Mobilā versija
+5.1°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
29. septembris, 2017
Drukāt

Eksperti: NATO var un tai jādara vairāk (3)

Foto - LETAFoto - LETA

NATO šobrīd saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem dažādās frontēs, tādēļ tā var un tai vajag darīt vairāk, tā “Rīgas konferences” paneļdiskusijā par NATO izaicinājumiem, nākotni un līdzekļu novirzīšanu aizsardzībai norādīja klātesošie eksperti.

Paneļdiskusijas sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pateicās Kanādas aizsardzības ministram Hardžitam Sadžanam par Kanādas karavīru klātbūtni un NATO paplašinātās kaujas grupas vadību. Viņš minēja, ka pastāv dažādi izaicinājumi, sākot no Krievijas draudiem un beidzot ar terorismu un migrāciju.

Viņš norādīja uz lielo Varšavas un Velsas NATO samitu lēmumu nozīmīgumu, paužot, ka kopš šajos samitos pieņemtajiem lēmumiem NATO ir pamodies un ļoti ātri reaģējis uz izaicinājumiem.

Tikmēr Kanādas aizsardzības ministrs sacīja, ka galvenais NATO izaicinājums ir spēt turēties pretī arvien jauniem izaicinājumiem, kas arvien mainās un pieaug skaitliski.

“Esmu pozitīvi iespaidots par to, ka NATO paplašinātās kaujas grupas ietvaros spējam strādāt kopā, tā ir iespēja sevi uzlabot, iemācīt cits citam ko jaunu. Caurspīdīgums un paredzamība ir tas, ko galu galā visi vēlamies, tādēļ atturēšanas stratēģija ir svarīga,” skaidroja Sadžans.

Savukārt Džona Hopkinsa Universitātes Transatlantisko attiecību centra vecākais kolēģis Hanss Binedīks vērsa uzmanību, ka nepieciešams stiprināt NATO atturēšanas politiku. Tāpat vairāk savu aizsardzības spēju stiprināšanā var darīt Baltijas valstis, viņš uzskata. Viņaprāt, svarīgi ir uzlabot arī NATO vienību mobilu pārvietošanos, lai veiksmīgi spētu īstenot atturēšanas pasākumus.

“Mums nepieciešama arī stratēģija dienvidos. Tāpat katrai NATO dalībvalstij jāspēj palielināt savi ieguldījumi aizsardzībā, lai panāktu 2% no iekšzemes kopprodukta. Svarīga ir arī saskaņota rīcība, kādai ir jābūt, cīnoties pret draudiem un dažādajiem izaicinājumiem,” teica Transatlantisko attiecību centra pārstāvis, piebilstot, ka par bīstamu alianses vienotības draudu var kļūt vērtību atšķirības dažādās dalībvalstīs, tādēļ sauklis “mana valsts pirmā” ir jāspēj upurēt kopīgu interešu vārdā.

Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pārstāve Klaudija Majē uzdeva klātesošajiem vairākus retoriskus jautājumus sakarā ar Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spējām. Viņa nav pārliecināta, ka ES ir viss nepieciešamais ar ko veidot ES Aizsardzības savienību vai citus aizsardzības mehānismus un, viņasprāt, šobrīd nav skaidrs, vai vienotai Eiropas aizsardzības struktūrai vispār atrastos līderis.

“Ir valstis, kas ir ieinteresētas saturēt ES kopā, citas vēlas tajā iesaistīties tikai tāpēc, lai nepaliktu malā. Mums pašiem jābūt vienotai izpratnei par to, ko gribam sasniegt. Kurš būs ES līderis Eiropas aizsardzībā – kāda valsts, institūcija, persona? Mums ir ambīcijas, bet nav vēlmes ieviest šīs dažādās idejas par aizsardzību dzīvē,” pārliecināta institūta pārstāve.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. aiz sevis atstājot izpostītas zemes, civiliedzīvotāju līķu kalnus, verdzības demokrātiju, sagrautu ekonomiku un infrastruktūru, tā turpiniet

  2. … Izklausas, ka Vacijas, Starptautisko un drosibas lietu institucijas parstave ir iekritusi Kremla Trollu ietekme, un liekas, sej bazas NATO nakotnes uzdevumiem … ?!

    … Vai Merkele nedoma ko lidzigu un kopa ar Francijas prezidentu nemegina izrauties no NATO ar savu jauno projektu par ES armijas sastadisanu …?!

Draugiem Facebook Twitter Google+