Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. marts, 2012
Drukāt

Eksperts: lielākā problēma ir kruīza kuģu milzīgie apmēri


kugis_afp_10

Pēc tam kad nedēļas sākumā kruīza kuģa “Costa Allegra” ģeneratoru telpu izpostīja ugunsgrēks un vairāk nekā sešsimt tā pasažieru, tostarp trīs Latvijas pilsoņu, atpūtas brauciens ar kuģi pārtapa dreifēšanā Indijas okeānā trīsdesmit grādu svelmē, pamatīgs kritikas vilnis sācis velties pār Itālijas kuģniecības kompāniju “Costa Crociere” un tās mātes uzņēmumu ASV firmu “Carnival Cooperation”,

 

kas rīko kruīza kuģu braucienus. Nozares eksperti arī sākuši domāt par stingrākiem drošības pasākumiem uz kruīza kuģiem.

 

Atpūtas vietā 72 stundas stresa

Pusotra mēneša laikā šī ir jau otrā avārija, kurā iesaistīts kruīza kompānijas “Costa Crociere” atpūtas kuģis. Janvāra vidū kompānijai piederošajam kuģim “Costa Concordia” uzskrienot uz sēkļa un apgāžoties uz sāniem Tirēnu jūrā pie Džiljo salas, dzīvību zaudēja 25 cilvēki. Šonedēļ uz kuģa “Costa Allegra” notikušajā ugunsgrēkā izticis bez upuriem. Tiesa, liesmas kuģa ģeneratoru telpu pamatīgi izpostījušas – to savaldīšana apkalpei prasīja vairākas stundas. Turklāt pēc avārijas kuģis palika bez elektrības un ventilācijas, liekot vairāk nekā tūkstoš uz tā esošajiem cilvēkiem pamest lielajā svelmē piekarsušās kajītes un patverties uz kuģa klāja.

Problēmas sākušas rasties arī ar pārtiku, tāpēc palīdzības pakas uz kuģa esošajiem cilvēkiem tiek nogādātas ar helikopteru. Papildu bažas rada apstāklis, ka apgabalu, kurā kuģis avarēja, ir iecienījuši Somālijas pirāti. Uz kuģa gan esot deviņi Itālijas pretpirātisma vienības locekļi, informē ziņu aģentūra AFP. Kā atklājuši firmas pārstāvji, tieši drošības dēļ izlemts, ka franču zvejas kuģis “Trevignon” krietni lielāko “Costa Allegra” vilks līdz Seišelu salu galvaspilsētai Mae, nevis līdz arhipelāga tuvāk esošai Derošas salai. Tas nozīmē, ka pasažieri no avarējušā kuģa varēs nokāpt vien šodien – 72 stundas pēc negadījuma.

 

Kuģniecībai liktenīgās avārijas

“”Costa Crociere” joprojām nav tikusi galā ar pirmo katastrofu, kas bija briesmīga cilvēciskā drāma,” sarunā ar aģentūru AFP skaidrojis krīzes menedžmenta kompānijas “LJ Corporate” pārstāvis Florēns Šapels. “”Costa” jau no paša sākuma nerīkojās atbildīgi un tad visu vainu novēla uz kapteini, kas nav labais tonis, ja gribam runāt par atbildību.” Tādējādi, viņaprāt, pie Seišelu salām notikusī avārija, kaut tehniska un neliela, jau 19. gadsimtā dženovieša Džakomo Kostas dibinātajai kompānijai var izrādīties liktenīga.

“Pasakiet man, kurš tagad gribēs pieteikties uz “Costa” kruīza braucieniem?” sarunā ar AFP vaicājis kāds franču tūrisma aģentūras darbinieks.

 

Nozares analītiķi norāda, ka firmas “Carnival” finanšu situācija pamatīgi cietusi arī degvielas cenu pieauguma un ekonomiskās krīzes dēļ. Turklāt kompānija paziņojusi, ka prognozes liecina – šogad tās peļņa samazināsies par 175 miljoniem dolāru, raksta AFP.

 

Tas un “Costa Crociere” sliktā slava varētu amerikāņu kuģniecības gigantam “Carnival”, kas nodrošina 75 procentus pasaules kruīza braucienu, likt atteikties no sadarbības ar itāliešu kompāniju. Turklāt, kā ziņo Itālijas laikraksti, tas varētu notikt jau nākamajā mēnesī paredzētajā firmas valdes sēdē.

 

Sola lielāku drošību

Pēc abām avārijām kruīza kompānijas visā pasaulē solījušas pārskatīt drošības pasākumus uz saviem kuģiem. Pirmie soļi šajā virzienā jau ir sperti. Turpmāk saskaņā ar kruīza kuģu uzraudzības organizāciju februāra vidū panākto vienošanos apkalpes locekļiem būs nepieciešams iziet pamatīgākas apmācības. Tas pats pirms kāpšanas uz kuģa būs jādara arī pasažieriem, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka pasažieri ar drošības pasākumiem jāiepazīstina 24 stundu laikā kopš uzkāpšanas uz kuģa klāja.

Tiesa, daļa nozares ekspertu nav pārliecināti, vai ar šādiem pasākumiem būs gana. “Patiesā problēma ir kuģu milzīgie apmēri,” sarunā ar Itālijas laikrakstu “La Repubblica” sacījis itāliešu kruīza kuģu nozares arodbiedrības vadītājs Remo di Fjore. “Es nerunāju tikai par kruīza kuģiem, bet arī prāmjiem, kuri kļūst aizvien lielāki un lielāki, lai varētu uzņemt pēc iespējas vairāk cilvēku.” Starptautiskos drošības standartus uz kruīza kuģiem izanalizēt sola arī ASV pārstāvju palātas transporta un infrastruktūras komiteja, lai pēc tam nāktu klajā ar saviem ierosinājumiem kuģošanas drošības uzlabošanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+