Eksperts: par pieminekli Bauskā trūkst vēstures skaidrojuma 0
Bauskas pašvaldībai pirms pieminekļa uzstādīšanas pilsētas aizstāvjiem pret padomju okupāciju, kas izraisījis nosodījumu, vispirms vajadzēja izskaidrot sabiedrībai vēsturiskos notikumus, uzskata pieminekļu jomas eksperts Rihards Pētersons, kurš ir arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālists.
Pētersons arī kritizē neizdarību saistībā ar Uzvaras pieminekli Rīgā, pie kura joprojām nav izvietota informācija par šā pieminekļa tapšanu un vēsturi. Bauskā pagājušajā nedēļā tika atklāts piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret padomju okupāciju 1944. gadā. Piemineklis atrodas Bauskas pilskalnā, un tā uzstādīšanas idejas autors ir viens no retajiem dzīvi palikušajiem 1944. gada Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībniekiem Imants Zeltiņš. Taču pieminekļa atklāšana izraisījusi nosodījumu ‒ gan Krievijas, gan Baltkrievijas ārlietu ministrijas ir nopēlušas tā atklāšanu, saucot to par fašisma upuru aizskaršanu.
Pēc Pētersona teiktā, pašlaik nav koncepcijas jaunu pieminekļu un piemiņas vietu izveidei, kas, viņaprāt, būtu nepieciešama. Bauskas gadījumā pašvaldība ar inspekciju saskaņojusi vietas izvēli pieminekļa uzstādīšanai.
“Šādās lietās ir jābūt priekšdarbiem, lai varētu izskaidrot sabiedrībai, kura šajā mirklī negatīvi uz to reaģē, kas tie ir par notikumiem, kas tas būs par pieminekli, kāpēc tas jāliek. Ir jāsagatavo gan vietējā, gan plašāka sabiedrība, mēģināt novērtēt, kā situācija var attīstīties saistībā ar šā notikuma atzīmēšanas vēlmi. Kad tas ir izdarīts, kad cilvēki saprot, tad parādās šī piemiņas zīme. Bet patlaban viss ir noticis otrādi, ka tikai sāk runāt par vēsturiskajiem notikumiem, bet piemineklis jau stāv. Tagad ir tāds iznākums, kas šajā mirklī ir satraucošs. Bet baidīties tur nav ko, ja vietējie cilvēki un pašvaldība ir tā lēmusi. Tur ir jāskaidro un jāstāsta,” pastāstīja Pētersons. Viņš kā piemēru minēja ideju Rīgas centrā uzstādīt Jāņa Čakstes pieminekli, taču sabiedriskajā apspriešanā tas neguva atbalstu.
Lielākoties jaunus pieminekļus patlaban iekārto vietējie entuziasti, bet ir divi pamatjautājumi ‒ vai piemiņas vieta vispār ir vajadzīga un kādai tai jāizskatās. “Šajā gadījumā Bauskas pašvaldība kopā ar Nacionālo karavīru biedrību uzskatīja, ka viņiem ir dibināts iemesls, ja runa ir par Bauskas aizstāvēšanas kaujām 1944. gadā, kurā piedalījušies Bauskas pilsētas iedzīvotāji, ne tikai karavīri, domāju, ka viņiem ir bijuši argumenti, kuri bija tik būtiski, lai tos saistītu ar piemiņas zīmi,” norādīja eksperts. Pētersons arī uzskata, ka valstij būtu jābūt politikai arī par esošo piemiņas vietu uzturēšanu, kas pašlaik atstāts pašvaldību ziņā ar domu, ka tās labāk noorientēsies konkrētā situācijā un apstākļos. Viens no tādiem pieminekļiem ir Uzvaras piemineklis Rīgā, lai gan tas būtu arī valstisks jautājums. “Ja Uzvaras laukumā pie pieminekļa būtu vismaz pielikta informācijas plāksne, kas tas ir par pieminekli, kāpēc to sauc par Uzvaras laukumu, bet tur nekā tāda nav, to neesam spējuši izdarīt. Šī lieta ir atstāta pusratā,” secināja Pētersons. “No tā mainītos tas, ka cilvēki, kuri tur svin savus svētkus, vai tie, kas tur tiek ievilināti ideoloģisku un politisku motīvu dēļ, varētu uzzināt, kas tur patiesībā atrodas, nevis to klausīties no runām, ko bārsta no tribīnes. Uz turieni brauc arī ārzemnieki. Netālu ir Torņakalns un Represēto piemiņas memoriāls. Kur nu vēl labāk iespējams izstāstīt un apskatīt Latvijas 20.gadsimta traģisko vēsturi, apskatot abus šos objektus,” klāstīja eksperts.
