AFP

Eksperts, komentējot vēlēšanas Krievijā, atceras padomju laika joku 2

Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām nav gaidāmas izmaiņas, kas varētu nozīmīgi ietekmēt situāciju Latvijas ekonomikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Tostarp “DNB bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja: “Jau padomju laikos bija joks, ka pagātne ir neprognozējama, bet par nākotni viss ir skaidrs. Krievijas vēlēšanu rezultāti varētu atstāt lielu un tūlītēju iespaidu uz Latvijas ekonomiku tikai tad, ja realitāte neatbilstu šim jokam, bet tā tas nenotika. Vēlēšanās ir uzvarējusi līdzšinējā valdošā partija. Tāpēc Valsts dome arī turpmāk būs vieta, kur pieņems likumus, kurus atsūtīs Prezidenta administrācija.”

Viņš arī norādīja, ka politiskā stabilitāte kaimiņvalstī nav Latvijai ne īpaši laba, ne īpaši slikta ziņa. “Sapņu scenārijs, protams, būtu Krievijas virzība liberālas, rietumvalstīm draudzīgas demokrātijas virzienā. Tas gan nav šīs valsts pašreizējais attīstības kurss. Taču vienmēr var būt arī sliktāk – “status quo” saglabāšanās nozīmē, ka mums būs darīšana ar valsti, kuras rīcība ir kaut vai daļēji racionāla un prognozējama. Tās ekonomiskā situācija krasi neuzlabosies, bet droši vien arī nepasliktināsies,” teica Strautiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iespējamos ieguvumus no sadarbības ar Krieviju tuvākajā laikā ietekmēs ne tikai pašas kaimiņvalsts pieņemtie lēmumi, bet arī faktors, kas ir ārpus tās kontroles – naftas cena. Ja naftas cena strauji augs, kāps Krievijas rubļa kurss un pirktspēja eiro izteiksmē, bet, ja naftas cena mainīsies pamazām, turpināsies kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas stagnācija.

“Domāju, ka pašreizējās situācijas saglabāšanās mums ir pieņemama. Krievija joprojām ir viens no galvenajiem preču eksporta tirgiem, taču no tā līdz šim izteikti atkarīgie uzņēmumi un nozares pamazām pārorientē savu pārdošanu. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan farmāciju, gan mašīnbūvi. Austrumu tirgus joprojām ir svarīgs to naudas plūsmai, bet attīstības iespējas galvenokārt saistās ar citiem tirgiem. Sadarbībā ar kaimiņvalsti tradicionāli vēl svarīgāks ir bijis pakalpojumu eksports, kurā savukārt dominē tranzīts. Ir labi zināms, ka šogad tranzīta apmēri samazinās, bet tas vairāk saistīts ar jau iepriekš pieņemtiem lēmumiem par investīcijām savās ostās, nevis politiskās situācijas izmaiņām. Ir liela varbūtība, ka tranzīta plūsma samazināsies arī nākotnē. Tāpat ļoti svarīgs postenis pakalpojumu eksportā ir finanšu pakalpojumi. Pēc vairākiem labiem gadiem šogad pirmajā pusē ir neliels apjomu samazinājums, kas daļēji saistīts ar Latvijā pieņemtajiem lēmumiem, daļēji – ar Krievijas kapitāla aizplūšanas samazināšanos,” klāstīja Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka nesaredz, kā Valsts domes vēlēšanu iznākums var nozīmīgi ietekmēt kādu no minētajiem procesiem, tāpēc sadarbībā ar Krieviju nesagaida izmaiņas, kas varētu nozīmīgi ietekmēt situāciju Latvijas ekonomikā.

Krievijā svētdien, 18.septembrī, notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā partija “Vienotā Krievija”. Saskaitot 93% nodoto biļetenu, “Vienotā Krievija” saņēmusi 54,28% balsu.

“Vienoto Krieviju” Valsts domē pārstāvēs 343 deputāti, un tai būs nodrošināts konstitucionālais vairākums, apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova, piebilstot, ka komunistiem būs 42 deputāti, ultranacionālistiskajai Liberāldemokrātu partijai – 39, bet centriski kreisajai partijai “Taisnīgā Krievija” – 23 deputāti. Pa vienam mandātam saņēmušas partijas “Dzimtene” un “Pilsoniskā platforma”, kā arī viens neatkarīgais kandidāts.

Vēlēšanu komisijas informācija liecina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi 47,91% līmenī.