Eksperti: latviešu valoda bēgļiem būtu jāmāca no pirmās dienas 14
Latviešu valodas apguve patvēruma meklētājiem būtu jānodrošina jau no pirmās ierašanās dienas Latvijā, šodien diskusijā “NVO loma bēgļu integrācijas jomā” secināja vairāki valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītājas vietniece Ligita Geidāne uzsvēra, ka jādomā ne tikai par gaidāmajiem 250 bēgļiem, kas ieradīsies šīs programmas laikā, bet arī par tiem, kuri Latvijā ierodas un ieradīsies ārpus šīs programmas.
Geidāne norādīja, ka, tiklīdz šie cilvēki ierodas, uzreiz jādomā par mājokli, par to, lai viņi maksimāli ātri iesaistītos darba tirgū, kā arī valodas apguvi. Tas, ko piedāvā valsts valodas apguve, nav pietiekami atraktīvi, uzskata Gaidule un skaidroja, ka ar valsts atbalstu tiek nodrošināta tikai viena apmācību nodarbība nedēļā. Tomēr, ja cilvēks kontaktējas, viņš ātrāk integrējas sabiedrībā.
Kā diskusijā norādīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs, patvēruma meklētāju integrācijai jābalstās uz katra indivīda spējām, dotībām, lai saprastu, kāds ir veiksmīgākais veids viņa integrācijai sabiedrībā.
Viņš arī uzsvēra, ka jāsaprot, kādā veidā patvēruma meklētājiem tiks nodrošināts atbalsts, kad beigsies šobrīd paredzētais atbalsts konkrēti plānotajiem 250 bēgļiem.
Kā atzīmēja Saeimas deputāts un Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri, valodas apguves nodarbība vienreiz nedēļā nozīmē, ka cilvēkam vajag aptuveni gadu, lai iemācītos valodu, tomēr tas būtu jādara intensīvāk.
Arī Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga uzsvēra, ka valodas un integrācijas kursi ir ļoti svarīgi, tomēr piešķirtais valsts pabalsts valodas apguvei ir mazs un, skatoties vidējās tirgus cenas, “sanāk trūcīgs piedāvājums”.
Viņa uzskata, ka ir “vajadzīgi lielāki līdzekļi, lai cilvēki labāk iedzīvotos”. Kleinberga arī atzīmēja, ka valodu nevar iemācīties tikai klasē, nepieciešama arī praktiska iesaiste. KM šeit saskata NVO nozīmību, piebilda nodaļas vadītāja.
Arī viņa piebilda, ka valodas un integrācijas kursi būtu jāsāk jau uzreiz pēc ieceļošanas Latvijā un tie būtu jānodrošina jau patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”.
Savukārt, kā diskusijā sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, patvēruma meklētāju integrācijas plānam ir jābūt ilgtermiņa dokumentam. “Ja pārtrūks valsts atbalsts, viņš ies uz pašvaldību, un tad sociālā palīdzība būs jānodrošina pašvaldībai,” skaidroja Rudzīte.
Arī biedrības “Patvērums “Drošā māja”” projektu vadītājs Alvis Šķenders uzsvēra, ka latviešu valoda iebraucējiem būtu jāmāca “jau no pirmās dienas”. Tāpat viņš uzskata, ka patvēruma meklētājus vajadzētu nodrošināt ar pamatinformāciju par Latviju, piemēram, laikapstākļiem, jo ne visās valstīs ir četri gadalaiki.
Savukārt, kā diskusijā atzina Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops, 250 cilvēki Latvijas valsti nesagraus, bet, ja tomēr sagraus, tad “jājautā – kas tā par valsti”.
Kā ziņots, valdība šovasar vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.
