Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. marts, 2016
Drukāt

Eksperts: Krīzes risinājums piensaimniecībā – kooperēšanās, eksportētāju atbalsts un ienākumu apdrošināšana (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai risinātu samilzušās problēmas piensaimniecības nozarē, nepieciešama zemnieku kooperēšanās, atbalsta novirzīšana eksportējošiem uzņēmumiem, ienākumu apdrošināšana krīzes gadījumiem, kā arī zināšanu pārneses centru izveide eksportspējīgu produktu ieviešanai ražošanā.

Tā secināts domnīcas “Certus” pētījumā, ko izstrādājis Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta ekonomists Andris Miglavs.

Viņš norāda, ka racionālā iespēja, kā tuvināt Latvijas piena iepirkuma cenas vismaz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, ir piena ražotāju kooperācijas attīstība. Tas attiecīgi radītu efektīvu loģistiku, uzlabotu svaigpiena kvalitāti un vairotu piena ražotāju konkurētspēju.

Savukārt ar subsīdijām būtu jāatbalsta galvenokārt tie uzņēmumi, kas savu produkciju spēj eksportēt.

“Valsts investīciju atbalsts sniedzams tikai eksportspējīgas produkcijas ražošanas projektiem ar nozīmīgu potenciālo tirgus spēku, kuru biznesa plāni pieļauj vismaz ES vidējās piena iepirkuma cenas izmaksu kvalitatīva piena piegādātājiem,” norāda Miglavs.

Viņaprāt, lai mīkstinātu īslaicīgo piena tirgus krituma ietekmi uz piensaimniecībām, būtu jāizveido sistēma ienākumu apdrošināšanai pret dziļām īslaicīgām tirgus krīzēm. Šajā sistēmā apvienojami risinājumi, ko piedāvā ES lauku attīstības fondi ar privāti veidotu iemaksu sistēmu, kuru vadītu privātas apdrošināšanas sabiedrības vai nozares pašas veidota pašpalīdzības sistēma.

Šis pasākumu komplekss ļautu saglabāt investoru un finanšu institūciju ieinteresētību piena nozares attīstības virzībā

Savukārt kā trešais ieteikums tiek minēta nepieciešamība paaugstināt visu ražošanas un pārstrādes ķēdē iesaistīto zināšanas.

“Tā būtu produktu attīstības un zināšanu pārneses centru izveide eksportspējīgu produktu izveidei un to ieviešanai ražošanā. Tas ļautu uz tirgu orientētās saimniecības nodrošināt ar ražošanas vadīšanas speciālistiem, kvalificētiem darbiniekiem un starptautiska līmeņa tehnoloģiskās vadības speciālistiem, norāda Miglavs.

Tāpat pētījumā viņš norāda, ka Latvijā piena ražošana ir ļoti sadrumstalota – 2015.gada sākumā darbojas 21 800 piensaimniecības. Turklāt joprojām ir daudzas saimniecības ar govju skaitu līdz desmit, kuras var dēvēt par hobiju saimniecībām – to skaits 2015.gadā ir 18 700 ar kopumā 41 000 slaucamu govju.

Tāpat ir liels skaits saimniecību ar govju skaitu no 10 līdz 50, kuras var dēvēt par palīgsaimniecībām – tādas ir 2520 saimniecības ar kopumā 50 000 slaucamo govju. Tikmēr tirgus orientēto saimniecību skaits, kur govju skaits ir varāk nekā 50, 2015.gada sākumā bija tikai 500.

Eksperts arī prognozē, ka turpmāk gaidāma tālāka piena ganāmpulku skaita samazināšanās, vienlaikus vidējam tirgus orientētas piena ražošanas saimniecības ganāmpulka lielumam pārsniedzot 100 slaucamas govis.

“Tas prasīs būtisku jauna kvalificēta darbaspēka resursu iepludināšanu nozarē vairāk nekā 1000 šādu saimniecību izveidošanai un darbībai, radot izaicinājumu profesionālās izglītības un tālākizglītības sistēmām,” rezumēja Miglavs.

Kā ziņots, pēdējā pusotra gada laikā visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc kvotu sistēmas atcelšanas un Krievijas embargo noteikšanas. Latvijā iepirkuma cena samazinājās par 31% un ir vidēji 0,2196 eiro par kilogramu piena, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Tikmēr marta nogalē notikušajā finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ekspertu diskusijā tika secināts, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju piensaimniecībā, industrijai ir potenciāls saražot vismaz trīs reizes vairāk piena nekā patlaban, uzbūvēt efektīvu pārstrādes rūpnīcu, ļaut nopelnīt visiem ražošanas ķēdē iesaistītajiem, taču šī mērķa sasniegšanai nepieciešami jauni kvalitatīvi zīmoli un produkti, kā arī sadarbība starp ražotājiem un pārstrādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Es pareizi saprotu? viņš domā ka tas kad būs lielāks ganāmpulks tad iepirkuma cena būs lielāka, to pat pirmklasnieks saprot ka tas iepirkuma cenu nemainīs, šādā situācijā un tieši lielajām saimniecībām iet vis grūtāk. Un mēs neesam nekāda lielvalsts kur var veidot mega saimniecības.

