Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Publicitātes foto

Eksperts: IZM jāņem vērā, ka skola novados nav tikai izglītības iestāde 4

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāņem vērā tas, ka novados skola nav tikai izglītības iestāde, bet ir arī institūcija, kas liek cilvēkiem nepamest konkrēto vietu, saglabā kultūras dzīvi un nodrošina ienākumu piekļuvi laukiem, aģentūrai BNS pauda izglītības speciālists “Baltic Studies Centre” pētnieks Miķelis Grīviņš.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Mazo skolu liktenis nevar tikt risināts tikai ekonomiski, jo novados skola nepilda tikai mācību iestādes funkciju un “risināt izglītības jautājumus tikai no izglītības skatupunkta ir naivi”, uzskata Grīviņš.

Valsts pārvalde kopumā un atbildīgās institūcijas bieži uz skolu tīkla optimizāciju skatās tikai no ekonomiskiem aspektiem, turpretī novada iedzīvotāji vēlas šo problēmu risināt no emocionālā viedokļa, dažkārt kļūstot absurdi savos mēģinājumos saglābt vienu vai otru izglītības iestādi. Grīviņš norādīja, ka tas ir saprotams no emocionālā viedokļa, bet tāds risinājums nevar būt ilgtspējīgs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka jau pārdesmit gadus tiek risināts izglītības reformu jautājums un neviens līdzšinējais ministrs nav nonācis pie konkrēta risinājuma. Grīviņš pauda, ka viņaprāt atbildīgās personas vai nu nav gatavas pieņemt asus lēmumus, vai ir bijušas gatavas pieņemt tik asus lēmumus, ka sacēluši visu apkārtējo kopienu pret sevi. Mazo skolu problemātika ir jārisina, ņemot vērā, ka šajos jautājumos nekad nebūs vienprātības.

Grīviņš norādīja, ka līdz šim izglītības reforma ir realizēta valstij neuzkrītoši pasakot, ka skola ir jāslēdz, bet neuzņemoties atbildību par šo procesu, sakot ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties. Finansējuma samazinājums nozīmējot to, ka pašvaldībām nav iespējas izvēlēties, bet novadi sagaida, ka valsts dos konkrētus norādījumus, kuras skolas saglabāt un kuras slēgt. Grīviņš pauda, ka no šāda skatījuma pozitīvi vērtējamas Šadurska piedāvātās IZM rekomendācijas 7.-9.klašu grupā saglabāt skolas, kurās ir vismaz 21 skolnieks. Šādā veidā, nosakot konkrētākus kritērijus, pēc kuriem izvēlēties noteikti slēdzamās skolas, tiek samazināta novada atbildība, izdarot izvēli.

Jau ziņots, ka IZM izvirzīs rekomendējošus nosacījumus par minimālo skolēnu skaitu skolās 7.-9.klašu grupā. IZM ieteiks reorganizēt izglītības iestādes, kurās mācās mazāk kā 21 skolēns. Tiks noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klasē.

Skolām, kurās būs ievērota šī rekomendācija, pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais pedagogu palielinātā finansējuma modelis, bet izglītības iestādes, kurās būs mazāk par 21 skolēnu 7.-9.klašu grupā, lielāku valsts finansējumu nesaņems.

Jau ziņots, ka IZM šogad saskaņota 17 skolu likvidācija.