Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. novembris, 2013
Drukāt

Eksperti: Filmu nozarē veidojas konflikts, jo ilgstoši trūkst naudas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nesaskaņu iemesls filmu nozarē sakņojas tajā, ka nozarei ilgstoši netiek piešķirts pietiekams finansējums, uzskata aģentūras LETA aptaujātie nozares darbinieki.

Filmu nozarē pašlaik aktivizējusies diskusija par to, kā būtu jāpiešķir finansējums filmu nozarei. Viena daļa kino cilvēku uzskata, ka finansējuma dalīšana ārpus Latvijas Nacionālā kino centra (NKC) ar Saeimas lēmumiem ir prettiesiska un netaisnīga, savukārt citi situācijā neko nosodāmu nesaskata. Abas puses gan vieno pārliecība, ka nesaskaņas nozarē ir sekas tās novārdzinātībai.

Kino žurnāliste Kristīne Matīsa aģentūrai LETA pauda viedokli, ka galvenā problēma nozarē ir nepietiekamais finansējums, tāpēc nevarot vainot producentus par finansējuma meklēšanu Saeimā. Viņa gan nesaprot, kāpēc Saeima, ja tā ir pieņēmusi kārtību, kā nozarē tiek piešķirts finansējums, šo kārtību nerespektē. Matīsa uzskata, ka pats parlaments neprot saimniekot. “Ja nepiešķir kādu summu kino nozarei un pēc tam tādu pašu summu atrod vienam projektam, tad runa ir par Saeimas neprasmi sadalīt budžeta līdzekļus,” sacīja Matīsa.

Arī Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova norādīja, ka diskusijas nozarē ir rezultāts “izmocītības pakāpei”. Viņa gan nesaprot petīcijas autoru teikto, ka “Dvēseļu puteņa” producentu vēršanās Saeimas komisijā būtu vērtējama kā prettiesiska. Viņa uzsvēra, ka filmu veidotājiem ir tiesības vērsties Saeimā un Saeimai ir tiesības atbalstīt priekšlikumus. Romanova pieļāva, ka filmu nozarei, iespējams, trūkst kontaktu ar politiķiem. Viņa uzskata, ka šis ir nevis degradējošs, bet jauns solis plašākas komunikācijas virzienā ar politiķiem.

Režisors Aigars Grauba uzskata, ka diskusija ir laba zīme tam, ka kino nozarē nekas nebūs pa vecam. Viņš nav mierā ar pašreizējo NKC darbu un vēlas meklēt kopīgu risinājumu, lai nozari izvestu no krīzes. Režisors domā, ka kārtība, kad finansējumu nozarei dala tikai caur NKC, ir likuma interpretācija. Graubas vērtējumā, publiskā finansējuma likumā nav norādīts tikai viens finansējuma administrētājs, tādējādi NKC nav monopoltiesību lemt par filmu finansēšanu. “Ja likumā ir nepilnības, tad tas, protams, ir jāuzlabo,” piebilda Grauba.

Režisors Jānis Nords uzskata, ka filmu nozares novārdzinātības apstākļos piešķirt vienam projektam tik lielu summu kā visai filmu nozarei ir negodīgi un netālredzīgi. “Tas ir labas, caurspīdīgas pārvaldības jautājums,” uzsvēra Nords. Viņš norādīja -, ja ir nepieciešama kāda literāra darba ekranizācija, tad ir jāizsludina atklāts konkurss ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem, procedūru, ar profesionālu vērtēšanas komisiju un noteiktu izpildes termiņu.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+