Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. novembris, 2016
Drukāt

Eksperts: Latvijā tikai tad taps inovatīvas tehnoloģijas, ja to izstrādi atbalstīs arī vietējais bizness (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas uzņēmumi lielākoties ievieš zinātņietilpīgas tehnoloģijas pēc tam, kad tās ir aprobētas un atzītas citur pasaulē, taču bieži vien tie nav gatavi uzņemties risku līdzdarboties mūsu valstī topošu augsto tehnoloģiju attīstīšanā un piemērošanā savām vajadzībām, uzskata platformas “Komercializācijas reaktors” vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Zinātnes jaunuzņēmumu īpatnība ir to gala produktu ciešā sasaiste ar ražošanu, būvniecību vai citu augsto tehnoloģiju izmantošanas jomu, tādēļ šādu projektu atbalstīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā pat vidēja lieluma bizness var “izrauties” tirgū un pagrūstīt konkurentus.

“Ražotājs stārtapam var palīdzēt ar savām kompetencēm, speciālistiem un infrastruktūru, pretī saņemot inovatīvus jauninājumus vai uzlabojumus esošajos produktos. Ja starp mūsu ražotājiem un inovatoriem veidotos cieša sadarbība, Latvija noteikti kļūtu par valsti ar attīstītu un pasaulē konkurētspējīgu rūpniecību. Augsto tehnoloģiju produktos ieinteresēts vietējais bizness ir svarīgs zinātnes jaunuzņēmumu ekosistēmai, taču ieguvējs vispirms ir pats uzņēmums,” uzsver Adamovičs.

Ne velti lielrūpnieki ir vieni no aktīvākajiem zinātnes jaunuzņēmumu akseleratoru atbalstītājiem. Šo stārtapu kopienās var sastapt ražošanas uzņēmumu īpašniekus, kas zinātņietilpīgu izstrādņu komercializāciju atbalsta ar personīgo naudu kā biznesa eņģeļi vai iegulda līdzekļus t.s. pirmssēklas vai sēklas posma investīciju fondos.

Viņi ir gatavi arī praktiski piedalīties jaunuzņēmumu radīto risinājumu pilnveidošanā, lai modificētu un noslīpētu zinātnisko ideju tiktāl, līdz tā kļūst praktiski pielietojama.

“Runājot par zinātnes jaunuzņēmumu attīstību, parasti tiek minēta t.s. “gudrā nauda”, proti, investori, kas vienlaikus spēj piedāvāt ilgtermiņa investīcijas un kontaktus konkrētajā industrijā. Taču tikpat svarīgi ir arī industriālie partneri, un es būtu gandarīts, ja augsto tehnoloģiju produktu tapšanā ar saviem resursiem aktīvāk piedalītos arī vietējie uzņēmēji,” uzsver Adamovičs.

4. un 5.novembrī Rīgā norisinājās “Comercialization Reactor 11th Ignition Event”, kas ir lielākā zinātnieku un potenciālo uzņēmēju tikšanās vieta ar mērķi radīt jaunus, konkurētspējīgus augsto tehnoloģiju produktus.

Pasākuma laikā tika prezentētas desmit zinātniskas idejas, kurām ir potenciāls pārtapt augsto tehnoloģiju produktos. Tika izveidoti deviņi protouzņēmumi, kuri plāno attīstīt produktus, kas saistīti ar semantisko meklēšanu, precīzu ražošanas procesu nodrošināšanu, augstāku energoefektivitāti un jutīgāku materiālu izmantošanu drošības risinājumos. Tagad tie tiek iesaistīti sešus mēnešus ilgā akselerācijas programmā “Comercialization Reactor’s Startup support programm”, kas šogad norisināsies jau piekto reizi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kas liedz Latvijā ražot stikla, oglekļa un celulozes šķiedras un ar tām saistītos kompozītmateriālus, piemēram, auto, moto un avio virsbūves, u.c.. Šīs šķiedras daudzās jomās aizstās metāla izstrādājumus.

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+