Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. jūnijs, 2014
Drukāt

Eksperts: kontrabandas cigarešu īpatsvars sarucis līdz 30% (4)

Foto-LETAFoto-LETA

2010.gadā kontrabandas tabaka veidoja vairāk nekā 40% no visas tabakas Latvijā, bet šo gadu laikā kontrabandas tabaka Latvijā ir sarukusi līdz aptuveni 30% no tirgus, teica SIA “Philip Morris Latvia” korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka.

Stinka uzsvēra, ka tabakas tirdzniecības jomā ēnu ekonomikas līmenis ir stabili augsts, jo 30% no tirgū pieejamajām ir kontrabandas cigaretes, kas lielākoties ievestas no Krievijas un Baltkrievijas.

Valsts institūcijas un uzņēmēju organizāciju pārstāvji sākuši kampaņu, lai ierobežotu tabakas kontrabandu. Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību nelegālās cigarešu tirdzniecības radītajai negatīvajai ietekmei, kā arī iedrošināt iedzīvotājus anonīmi ziņot par nelegālo cigarešu (arī alkohola vai narkotiku) tirdzniecības vietām īpašā interneta vietnē.

Stinka atzina, ka ar kampaņu ir plānots uzrunāt sabiedrību kopumā, jo kontrabanda ietekmē ikvienu, kas izpaužas kaut vai mazākos nodokļu ieņēmumos. “Informēšanas kampaņa ir laikietilpīgs process, bet par kontrabandu ir regulāri jāatgādina, lai tā neiesakņotos kā normāla parādība,” uzsvēra eksperts.

Viņš norādīja, ka kontrabandas cigarešu piegādes joma ir problēmas viena puse. “Ja nebūs pieprasījuma, nebūs jāpiegādā. Tomēr pieprasījums pēc kontrabandas cigaretēm ir augsts. Pētījumi liecina, ka sabiedrībai pret to nav nosodoša attieksme – kontrabandas cigaretes tiek uztvertas kā “gudrs pirkums”,” teica Stinka.

Kā vienu no cigarešu kontrabandas problēmām “Philip Morris Latvia” pārstāvis norādīja valsts iestāžu vājo darbību uz Austrumu robežas. “Valsts nesaprot, ka ieguldot var atgūt vairāk naudas, piemēram, padziļināti kontrolējot Austrumu robežu, labāk algojot uz robežas strādājošos cilvēkus utt.,” uzsvēra eksperts.

Tā kā Latvija nākamgad būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, Stinka aicina kā prioritāru virzīt jautājumu par Austrumu robežas stiprināšanu, jo tā nav tikai Latvijas, bet visas ES robeža. “Tā ir visas ES problēma, un būtu loģiski, ja Eiropa palīdzētu gan finansiāli, gan citādi,” norādīja eksperts.

Vaicāta, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir domājis par to, kā stiprināt Austrumu robežu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvēra: “Protams, visu laiku.”

Pēc VID vadītājas teiktā, Austrumu robežas stiprināšanai ir paredzēts gan finansējums, gan virkne citu pasākumu, tomēr problēma ir faktā, ka valsts iestādes uz robežas darbojas nekoordinēti.

“Uz robežas nestāv tikai VID, bet arī robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests utt. VID uz robežas pieder iekārtas, par kurām tad arī esam atbildīgi, bet šīs iekārtas atrodas uz “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) īpašuma. Nākamajiem trim gadiem esam pārbīdījuši finansējumu tieši tāpēc, ka nevaram iegādāties iekārtas, jo tās nav kur novietot,” informēja Pētersone.

Pēc VID vadītājas domām, jāstiprina aizsardzība ne tikai Austrumu robežas Latvijas pusē, bet arī ārējā robežā – Krievijas un Baltkrievijas pusē. “Ja radīsim pudeles kaklu, būsim neracionāli iztērējuši līdzekļus,” uzsvēra Pētersone.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. nevis iekārtas vajg dubultā, bet godaprātu

  2. VID dūmus pūš, kur ir cīņa ar ēnu ekonomiku??????????????????????Valstij naudas trūkst? 2 miljardi gar budžetu

  3. kaķim jāsmejas, pilns centrāltirgus. Droši un skaļi klaigā: sigaretki

  4. Toties Centrāltirgū nav joprojām izskausta ne cigarešu , ne spirta kontrabanda. Nevienam par to nav nekādas daļas un VIDs – bezzobains.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+