Mobilā versija
+17.1°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Būtiskās izmaiņas: izskaidro nodokļu reformas ietekmi uz maciņiem (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto.

Vērtējot gaidāmo reformu Latvijas nodokļu sistēmā, kā visvairāk vajadzīgās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji min neapliekamā minimuma palielināšanu (46%) un nodokļu diferenciāciju atkarībā̄ no ienākumiem, paredzot to progresivitāti (81%), liecina “Swedbank” Finanšu institūta šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Finanšu ministrija (FM) šobrīd ir nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu. Atzinumi tiek gaidīti līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas darbaspēka nodokļos būtu nepieciešamas visvairāk, 46% respondentu minējuši ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu, bet 35% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. Atbalstu neapliekamā minimuma palielināšanai biezāk pauž̌ iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem un laukos dzīvojoši cilvēki. Retāk to minējuši gados jaunie iedzīvotāji un cilvēki ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem. Savukārt IIN samazināšanu visvairāk sagaida gados jaunāki iedzīvotāji.

81% iedzīvotāju pauduši atbalstu nodokļu diferenciācijai atkarībā no ienākumiem, paredzot to progresivitāti. Tam, ka cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem nodokļi būtu augstāki, pilnībā piekrīt 46% respondentu un daļēji to atbalsta vēl 35% respondentu. Progresīvā nodokļa atbalstam ir tendence pakāpeniski pieaugt, palielinoties respondentu vecumam. Bet tas sarūk, pieaugot respondentu ienākumiem.

Pētījums liecina, ka atbalsts citām iespējamām izmaiņām nodokļu politikā ir būtiski zemāks. Vien 6% respondentu pauž atbalstu sociālā̄ nodokļa samazināšanai, 4% – atvieglojumu palielināšanai par apgādājamajiem, 3% iestājas par citu atvieglojumu palielināšanu.

Par sagaidāmajām izmaiņām uz iedzīvotāju maciņiem Reinis Jansons skaidro:

“Kopumā, vērtējot paredzētās nodokļu reformas, mājsaimniecību maciņos tās iezīmēsies ar pluss zīmi. Ieguvumi skars gan mazāk atalgotas, gan arī turīgākas mājsaimniecības. Tiek paredzēta minimālās algas celšana no 380 uz 430 eiro, kas šo algu saņēmējiem ir ļoti laba ziņa. Papildus arī atvieglojumi par apgādībā esošām personām plānots celt no 175 uz 250 eiro, kā arī ievērojami celt diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēru no 130 uz 250 eiro nākamgad. Arī IIN likmei plānotas izmaiņas samazinot to no 23% uz 20%.

Mazākas izmaiņas fiziski piedzīvos iedzīvotāji ar diviem un vairāk apgādājamiem, kuriem ir samērā zemi ienākumi. Piemēram, strādājošais ar diviem bērniem, kurš saņem ap 450 eiro oficiālu algu, jau šobrīd IIN nemaksā, jo esošie atvieglojumi ir lielāki par nodokļa bāzi. Tas nozīmē, ka šiem iedzīvotājiem plānotās izmaiņas finansiāli maciņu nepapildinās nemaz. Līdz ar to ir svarīgi vērtēt, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un apgādājamiem, piemēram, pārkvalificēties līdzīgi kā darba meklētājiem.

Tāpat iedzīvotājus atšķirīgi skars limita noteikšana 600 eiro par medicīnas, izglītības un ziedojumu maksājumiem – lielai daļai iedzīvotāju, kuriem šie tēriņi ir lielāki par esošo limitu 215 eiro apmērā, būs liels ieguvums. Tomēr iedzīvotāju daļai, kurai ir bijuši lieli tēriņi par zobārstniecību vai operācijām, ar šo limitu var arī nepietikt. Šobrīd šiem izdevumiem limits nav noteikts. Vidēji gan deklarācijās iesniegtās summas par šiem bezlimita izdevumiem ir stipri zem 600 eiro, tomēr pieskaitot izglītības, medicīnas un ziedojumu summas, noteiktas limits jau tiek faktiski sasniegts.

Otra būtiska izmaiņa skars uzkrājumu veidotājus, kuri iemaksas pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā gadā veic virs 2000 eiro. Ieguldītās summas virs šī limita nebūs attiecināmas uz attaisnotajiem izdevumiem. Lai arī lielākajai daļai šodienas uzkrājumu veicējiem šis limits ir pietiekami tāls, būtiski ir neradīt sajūtu, ka atvieglojumi par uzkrājumu veikšanu tiek limitēti vai ierobežoti. Šāds signāls samērā vēji krājošai sabiedrībai var iedragāt jau tā zemo motivāciju.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+