  2. Miglavs ir ir tipisks padomju laika ekonomists – jo nozares attīstību saredz tikai ražošanas koncentrācijā
    un specializācijā (pēc kolhozu parauga). Ar viņa svētību un ZSA atbalstu tika no laukiem padzīti un likvidēti mazie zemnieki. Viņa aprobežotības dēļ lauki tagad ir pustukši no cilvēkiem, mazos zemniekus viņš joprojām nicīgi saukā par ” hobijsaimniecībām”. Rietumeiropā mazos zemniekus pat atbalsta vairāk nekā lielos, jo saprot šodienas lauku problēmas būtību. Viņā atplestu muti klausās ZM ierēdņi un ministrs, jo daļa no viņiem ir tie paši padomju laika kadri. Laikam jau šis “zinātnieks” ir tik tālu nospecializējies, ka nav spējīgs saprast, ka bez ekonomikas, laukiem ir jābūt arī apdzīvotiem un ka lauku vidi visvairāk piesārņo un laukus noplicina tieši lielās saimniecības.Viņš nav spējīgs saprast, ka lauksaimniecība nav tikai ekonomika, bet arī vide un cilvēki laukos un ka šīs visas 3 problēmas ir jārisina KOPSAKARĪBĀS, nevis jādzenas pakaļ vienīgi naudas velniņam.

  3. VAI TAS IR TAS IR TAS PATS MIGLAVS AR KURA SVĒTĪBU TIKA IZNĪCINĀTA CUKURA RAŽOŠANAS NOZARE LATVIJĀ? PAR VIŅA VESELO SAPRĀTU ŠĶIET VISIEM VISS JAU SEN IR SKAIDRS.

  4. apdrosini savu ..

  5. Cik govju ir šajās 500 saimniecībās?

  6. Cukura nozarei Latvijā tuvākajā laikā darbība būs jāpārtrauc, piektdien tikšanās laikā secināja cukurbiešu audzētāji, cukurfabriku pārstāvji un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).
    Cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, racionālākais ir to slēgt, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktais pētījums.
    Turklāt racionāli būtu pārtraukt cukurbiešu audzēšanu jau ar 2007./2008.gada sezonu. Jo vēlāk šis lēmums tiks pieņemts, jo mazāks būs restrukturizācijas fonda apjoms.

    Aptuveni rēķinot, katrs lēmuma atlikšanas gads nozarei izmaksās ar zaudētiem 20 miljoniem eiro (14 miljoniem latu), šodien, tiekoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) un cukura nozares pārstāvjiem, sacīja LVAEI Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs

  7. Cukurbiešu nozares attīstības scenāriju analīze un ilgtspējīgas darbības iespējas 0

    Prov logo bez fona darbnica b w
    Providus.lv
    Centre for public policy
    AUTHOR:Andris Miglavs, Aleksejs Nipers, Valda Bratka
    ORGANIZATION:Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts
    YEAR:2006
    LANGUAGE:latviešu
    03.11.2010.
    2006.gada sākumā ES dalībvalstis atbalstīja radikālu ES cukura nozares reformu, kura tuvākajos gados paredzēja garantētās cukura cenas samazināšana par vairāk nekā trešdaļu.

    SHARE:
    Draugiem
    Twitter
    Facebook
    PRINT
    Pētījuma, kura pasūtīšanu atbalstīja privātie partneri – cukura industrija un cukurbiešu audzētāja asociācija, mērķis ir ekonomiski novērtēt cukurbiešu cukura ražošanas nozares ilgtspējīgas darbības iespējas, izvērtējot iespējamos attīstības scenārijus. Pētījuma ietvaros ir sniegta atbilde uz jautājumu – vai pie pašreizējiem ES politikas uzstādījumiem ir iespējama cukurbiešu cukura ražošanas nozares ilgtspējīga darbība Latvijā un ja jā, tad pie kādiem nosacījumiem.

  8. RAKSTS
    KOMENTĀRI (25)
    LIELĀKS | MAZĀKS SAZINĀTIES IZDRUKĀT

    Iveta Tomsone, Latvijas Avīze
    2006. gada 28. decembrī 09:45

    Cukura nozare ilgtermiņā pastāvēt nevar – tāds ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētījuma secinājums, kas sacēlis milzīgu ažiotāžu sabiedrībā. Kā tika veikts pētījums un kā zinātnieki nonāca pie sabiedrību šokējošā secinājuma, stāsta LVAEI vadošais zinātnieks, cukura nozares pētījuma darba grupas vadītājs ANDRIS MIGLAVS.

