Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. janvāris, 2012
Drukāt

Eksperti: ir īstais brīdis iegādāties banku atsavinātos īpašumus

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan bankas savās prognozēs par kredītu procentu likmēm 2012. gadā ir piesardzīgas, kā iemeslus neziņai minot augošo spriedzi pasaules ekonomikā un papildu prasības kredītiestāžu aizsardzībai, eksperti pieļauj, ka drīzumā aizņemsimies par 1,5% dārgāk. 


 

Kredīta cena kāps

“Uzņēmumu kreditēšanā likmes kāps par 1 – 1,5%, ko ietekmēs resursu cenu kāpums un pieaugošās prasības no dažādām bankas uzraugošajām institūcijām. Šāda ir ekonomikas struktūru nākotne, kad bankām ir jāuzņemas aizsarga loma pret dažādiem ekonomiskajiem satricinājumiem,” teic Nordea bankas uzņēmumu kredītu produktu attīstības vadītāja Inese Anckalniņa.

Arī “Swedbank” hipotekāro kredītu un līzinga virziena vadītājs Ainars Balcers uzsver, ka procentu likmju svārstības ir normāla parādība tirgū, jo procentu likme ir atkarīga no situācijas ekonomikā, naudas resursu cenas finanšu tirgos, riska pakāpes un regulatoru prasībām. Turklāt cenu, par kādu kredīti nonāk līdz patērētājam, ietekmē arī konkurence.

Latvijas Bankas ekonomiste Jeļena Zubkova:

 

“Kredītu procentu likmes daļu, kas pievienota virs naudas tirgus cenas, šobrīd prognozēt ir grūti. Galvenokārt tā būs atkarīga no tā, cik stipra izrādīsies Eiropas parāda krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot eksporta ieņēmumus, cik saimnieciskus lēmumus pieņems Latvijas valdība un cik piesardzīgu pozīciju šajos apstākļos izvēlēsies Latvijā strādājošas bankas.”

 

Turpretī Latvijas Komercbanku asociācija procentu likmju kāpumu tuvākajā laikā neprognozē, taču brīdina, ka vienlaikus vairāku papildu finanšu slogu uzlikšana banku sektoram apdraud kredītu pieejamību tautsaimniecībai.

 

Kredītā pērk 
arvien vairāk

Gada pirmajos desmit mēnešos no jauna izsniegti gandrīz 128 tūkstoši kredītu par kopējo summu 1,2 miljardi latu (t. sk. 523 miljoni latu – Latvijas uzņēmumiem, 74 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 131 miljons latu – rezidentu mājsaimniecībām, bet 455 miljoni latu – nerezidentiem).

Latvijas uzņēmumiem kopš gada vidus izsniegts vairāk jaunu kredītu, nekā atmaksāti vecie, taču kopējais kredītu apjoms, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, turpina samazināties, jo rezidentu mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir krietni mazāki par klientu atmaksātajiem un banku norakstītajiem kredītiem.

“Neskatoties uz Eiropas satraukumu par ekonomikas potenciālo izaugsmi nākotnē, Latvijā interese par mājokļu kredītiem 2011. gadā pieauga salīdzinājumā gan ar iepriekšējo gadu, gan ar gada pirmo pusi. Tirgū gada otrajā pusē mājokļu kredītu vidējie mēneša apjomi palielinājās par aptuveni 50%, atzīmē Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.

Taču kopumā mājokļu kreditēšanas tendences šogad būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada. Tirgū kopumā gada pirmajos desmit mēnešos rezidentiem izsniegti jauni mājokļu kredīti 86 miljonu latu apjomā. Tomēr A. Balcers uzsver, ka pieprasījums pēc kredītiem vēl aizvien ir neliels.

 

Cilvēku izvēli nekustamā īpašuma iegādē joprojām nosaka īpašuma cenas atbilstība un samērojamība ar kvalitāti, atrašanās vieta, infrastruktūras pieejamība. Šogad iedzīvotāji pastiprināti interesējas par būvniecību uz sev piederošās zemes, aktivitāte aug arī jauno projektu segmentā.

 

Kredītņēmēji šodien ir gudrāki – lasa līgumus, analizē, vai bankai nav vienpusējas tiesības mainīt līguma nosacījumus, vai būs iespēja bez papildu maksājumiem kredītu atmaksāt ātrāk, jautā par procentu likmju kāpuma ierobežošanas iespējām, tāpat veido uzkrājumus, secina kredītiestādes.

 

Īstais brīdis iegādāties banku atsavinātos īpašumus

Kreditēšanas apjomus 2012. gadā ietekmēs iekšzemes un ārējās vides nosacījumu attīstība. Ja valsts parādu krīze eirozonā pakāpeniski tiks risināta un ārējā vide nepasliktināties, tas Latviju ietekmēs labvēlīgi – var sagaidīt, ka no jauna izsniegto kredītu apjomi pie šādiem nosacījumiem var lēnam pieaugt. Tomēr kopējais kredītu atlikums, visticamāk, nepalielināsies, jo kreditēšanas un nekustamā īpašuma tirgus uzplaukuma laikā uzkrātais parāda līmenis jo-
projām ir augsts, prognozē J. Zubkova.

“Lai gan banku starpā konkurence pieaug, kredītresursi pārsvarā koncentrējas augstas kvalitātes klientu segmentā. Lai gan daļēji to var skaidrot ar tradicionāli piesardzīgāku kredītpolitiku pēckrīzes periodā, plašāku kreditēšanu ierobežo gan ēnu ekonomikas izplatība, gan pašu kapitāla trūkums uzņēmējiem,” norāda Komercbanku asociācijā.

 

Šogad iesākusies kreditēšanas konkurence turpināsies arī 2012. gadā. Darījumi vairāk notiks ar banku atsavinātajiem īpašumiem, jo tikai šo gadu var uzskatīt par banku pārņemto īpašumu tirdzniecības sākumu, prognozē Nordea.

 

Lai gan procentu likmes kredītiem pašlaik paredzēt grūti, banku eksperti uzskata, ka, ņemot vērā mājokļu stabili zemās cenas salīdzinājumā ar “treknajiem gadiem” un piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu, šis ir piemērotākais brīdis nekustamā īpašuma iegādei.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+