Latvijā
Sabiedrība

Eksperts: Latviešu vēlētāji provizoriski bijuši aktīvāki0


EP vēlēšanas Rīgā 2019. gadā
EP vēlēšanas Rīgā 2019. gadā
Foto: Valdis Semjonovs

Aizvadītajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās provizoriskie aktivitātes dati liecina, ka latviešu vēlētāji bijuši aktīvāki, aģentūrai LETA sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs, kurš gan pauda savu privāto cilvēkģeogrāfijas speciālista viedokli.

Eglājs norādīja, ka oficiālie vēlēšanu un arī aktivitātes rezultāti būs zināmi pēc pusnakts, bet patlaban provizoriskie rezultāti liecina, ka aktivitāte visaugstākā bijusi Rīgas centrālajos vēlēšanu iecirkņos, kas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki aktīvi izmantojuši iespēju trešdien un piektdienas pēcpusdienā nobalsot sev ērtākajā iecirknī.

“Piemēram, iecirkņos Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Kongresu namā, kā arī lielveikalā “Spice” aktivitāte sasniegusi divas trešdaļas no balsstiesīgajiem. Tāds pats līmenis sasniegts arī atsevišķos latviskākos Rīgas rajonos, piemēram, trīs iecirkņos Teikā un vienā iecirknī Vecāķos,” sacīja Eglājs.

Viņš piebilda, ka tajos Rīgas rajonos, kur vairums iedzīvotāju ģimenē runā krievu valodā, aktivitāte bijusi zemāka, piemēram, zem 30% tā bijusi Daugavgrīvā, Ķengaraga tālākajā galā ap Šķirotavu, Maskavas priekšpilsētā starp dzelzceļu un Daugavu.

“Tikmēr Pļavniekos aktivitāte bijusi starp 32% un 36% un, iespējams, ka aktivitāti ietekmējuši ne tikai kulturāli-etniskie, bet arī turības un sociālie aspekti,” sacīja Eglājs.

Eksperts piebilda, ka līdzīgas tendences novērotas arī ārpus Rīgas, piemēram, Jūrmalā vidējā aktivitāte bijusi tuvu pie 40%, bet Kauguros – ap 30%.

Alūksnes novadā zemākā aktivitāte – 18% – bijusi Pededzes pagastā, kurā ir visvairāk krievvalodīgo.

Aglonas novadā aktivitāte Aglonas pagastā, kurā ir vairāk latviski runājošo, bijusi augstāka nekā pārējos trīs novada pārsvarā krievvalodīgajos pagastos. Arī Krāslavas novadā augstākā aktivitāte bijusi latviskākajā – Aulejas – pagastā.

“Protams, jāņem vērā tas, ka citos iecirkņos balsojušie ir mainījuši aktivitātes rādītājus par labu tiem iecirkņiem, kuros viņi ir nobalsojuši, taču kopējā tendence ir iezīmējusies,” sacīja Eglājs.

Viņš piebilda, ka aktivitātes rādītāji atspoguļo arī iekšējās migrācijas tendences, jo iezīmējas augstākas aktivitātes tendences Vidzemes novadu lokā ap Rīgu.

“Lai gan cilvēkam, mainot dzīvesvietu, ir pienākums par to paziņot, tomēr ne visi to dara, tāpēc, piemēram, valsts dienvidaustrumos joprojām deklarēto iedzīvotāju varētu būt līdz pat ceturtdaļai vairāk nekā reāli dzīvojošo skaits,” skaidroja Eglājs.

Saistītie raksti

EP vēlēšanās sestdien kopumā nobalsojuši 473 095 jeb 33,51% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK dati plkst.4 svētdienas rītā.

LA.lv