Eksperti skarbi kritizē RD darbiniekus, pārmetot tiem “zemu intelektuālo kapacitāti” 1
Kvalitatīva izpēte par apdzīvojuma struktūru, cilvēku un transporta plūsmām un paredzamajām attīstības tendencēm Rīgā nav notikusi kopš neatkarības atjaunošanas, un patlaban satiksmes plānošanā galvaspilsētā tiek izpildīti mērķi, kas tika paredzēti padomju laika ilgtermiņa plānošanas dokumentos, norāda nozares eksperts Tālis Linkaits.
Viņš skaidro, ka pie vainas ir zemā intelektuālā kapacitāte Rīgas pilsētas Satiksmes un Attīstības departamentos. Turklāt arī pilsētas politiskā vadība pārāk aizraujas ar ātriem, vēlētājiem pamanāmiem risinājumiem, bet nenovērtē kvalitatīvas ilgtermiņa plānošanas nozīmi.
Kā skaidro Linkaits, atsevišķus pētījumus Rīgas vietā ir veikusi valsts – Satiksmes ministrija 2010.gadā izstrādāja Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, “Rail Baltica” projektā veikta transporta plūsmu analīze pilsētas centrālajā daļā, kā arī ir bijuši atsevišķi kvalitatīvi pētījumi 2000.gadu sākumā par velotransporta attīstību.
Pašreizējais Rīgas attīstības plāns līdz 2030.gadam esot vien “skaisti frāžu un nopietnā izpētē nebalstītu nekustamā īpašuma attīstītāju vīziju apkopojums”. Rīgas dome esot iecerējusi izstrādāt Transporta attīstības tematisko plānojumu, bet no piedāvātā darba uzdevuma jau esot redzams, ka tas vairāk būs tehniska līmeņa dokuments “ikdienas sīko problēmiņu risināšanai”.
Rīgai pietrūkstot ilgtermiņa redzējuma transporta infrastruktūras attīstībā. To īpaši skaidri varot redzēt, kad jāpieņem stratēģiski lēmumi. Piemēram, par pilsētas savienojumu ar lidostu, par stāvlaukumu izveidošanu, par veloceļu veidošanu, par jaunām tramvaju līnijām vai par jaunu multimodālu transporta mezglu pie tirdzniecības centra “Alfa” un Torņakalnā.
“Rīga faktiski joprojām cenšas izpildīt tos mērķus infrastruktūrai, kas tika paredzēti padomju laika ilgtermiņa plānošanas dokumentos,” secina eksperts.
Arī transporta eksperts Pauls Timrots norāda, ka “kaut ko jau amatpersonas Rīgā plāno”, taču izdabāšana dažādu grupu interesēm esot labi novērojama. Kā piemēru Timrots min, ka Rīgā nerisina transporta organizēšanas būtisku problēmu. “Mēs visi esam informēti, ka visbīstamākais manevrs ir kreisais pagrieziens, bet, piemēram, Lubānas ielā un Deglava ielā tos mierīgi varētu likvidēt, taču tas nenotiek,” skaidro eksperts. Viņš norāda, ka pilsētas amatpersonas ļauj iet bojā saviem iedzīvotājiem, nepaskaidrojot viņiem pašiem, cik daudz stresa, sastrēgumu un materiālu zaudējumu rada kreiso pagriezienu veikšana.
Piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas kompānija “UPS” Amerikā esot izpētījusi, ka viņu darbinieku veiktie kreisie pagriezieni pat vietās, kur tas ir atļauts, rada kompānijai avārijās tādus zaudējumus, ka UPS darbiniekiem ir teikts griezties pa labi, apbraukt kvartālu un tad nonākt paredzētajā adresē. Tādējādi aizliedzot riskēt un griezt pa kreisi. “Kompānija rēķina savus zaudējumus, pilsēta nē,” secina Timrots.
Kā ziņots, maijā Rīgā sākti vairāku ielu remontdarbi, kuru dēļ galvaspilsētā veidojas pamatīgi satiksmes sastrēgumi, izraisot autovadītāju neapmierinātību.
