Eksperts: Latvija vienīgā Baltijas valstīs nepilda mājasdarbus gāzes tirgus liberalizācijā 0
Latvija gāzes tirgus liberalizācijā ir iepakaļ pārējām Baltijas valstīm un vienīgā nepilda mājasdarbus, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
“Mums šajā jautājumā pagaidām nav pārāk veicies. Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināls Lietuvā pašlaik ir vienīgais lielākais enerģētiskās neatkarības projekts Baltijas valstīs. Turklāt lietuvieši pirmie ir nodalījuši gāzes pārvades sistēmu, bet igauņi šo procesu pabeidza šogad janvārī. Mēs savukārt esam palikuši visiem iepakaļus un vienīgie Baltijā nepildām savus mājasdarbus,” atzina Āboltiņš.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgajā jautājumā ir būtiski saprast notikumu ģenēzi – Lietuva šos darbus paveica pirmā, jo valstī būtiski mainījās enerģijas portfelis pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas. “Ignalinas AES slēgšana Lietuvā mainīja visu. Latvijā savukārt situācija tādēļ mainījās mazliet, Igaunijā nemainījās nekas. Lietuva pirms tam kopā ar Igauniju un Dāniju bija viena no energoapgādes ziņā neatkarīgākajām valstīm Eiropā, bet tagad ir “atkarīgākajā galā” un no elektrības eksportētāja kļuvusi par importētāju. Pašlaik Lietuva importē 60% elektrības, savukārt no pašu saražotās elektrības 70% tiek ražoti no Krievijas gāzes. Dramatiskāku situāciju ir grūti iedomāties,” atzīmēja eksperts.
Pēc viņa teiktā, Lietuva atšķirībā no “tālredzīgajiem latviešiem” nebija uzņēmusies saistības par sava gāzes uzņēmuma nākotni un ļoti labi saprata, ka tirgus jāatver. “Ja ir tirgus, tad arī parādās reāli argumenti, kā runāt par gāzes cenu. Ja tirgus nav, tad nav arī daudz, par ko runāt. Visi pirmsvēlēšanu stāsti par to, kā [Latvijas] prezidents un premjers brauca runāt uz Maskavu par gāzes cenām, ir vienkārši anekdote. (..)Tad, kad Lietuva nāca klajā – no Latvijas viedokļa – ar savām fantāzijām par brīvo gāzes tirgu, Lietuvai pacēla gāzes cenu par 20%. Tad arī “Latvijas Gāzes” prezidents Adrians Dāvis varēja Saeimas tautsaimniecības komisijā stāstīt – “Ar Krieviju vajag draudzēties! Tad viss būs labi!”. Viedi vārdi. Savukārt lietuvieši nenobijās, saprata, ka uz kopīgo Baltijas SDG nav ko gaidīt, jo tad gaidīs līdz pastarai dienai, un pieņēma lēmumu par sava termināļa būvniecību. (..) Tajā brīdī, kad bija parakstīts līgums par Klaipēdas termināla būvniecību, [Krievijas] “Gazprom” nekavējoties Lietuvai pazemināja cenu līdz Latvijas un Igaunijas līmenim,” klāstīja Āboltiņš.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas pēdējā posma norisi – Latvijas dabasgāzes kompānijas “Latvijas Gāze” sadalīšanu līdz 2017.gada 1.janvārim. Grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tālāk tiek jāapstiprina valdībai un Saeimai.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – “Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. “Latvijas Gāzes” lielākie īpašnieki ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International”, Krievijas “Gazprom” un “Itera Latvija”.
