ar ārzemju investīcijām. Treškārt, novadiem ir jākonsolidē publiskā infrastruktūra – kā piemēru Dombrovskis minēja ceļu uzturēšanu, uzsverot, ka būtu jāizvērtē, no kuriem ceļiem ir jāatsakās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+