Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. novembris, 2016
Drukāt

Eksperti par aizsardzību: Pasakā par trīs sivēntiņiem Latvija dzīvotu teltī ar uzrakstu “5.pants” (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Ja Baltijas valstis būtu pasakas par trīs sivēntiņiem un vilku galvenās varones, tad Igaunija un Lietuva celtu sev mājas no ķieģeļiem, bet Latvija dzīvotu teltī ar uzrakstu “Vašingtonas līguma 5.pants”, vērtējot attieksmi pret finansējumu aizsardzībai, ironizē eksperti.

Kā svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”, Igaunijai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai jau sen ir kā ārpolitikas sastāvdaļa un arī absolūtajos skaitļos tā atvēl lielākas summas. Saskaņā ar NATO informāciju šogad – 454 miljonus eiro.

Lietuva, lai arī apņēmusies 2% sasniegt 2018.gadā, aizsardzībai absolūtajos skaitļos tērē visvairāk no Baltijas valstīm, šogad – 575 miljonus eiro. Turklāt, pateicoties obligātajam militārajam dienestam, tai arī ir lielākais militāro personu skaits, sasniedzot 13 000. Latvijā šogad izdevumi aizsardzībai, pēc NATO datiem, ir 366 miljoni eiro, bet militārā personāla skaits – 5000.

NATO prasība aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP Latvijai bijusi nesasniedzama virsotne kopš iestāšanās aliansē 2004.gadā. Šogad aizsardzībai tērējam 1,45% no IKP. Tas gan uz citu dalībvalstu fona neizskatās slikti, jo 2% prasību spēj izpildīt tikai piecas valstis – Polija, Igaunija, Lielbritānija, Grieķija un ASV.

Tomēr eksperti vaicā, vai pēc ASV prezidenta vēlēšanām Latvijai savi aizsardzības mājasdarbi nebūtu jāpilda straujāk. Rīgā politiķi trauksmi neceļ.

Premjers un arī diplomāti saka – ja Latvija spētu aizsardzībā ieguldīt vairāk, diez vai spētu līdzekļus kvalitatīvi apgūt. Latvijai ir straujāk augošie izdevumi aizsardzībai un, atraujot naudu citām nozarēm, var rasties jau citas – iekšējās drošības problēmas, brīdina arī Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V).

“Nevajadzētu mums pašiem pārspīlēt prezidenta kandidātu, viņš arī šobrīd jau daudzkārt ir mīkstinājis savus izteikumus. Pēdējie izteikumi liecina, ka Baltijas valstis tiks turpināts aizsargāt,” norāda politiķe.

Aizsardzības nozarē budžets ir laikus jāplāno un pēkšņi liels naudas pieplūdums tikt tiešām var radīt problēmas ar tās apguvi, norāda arī atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols.

“Ja tās naudas summas vairāk vai mazāk zināmas, tam apakšā plānošanas procesi, konkursi, kas patreizējā brīdī tiek gatavoti. Ja to naudas summu divkārt palielinātu 2017.gadā, tad tur rastos problēmas ar šo summas patiešām korektu apguvi,” piekrīt Ābols.

Taču ir eksperti, kas saka – tieši kvalitatīvi ieguldīt naudu ir ierēdņu un politiķu galvenais darbs. “Ja ierēdņi vai politiķi saka, ka viņi nevar apgūt, tad viņiem nav vietas tajos amatos, kur viņi strādā. Jo ir pietiekami daudz iespēju, kā līdzekļus apgūt. Šobrīd ir jāstiprina pretgaisa aizsardzība, jo modernā karā visu noteiks gaisa spēku pārsvars. Latvijā šīs spējas ir ierobežotas. Tur vien ar pāris iepirkumiem varētu apgūt,” vērtē Māris Andžāns, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks.

Lai laikus reaģētu uz jebkura veida apdraudējumu, pretgaisa aizsardzības projekts patlaban ir Aizsardzības ministrijas (AM) galvenā prioritāte. Papildu plānota arī izlūkošanas spēju attīstība, tostarp veidojot bezpilota lidaparātu vienību. Bez Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas AM sola uzsvaru likt arī uz Zemessardzes un Speciālo uzdevumu vienību spēju pilnveidošanu.

Eksperti prioritātes neapšauba, bet atgādina, ka pienācīgi būtu jāuzņem sabiedroto karavīri. Kanāda trīs gados mūsu aizsardzībā ieguldīs teju viena gada mūsu pašu tēriņus nozarei – 348 miljonus eiro. Tādēļ labāk barot savu un sabiedroto armiju, nekā svešu karaspēku, brīdina eksperti.

Papildus eksperti norāda, ka Latvija visas olas līdz šim likusi vienā groziņā, proti, paļāvusies tikai uz amerikāņiem, bet šī stratēģija būtu jāmaina. Pēc Andžāna domām, būtu aktīvāk “jāspēlē” uz Eiropu.

“Diez vai politiķi vienosies par 2% nākamajā gadā, kas patiesībā būtu nepieciešams, bet vajadzētu pateikt, ka 2019.tajā gadā būs vairāk, ka 2% nav gala robeža. Jo igauņi jau ilgāku laiku spējuši pildīt šīs saistības, igauņi pateikuši, ka iet uz 2,7%, un gadījumā, ja [jaunievēlētais ASV prezidents Donalds] Tramps prasīs kādā brīdī, vai pilda saistības vai nepilda, protams, mēs joprojām nepildām,” vērtēja Andžāns.

Tikmēr Latvijā pagaidām publiskas diskusijas par to, cik naudas tērēt aizsardzībai pēc 2018.gada, nemaz nav sākušās. AM norāda, ka tie arī 2019.gadā būs 2% no IKP.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Kadas debates vel varetu but, ja sen jau ir zinams prettanku un gaisa aizsardzibas ierocu un asocieto elektronikas sistemas vajadziba, Zemessargu apbrunojums un ta piejamibas jautajums … kur nu vel karaklausibas ieviesanas procesa sakums … ???!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+