    – Zinātnieks Andris Miglavs ir satriecis sabiedrību, pasakot, ka cukura nozare ilgtermiņā pastāvēt nevar.

    – Pētījums nebija tikai LVAEI pētījums. Vēl jo vairāk – tas nebija tikai Miglava pētījums.

    Zemkopības ministrijas uzaicinājumu veikt pētījumu saņēma gan LVAEI, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte. ZM priekšlikums pētīt nozares pastāvēšanas izredzes gan arī nebija ministrijas, bet gan cukurbiešu audzētāju ierosināts. LLU Ekonomikas fakultāte atzina, ka tai savu risinājumu nav laika izstrādāt.

    Pētījumu piekritām veikt tikai ar norunu, ka tajā piedalās arī pašas nozares pārstāvji – cukurbiešu audzētāji un abu cukurfabriku pārstāvji. Viņu līdzdalība bija nepieciešama, lai mēs varētu operēt ar precīziem ekonomiskiem parametriem cukurbiešu audzēšanas nozarē.

    Kas attiecas uz pētījuma būtību un struktūru, tas nebija tikai mūsu voluntārs lēmums, ka pētām tikai šādi un ne citādi. Ar tā sauktajiem sociālajiem partneriem – zemniekiem, fabriku vadību, ministriju – mums bija sadarbība visos pētījuma posmos, sākot no pieņēmumiem, informācijas, metodoloģijas un rezultātu aprobācijas.

    Saražo par daudz, maksā par daudz

  9. šis pats eksperts savā laikā ,,gudri,, pierādīja ,ka Latvijā neatmaksājas cukurbiešu audzēšana

  10. “Eksperts “nav 100 gadu laukos bijis

  11. Andris Miglavs, ekonomists: “Kas tad rada problēmas piensaimniecības biznesam? Ne vien ārējie faktori, kā piena produktu tirgus vispārēja lejupslīde, bet arī iekšējie faktori. Latvija ir piena neto eksportētāja valsts, tādēļ risinājumi jāmeklē iespējās eksportēt produktus. Saimniecībās jāskatās uz nepilnīgi izmantotajām iespējām spēkbarības sagatavošanā, kūtsmēslu apsaimniekošanā, jaunlopu izaudzēšanā un govju produktīvā mūža garumā.”

    Pēc A. Miglava domām, risinājumi ir divi. Pirmais – ļauties plūsmai un cerēt, ka būs labāk. “Nav gan zināms, kad tas “labāk” var pienākt, jo ES piena cena krītas jau 20 mēnešus – samazinājums ir 10 eiro par tonnu jeb par 25%. Latvijā šis kritums novērojams jau 18 mēnešus. Lai gan tas ir īsāks laika posms nekā pārējā ES, samazinājums ir ievērojami lielāks – kopā par 15 eiro tonnā vai par 40%”, norāda A. Miglavs.

    Otrs variants ir rīkoties, izstrādājot stratēģisku rīcības plānu nozares dziļāko problēmu risinājumam. Eksperts atgādina – ikvienam piena lopkopībā strādājošam saimniekam jābūt gatavam regulārām tirgus lejupslīdēm reizi trijos gados par 200–220 eiro tonnā pusgada ilgumā. Šajā laikā saimniecībai jāspēj finansēt vismaz tiešās mainīgās izmaksas, iekļaujot personāla pamatizmaksas un arī – kredītu procentu izmaksas.

  12. Ja netiks mainīta valsts politika, laukiem draud degradācija. Tā trešdien Latvijas Radio teica Valsts agrārās ekonomikas institūta speciālists Andris Miglavs. Viņš uzskata, ka esošā situācija un valsts politika laukos patlaban neveicina biznesa attīstību. Savukārt neradot jaunas darba vietas, mēs riskējam, ka aptuveni trešā daļa no laukiem varētu aizbraukt. Lauku pamešana notiek jau patlaban.8. februāris 2012………….PAGĀJUŠI CIK GADU BET VAI KAS MAINĪJIES,PAIES VĒL DAŽI UN BŪS GRAUDU KRĪZE UN KĀRTĒJAIS RAKSTS UN ŠIS BŪS AIZMIRSTS.

  13. Nolaidies uz zemes un pabraukā pa tām pašām mazajām saimniecībām tad redzēsi kā dziedāsi tālāk.

  14. Var darīt vis kaut ko, bet poļi sola LV ievest lētākus piena produktus un vēl izdabūs cauri ES anštatēm, ka LV atņems kvotas piena ražošanā, jo poļu ir vairāk ES parlamentā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+