Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. oktobris, 2013
Drukāt

Eksperti: Latvijas iedzīvotāji labāk dejo un dzied, nevis aizstāv savas intereses

LETALETA

Latvijas iedzīvotāji labprāt iesaistās koros, deju kolektīvos vai sestdienas talkās, taču padomju mantojuma dēļ kūtri organizējas savu interešu aizstāvībai arodbiedrībās, secina eksperti.

Pēc viņu paustā, Latvijā daudziem atmiņā ir PSRS laiki, kad arodbiedrības bija saistītas ar oficiālo represīvo režīmu un to uzdevums nebija strādājošo tiesību aizstāvība.

Atskatoties senākā vēsturē, redzam, ka 19.gs. beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē latviešiem ikvienā pagastā bija dažādas biedrības, kurās viņi apvienojās savu interešu aizstāvībai, pastāstīja Latvijas Universitātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs profesors Ojārs Lāms.

Tikmēr antropologs Klāvs Sedlenieks pauda, ka Latvijā cilvēki nav naski kolektīvā veidā aizsargāt savas intereses, jo mūsu valstī nav iesakņojusies oficiāla organizēšanās kultūra.

“Cilvēku vēlmi kopīgiem spēkiem cīnīties par savām interesēm jau iedragāja Kārlis Ulmanis, kurš pēc apvērsuma 1934.gada 15.maijā aizliedza visas partijas un ierobežoja brīvās domāšanas ideju. Tālāko paveica padomju vara, kuras pastāvēšanas laikā interešu aizstāvības jautājumi tika atļauti tikai caur toreizējām valsts struktūrām,” klāstīja antropologs.

Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norāda, ka pēdējos gados tomēr ir vērojams cilvēku aktivitātes pieaugums un vēlme cīnīties par savām tiesībām.

“Viens no spilgtākajiem piemēriem ir itāliešiem piederošā uzņēmuma “Nordic Metalplast” darbinieku streiks pērn, kad darba devējs ilgstoši tiem nebija izmaksājis algu. Strādājošie godam izturēja līdz galam, pastāvot uz to, ka uzņēmēji savas finanšu problēmas nedrīkst pārlikt uz darbinieku pleciem, un nopelnīto samaksu saņēma,” pastāstīja Krīgers.

Darba ņēmēju aizstāvis pauda pārliecību, ka arodbiedrību darba rezultāts ir vērtējams ne tikai pēc notikušajiem streikiem, bet arī aizstāvot strādājošo intereses valstiskā līmenī, cīnoties par to, lai situācija tiktu uzlabota, nevis pasliktināta.

“Pēdējos gados būtiskākais panākums ir tas, ka ir panākta budžeta stabilitāte sociālo jautājumu ziņā, vairs nav krasu izmaiņu, kas negatīvi ietekmētu Latvijas iedzīvotājus. Nākamā gada budžetā ir panākta minimālās algas un neapliekamā minimuma par apgādājamiem palielināšana, kas tomēr būs atspēriens laikā, kad pāriesim uz eiro un kad dzīves sadārdzināšanās tomēr sekos,” skaidroja Krīgers.

 

Lai Latvijas arodbiedrības iegūtu lielāku spēku, tām, iespējams, vajadzētu vairāk mācīties no Zviedrijas, kur tieši arodbiedrības ir viens no labklājības valsts stūrakmeņiem. Šajā ziemeļvalstī arodbiedrībām ir reāls spēks – to pierāda notikumi 2004.gadā, kad zviedru celtnieku arodbiedrības bloķēja Latvijas būvfirmas “Laval” būvniecības objektu, kā iemeslu minot to, ka latviešiem maksā mazākas algas nekā paredz Zviedrijā pastāvošais kolektīvais darba līgums, atgādināja Sedlenieks.

Jāmin, ka Zviedrijā aktīva arodbiedrību kustība ir veidojusies vairāk nekā 100 gadu garumā, kurpretim Latvijā par aktīvs sociālais dialogs ir veidojies faktiski tikai pēdējos 20 gadus.

“Darba ņēmēju spēks meklējams solidaritātē – aizstāvot savas tiesības un prasības kopā vai arī deleģējot to arodbiedrībai, darba ņēmējs varēs mazāk baidīties par savu darba vietu. Tieši tāpēc ar savu jaunāko kampaņu “Esi zem jumta” vēlamies strādājošajiem atgādināt, ka par sevi ir jācīnās, un vienlaikus mudināt būt vienotiem, piebiedrojoties arodbiedrībām vai arī pašiem tādu nodibinot,” aicināja Krīgers.

LBAS kampaņa “Esi zem jumta!” visā valstī norisinās no 9.septembra līdz 31.decembrim. Informatīvā un izglītojošā kampaņa tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana” (1DP/1.5.2.2.1/08/IPIA/SIF/001/01).

1990.gadā dibinātā LBAS ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 20 dalīborganizāciju un īsteno arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. Pašlaik Latvijā arodbiedrībās ir iesaistījušies vairāk nekā 100 000 nodarbināto.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+