Eksperts: Latvijas un Krievijas attiecībās trūkst savstarpējās uzticības 0
Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās būtiskākā problēma ir savstarpējās uzticības deficīts, šodien apaļā galda diskusijā “Krievijas vēlēšanas: ietekme uz Latvijas-Krievijas attiecībām plašākā eiroatlantiskajā kontekstā” sacīja Maskavas Karnegī centra pētnieks Andrejs Rjabovs.
Rjabovs norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecībās nav jāgaida kāds īpašs “izrāviens”, jo tās progresēs lēnām un pakāpeniski. “Tikai pragmatiskā pieeja var tikt izmantota, lai paplašinātu sadarbības lauku,” teica Rjabovs, uzsverot, ka attiecības uzlabot var arī ciešāki kontakti abu valstu pilsonisko sabiedrību starpā.
Pētnieks norādīja, ka pēdējā laikā Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās ir redzams progress, tas atspoguļojoties arī radikālāk noskaņotajos krievu medijos, kuri attiecībā pret politiskajiem procesiem Latvijā paliek aizvien pragmatiskāki un objektīvāki.
Rjabovs, atbildot uz jautājumu, vai Krievija kādreiz atzīs Baltijas valstu okupāciju, sacīja: vienošanās par konkrētiem terminiem vienmēr rada sarežģījumus, tādēļ būtiskākais esot rast vienotu valodu par to, kas savulaik notika, nevis par to, kā to dēvēt.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Gatis Pelnēns norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecībās ir būtiski veicināt kontaktus sabiedrības locekļu starpā. Kā galvenos pārbaudījumus Latvijas un Krievijas attiecībās pētnieks minēja Maskavas realizēto tā dēvēto mīksto varu un ekonomisko sadarbību. Pelnēns sacīja, ka abu valstu attiecībās lielu lomu spēlē eiroatlantiskais konteksts, kas var palīdzēt divpusējām attiecībām.
Pētnieks prognozēja, ka pēc Vladimira Putina atkārtotas kļūšanas par Krievijas prezidentu Latvija atkal var gaidīt kritiskus vārdus no Maskavas puses, bet tik pat labi – arī pozitīvus uzlabojumus. Vienlaikus valstu starpā var atsākties “ignorēšanas” periods, jo Krievija patlaban vairāk koncentrējas uz Centrālāzijas reģionu.
Savukārt Rjabovs prognozēja, ka līdz ar Putina atkārtotu kļūšanu par Krievijas prezidentu Maskavas ārpolitikas stratēģijā izmaiņas nav gaidāmas, bet tās var parādīties stratēģijas īstenošanas taktikā.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs diskusijā norādīja uz pozitīvajiem aspektiem, kas valda pušu starpā – noslēgtajiem līgumiem, augsta līmeņa tikšanās reizēm, bet vienlaikus atzina, ka ir jautājumi, kuros pušu viedoklis nesaskan. Pēc Makarova teiktā, Latvija un Krievija ir partneri, bet ne sabiedrotie.
Kā ziņots, šodien viesnīcā “Hotel Bergs” Latvijas Ārpolitikas institūts organizē apaļā galda diskusiju “Krievijas vēlēšanas: ietekme uz Latvijas-Krievijas attiecībām plašākā eiroatlantiskajā kontekstā”. Tajā eksperti no Krievijas, Vācijas, Polijas un Latvijas diskutē par jautājumiem, ar kuriem no jauna ievēlētajam prezidentam Vladimiram Putinam nāksies saskarties, kā arī meklē atbildes uz vairākiem ar attiecībām ar Latviju saistītiem jautājumiem.
