Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. aprīlis, 2016
Drukāt

Eksperts: IZM jāņem vērā, ka skola novados nav tikai izglītības iestāde (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ilustratīvs attēls

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāņem vērā tas, ka novados skola nav tikai izglītības iestāde, bet ir arī institūcija, kas liek cilvēkiem nepamest konkrēto vietu, saglabā kultūras dzīvi un nodrošina ienākumu piekļuvi laukiem, aģentūrai BNS pauda izglītības speciālists “Baltic Studies Centre” pētnieks Miķelis Grīviņš.

Mazo skolu liktenis nevar tikt risināts tikai ekonomiski, jo novados skola nepilda tikai mācību iestādes funkciju un “risināt izglītības jautājumus tikai no izglītības skatupunkta ir naivi”, uzskata Grīviņš.

Valsts pārvalde kopumā un atbildīgās institūcijas bieži uz skolu tīkla optimizāciju skatās tikai no ekonomiskiem aspektiem, turpretī novada iedzīvotāji vēlas šo problēmu risināt no emocionālā viedokļa, dažkārt kļūstot absurdi savos mēģinājumos saglābt vienu vai otru izglītības iestādi. Grīviņš norādīja, ka tas ir saprotams no emocionālā viedokļa, bet tāds risinājums nevar būt ilgtspējīgs.

Pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka jau pārdesmit gadus tiek risināts izglītības reformu jautājums un neviens līdzšinējais ministrs nav nonācis pie konkrēta risinājuma. Grīviņš pauda, ka viņaprāt atbildīgās personas vai nu nav gatavas pieņemt asus lēmumus, vai ir bijušas gatavas pieņemt tik asus lēmumus, ka sacēluši visu apkārtējo kopienu pret sevi. Mazo skolu problemātika ir jārisina, ņemot vērā, ka šajos jautājumos nekad nebūs vienprātības.

Grīviņš norādīja, ka līdz šim izglītības reforma ir realizēta valstij neuzkrītoši pasakot, ka skola ir jāslēdz, bet neuzņemoties atbildību par šo procesu, sakot ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties. Finansējuma samazinājums nozīmējot to, ka pašvaldībām nav iespējas izvēlēties, bet novadi sagaida, ka valsts dos konkrētus norādījumus, kuras skolas saglabāt un kuras slēgt. Grīviņš pauda, ka no šāda skatījuma pozitīvi vērtējamas Šadurska piedāvātās IZM rekomendācijas 7.-9.klašu grupā saglabāt skolas, kurās ir vismaz 21 skolnieks. Šādā veidā, nosakot konkrētākus kritērijus, pēc kuriem izvēlēties noteikti slēdzamās skolas, tiek samazināta novada atbildība, izdarot izvēli.

Jau ziņots, ka IZM izvirzīs rekomendējošus nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu skolās 7.-9.klašu grupā. IZM ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās mācās mazāk kā 21 skolēns. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klasē.

Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9.klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems.

Jau ziņots, ka IZM šogad saskaņota 17 skolu likvidācija.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. šIs modelis jau izgāzās ar vidusskolām.
    Bet ja nopietni – tas viss, ko jaunlatvieši izdarīja 19.g.s. beigās – dibināja skolas , lai mūsu valstiskums realizētos – viss ir pazaudēts pēdējos 20 gados.Kauns un negods valdošajai kliķei, kas joprojām neizprot Latvijas lauku nozīmi mūsu valstij, neizprot skolu nozīmi lauku reģioniem.

  2. problēmas būtība ir nepareizā konstrukcijā.
    izglītības ministrijai ir jārūpējas par izglītības saturu. atbildēt uz jautājumu – ko māca.
    par skolas ēku un atrašanās vietu jārūpējas reģionālai attīstībai un pašvaldībai. atbildēt uz jautājumu – kur māca.

    • Pilnīgi pareizi – arī cik cilvēkiem māca – cik var atļauties pašvaldība.Kaut vai diviem, ja ceļi nav izbraucami.Jebkura bērna vienība valstij svarīga.

  3. vai IZM lasa ekspertu viedokļus?

Draugiem Facebook Twitter Google+