Eksperti: Krievijas agresija prasa Rietumu bruņošanos 2
Rietumvalstīm ir steidzami jāpalielina sava konvencionālā bruņojuma efektivitāte, lai varētu stāties pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvajai politikai, atzinuši Britānijas Karaliskā starptautisko attiecību institūta eksperti.
Ceturtdien publiskotajā ziņojumā norādīts, ka jebkādas izmaiņas pēc PSRS sabrukuma izveidotajā pasaules kārtībā var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) un NATO pastāvēšanu. Ziņojuma autori arī uzsver, ka šobrīd Eiropa netiek galā ar šīs kārtības uzturēšanu.
Cita starpā Eiropas valstis nav pietiekami novērtējušas draudus, kurus pēdējo gadu laikā rada Krievija, kā arī nav spējušas atbilstoši reaģēt uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un nav sniegušas Kijevai efektīvu palīdzību šajā situācijā, atzīst eksperti, kuru vidū ir arī divi bijušie Lielbritānijas vēstnieki Maskavā – Roderiks Lains un Endrū Vuds. Ziņojumā norādīts, ka Putina ambīcijas pastāvīgi uzkurinājusi “vājā un nepārliecinošā” Rietumu reakcija, piemēram, pēc iebrukuma Gruzijai piederošajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos. “Kremlis uzskata, ka Eiropai nav pietiekamas gribas, lai maksātu nepieciešamo cenu par savu principu aizstāvēšanu,” atzīst ziņojuma autori. “Vairāk nekā desmit gadus Krievija skaidri pauda savas ambīcijas un intereses, taču Rietumiem šķita vieglāk to ignorēt un paļauties uz fantāzijām, ka Krievija it kā virzoties uz liberālo demokrātiju.”
Eksperti neizslēdz iespēju, ka karadarbība Ukrainā var novest pie tieša konflikta starp Krieviju un Eiropas valstīm. Turklāt nevar garantēt, ka nopietnas konflikta eskalācijas gadījumā Krievija neizmantos taktiskos kodolieročus, ar kuriem tā draudējusi vēl kopš Aukstā kara, brīdina tā dēvētā Četemas nama eksperti. Viņuprāt, Putins ir gatavs šādam solim, taču Rietumu līderi tam vienkārši nespēj noticēt.
Tomēr vērienīga pārapbruņošanās programma ļaus demonstrēt Kremlim, ka Eiropa nepieciešamības gadījumā ir gatava ierobežotai karadarbībai. Tas nepieciešams, jo Putins jau parādījis, ka ir gatavs izmantot Rietumu līderu vājuma izpausmes, uzsvērts ziņojumā. Ņemot vērā to, ka Krievija jau sākusi savas armijas modernizāciju, ziņojuma autori uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Rietumi demonstrētu savu gatavību stāties pretī kārtējai agresijai, tostarp tā dēvētā hibrīdkara izmantošanai. “NATO jāsaglabā sava autoritāte un sava Krievijas agresijas atturētāja loma. Īpaši tai jādemonstrē, ka ierobežots bruņots konflikts nav iespējams, ka reakcija uz hibrīdkaru būs asa,” teikts ziņojumā. “Konflikts Ukrainā kļuvis par izšķirīgu brīdi, kas noteiks Eiropas drošības nākotni. Ukrainas sabrukums padziļinās nestabilitāti Austrumeiropā, palielinās Kremļa kārtējās avantūras risku un mazinās nākotnes pozitīvo pārmaiņu iespēju Krievijā.”
