Jānis Pekša
Jānis Pekša
Publicitātes foto

Eksperts: 8,7% programmētāju ir vecumā līdz 10 gadiem 0

Autors: Biznesa augstskolas “Turība” Informāciju tehnoloģiju virziena vadītājs Jānis Pekša

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228
Lasīt citas ziņas

Par programmētāju profesiju bieži dzirdēts kā par vienu no pieprasītākajām un labāk apmaksātākajām profesijām, ne tikai pasaules mērogā, bet arī Latvijā. Šīs profesijas pārstāvji var izvēlēties, kur specializēt savu potenciālu, piemēram, programmu izstrādē, mājaslapu uzturēšanā, to uzlabošanā vai pat testēšanā, tikpat labi, arī kļūt par kādas programmēšanas valodas ekspertu – variantu ir ļoti daudz.

Programmētājs var strādāt gan kā pašnodarbināta persona, gan kā darbinieks dažādos uzņēmumos. Tā ir profesija, kas nepārtraukti mainās un pilnveidojas, un tajā neiztikt bez augstākās izglītības attiecīgajā nozarē, norāda Biznesa augstskolas Turība Informāciju tehnoloģiju virziena vadītājs Jānis Pekša. Tāpat viņš skaidro, kādi rādītāji raksturo vidējo šīs profesijas pārstāvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

8,7% programmētāju ir vecumā līdz 10 gadiem

“Steka pārpilde” (no angļ. val. “Stack Overflow”) ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Tās apkopotie dati liecina, ka 8,7% no respondentiem, kas piedalījušies aptaujā “The 2019 Stack Overflow Developer Survey” savu pirmo kodu vai programmu ir radījuši vecumā līdz 10 gadiem.

Lielākais respondentu skaits jeb 19,6% norādījuši, ka sākuši programmēt vecumā no 14 līdz 15 gadiem, 16,6% – no 16 līdz 17 gadiem, savukārt 14,3% – no 18 gadiem. Arī jauniešiem, kuri programmē tik agrīnā vecumā, ir vērts padomāt par šo prasmju apguvi profesionālā līmenī.

Viena lieta – zināt kādu programmēšanas valodu pašmācības ceļā, taču pavisam, kas cits ir veidot izpratni par to, kā apgūt jaunas programmēšanas valodas un nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas, mācoties no jomas ekspertiem un kvalificētiem IT nozares speciālistiem. Iegūstot izglītību nozarē, var iemācīties ne tikai programmēšanas valodas, bet arī iegūt vispārēju sapratni par biznesa procesiem, kas notiek šajā sfērā, spēju orientēties dažādos jautājumos, kas skar IT, kļūstot par zinošiem un īsteniem IT nozares speciālistiem.

Python apsteidz Java

Tendences liecina, ka programmēšana valodu Java, kas ilgu laiku bijusi pati populārākā no visām programmēšanas valodām, pamazāk sāk nomainīt Python. No pieredzes varu teikt, ka tā noteikti nav pati vieglākā programmēšanas valoda un tās apgūšana prasa gana daudz laika. Abas valodas ir labas un industrijai nepieciešamas, turklāt pieļauju, ka tuvāko gadu laikā popularitāti spēs iemantot arī citas.

Reklāma
Reklāma

Profesiju topā starpdisciplināra programmatūras izstrāde

Kopienas vietnē veiktais pētījums, kurā piedalījās 90 000 izstrādātāju, atspoguļojis arī labāk apmaksātās profesijas IKT nozarē. Starp TOP3 ierindojas arī DevOps – starpdisciplināra programmatūras izstrādes prakse, kas apvieno programmatūras izstrādi un informācijas tehnoloģiju operācijas. Būtībā tas ir viens no mūsdienās labāk apmaksātākajiem darbiem.

Pretendējot uz šādu pozīciju, sistēmas administrators ar programmētāja, daļējām vadītāja prasmēm un nepārtrauktas biznesa integrācijas pieredzi, spēj nodrošināt biznesa mērķu sasniegšanu, īsā un efektīvā veidā. DevOps pārsvarā ir ar augstāko izglītību un vismaz trīs gadu pieredzi.

Vairums ar bakalaura grādu

Pievēršoties programmētāju izglītībai, jāpiezīmē, ka lielākā daļa respondentu (45,3%) norādījuši, ka viņiem ir bakalaura vai tam pielīdzināma līmeņa izglītība, 22,7% – maģistra vai tam pielīdzināma līmeņa izglītība, tajā pašā laikā, ir arī programmētāji ar nepabeigtu augstāko izglītību.

Analizējot profesijas, ko programmētāji ieguvuši izglītības iestādēs, jāsecina, ka tikai 62,4% profesijas ir tiešā veidā saistītas ar nozari – tie ir informācijas tehnoloģiju, datorzinību vai programmatūras inženieri, 8,2% izglītība saistīta ar kādu citu no inženierzinātņu disciplīnām, piemēram, elektroiekārtām vai mehāniku. 6,9% ir sistēmu administratori, bet 4,5% apguvuši mājaslapu dizainu.

Laimīgi par izvēlēto profesiju

Viens no programmētāju darba plusiem ir iespēja strādāt ārpus biroja vai brīvi izvēlēties darba laiku. Daudziem programmēšana ir hobijs, ar ko viņi nodarbojas papildus pamatdarbam. Ērtais darba grafiks un augstais atalgojums IKT nozarē rezultējas ar to, ka 40% no aptaujātajiem programmētājiem atzinuši, ka ir 100% laimīgi par savu darbu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.