Eksperti: īpašs likums un pieejams finanšu atbalsts ļaus dubultot sociālo uzņēmēju skaitu Latvijā 1
Nepieciešamība lavierēt starp biedrību un kapitālsabiedrību, kas neļauj pilnvērtīgi strādāt, precīzi mērķētu atbalsta instrumentu trūkums – pēc ekspertu domām, šīs ir lielākās problēmas, ar kurām jāsaskaras cilvēkiem, kas Latvijā vēlas uzsākt sociālo biznesu.
Sociālā uzņēmējdarbība ir instruments, kas risina problēmas, kuras valsts nespēj, bet bizness nevēlas risināt, atgādina domnīcas “Providus” pētniece Agnese Lešinska.
“Piemēram, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Valsts piedāvā pabalstus, bet nemeklē jēgpilnus risinājumus, kā iekļaut šos cilvēkus darba tirgū. Privātajam sektoram to algošana nav izdevīga. Savukārt sociālais uzņēmējs izdomās veidu, kā nodarbināt šos cilvēkus, no pabalstu saņēmējiem tos padarot par nodokļu maksātājiem,” skaidro Lešinska.
Ja normatīvajos aktos nav precīzi uzskaitītas sociālā uzņēmuma pazīmes un tam piemērojamās atbalsta formas, tad šis darbošanās veids tiek nopietni deformēts un nespēj attīstīties.
Viena no mūsu valsts problēmām: neviena no esošajām juridiskajām formām precīzi neatbilst sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām. Piemēram, ja kādā projektā ir jāpiesaista brīvprātīgie, kapitālsabiedrība (SIA) to darīt nedrīkst, savukārt, ja sociālā biznesa vajadzībām dibina biedrību, tad grūtības rada nosacījums, ka nevalstiskās organizācijas nedrīkst nodarboties ar peļņas gūšanu.
“Dažādās valstīs sociālo uzņēmumu juridiskās formas atšķiras. Tie var būt kooperatīvi kā Itālijā, sabiedrisko interešu uzņēmumi kā Lielbritānijā, sociālie uzņēmumi kā Somijā, taču juridiskais statuss nedrīkst kavēt saimniecisko darbību un sociālo mērķu īstenošanu. Iespējams, Latvijā vispiemērotākā forma būtu komersants, kurš var saņemt sociālā uzņēmuma statusu, izpildot konkrētus kritērijus,” uzskata sociālā biznesa akseleratora “New Do(o)r Riga” direktore Diāna Lapkis.
Aplēses liecina, ka Latvijā patlaban varētu identificēt apmēram 70 sociālos biznesus, tās ir gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību, gan nevalstiskās organizācijas. Tādēļ eksperti cer, ka sociālās uzņēmējdarbības vidi saprotamāku padarīs un vismaz daļu līdzšinējo problēmu novērsis īpašs likums un plānotais Eiropas sociālā fonda finansējums.
Saeimā Sociālo un darba lietu komisija septembrī ir izveidojusi darba grupu, kura ir uzsākusi darbu pie sociāls uzņēmējdarbības likuma izstrādes. Pirmie secinājumi būs zināmi novembra nogalē, kad 26.un 27.novembrī norisināsies kārtējais fonda „DOTS” organizētais Sociālās uzņēmējdarbības forums.
“Atrisinot jautājumu par sociālās uzņēmējdarbības juridisko ietvaru un atbalsta sistēmu, rastos jaunas darba vietas un uzlabotos pakalpojumi cilvēkiem, kas šobrīd ir sociālā riska grupās. Darba grupā šobrīd esam apzinājuši galvenos problēmjautājumus un sākuši darbu pie likumprojekta ietvara,” skaidro darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (TB/LNNK).
Līdztekus tam plānots, ka 2016.gadā attīstības finanšu institūcija ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas būs pilotprojekts Latvijā jaunam valsts atbalsta virzienam un vienlaikus sākums sociālās uzņēmējdarbības straujākai attīstībai. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, sociālās uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem 2016.-2020.gadā būs pieejami 14,9 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) – no Eiropas sociālā fonda.
„Mēs apzināmies, ka sociālajai uzņēmējdarbībai nepieciešama atšķirīga pieeja gan biznesa ieceres radīšanas stadijā, gan tās īstenošanā, tāpēc līdzās finansējuma pieejamībai sociālajam biznesam ļoti būtiskas ir arī šajā pilotprojektā paredzētās papildu aktivitātes, piemēram, konsultācijas sociālās uzņēmējdarbības sācēju biznesa plānu izstrādei un sabiedrības izpratnes par sociāliem uzņēmumiem veidošanas pasākumi,” atzīst ALTUM Programmu attīstības departamenta direktors Juris Cebulis.
Jomas pārzinātāji cer, ieplānotās aktivitātes mainīs sociālā biznesa vidi Latvijā, padarot to daudz rosīgāku un palielinot šādu aktivitāšu skaitu vismaz divas vai vairāk reizes. Tas ļautu sociālajai uzņēmējdarbībai plašāk attīstīties arī reģionos, kur ir daudz grūtāk piesaistīt sākotnējo finansējumu.
Oktobrī noslēdzās sociālā biznesa akseleratora “New Do(o)r Riga” otrā apmācību sezona, pēc kuras plašākai publikai tika prezentētas vairākas sociālā biznesa idejas, tostarp nevalstiskās organizācijas “Socintegra” aktivitātes neredzīgo cilvēku integrācijai sabiedrībā un izstāde “Pieskāriens”, biedrības “Cerību spārni” darbs ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ekocentra “Winda” veidotā grupu māja jauniešiem ar invaliditāti, “Baltic Extracts” iecerētā bioloģisko ekstraktu ražošana.
“New Do(o)r” programmas apmācības pamatā ir starptautiskās organizācijas “PresenTense” pieredze – šī organizācija pirms septiņiem gadiem izstrādāja un ieviesa sociālā biznesa akseleratoru apmācības programmu piecās pasaules valstīs – ASV, Kanādā, Izraēlā, Krievijā un, sākot no 2014.gada, Latvijā. Jāpiezīmē, ka vairāk nekā 80% šādu sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru dalībnieku turpina aktīvi un veiksmīgi strādāt.
Starptautisko programmu “NewDo(o)r Riga” starptautisko starpkultūru projektu ietvaros iniciēja organizācija “Jewish Agency for Israel”, kas ir arī programmas galvenais sponsors. Projekta īstenošana Rīgā notiek sadarbībā ar kultūrizglītojošo biedrību “Migrash”. Projekta profesionālais partneris ir organizācija “PresenTense”, kas sadarbībā vietējiem partneriem nodarbojas ar sociālās uzņēmējdarbības akseleratoru attīstību 14 pilsētās visā pasaulē.
