Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
23. janvāris, 2016
Drukāt

Eksperts: Pieprasījums pēc jēra gaļas pieaugs (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Aitu skaits Eiropas Savienības (ES) valstīs tuvāko divu gadu laikā palielināsies, kas skaidrojams ar pieaugošo pieprasījumu pēc jēra, īpaši bioloģiski audzēta, gaļas, secināts ES lauksaimniekus vienojošās organizācijas un Eiropas Komisijas darba grupā, kurā no Latvijas piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Kaspars Kļaviņš.

Viņš sacīja, ka pieprasījums pēc aitu gaļas tiek prognozēts kā pieaugošs, galvenokārt uz jēra gaļas rēķina. Tam pamatā ir veselīgu produktu patēriņa pieaugums, kā arī islamticīgo skaita palielināšanās Eiropā.

Vienlaikus tiek prognozēts neliels cenas pieaugums jēra gaļai, neskatoties uz lētāku importa gaļu, kas galvenokārt tiek ievesta no Jaunzēlandes.

“Produkcijas ražošanas pieaugumu var apdraudēt arī zilās mēles slimība aitām. Nav skaidras pārliecības par šīs slimības apkarošanas metožu efektivitāti, jo atsevišķas valstis īsti netiek galā ar dzīvnieku vakcināciju. Latvijā šī slimība nav sastopama, bet jāpievērš uzmanība, lai to neievestu,” sacīja Kļaviņš.

Patlaban ES valstis aitu un kazu gaļu gadā importē vairāk nekā 200 000 tonnu apjomā, eksportē – vairāk nekā 70 000 tonnu gadā.

“Eiropā aitu un kazu gaļas ražošana ir salīdzinoši stabila nozare, paralēli attīstās arī kazu un aitu piena ražošana. Sanāksmē guvām arī apstiprinājumu domai, ka Latvijā aitu audzēšanai ir labas perspektīvas, īpaša niša redzama bioloģiski audzētiem jēriem,” atzina eksperts.

Tāpat viņš norādīja – lai pieņemtu racionālus lēmumus šī biznesa paplašināšanai, būtu jāsadarbojas un jāpārņem pieredze gan no lielajiem ražotājiem Lielbritānijā, Francijā, Īrijā, gan arī valstīs, kas vēl tikai attīsta nozari, piemēram, Austrija, Horvātija, Ungārija.

“Svarīgākais Latvijā ir skaidri definēt aitu un kazu audzēšanu kā perspektīvu nozari un attiecīgi rīkoties,” rezumēja eksperts.

Saskaņā ar biedrības “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” datiem ar aitkopību Latvijā nodarbojas 4625 saimniecības, reģistrēto aitu skaits ir apmēram 98 400, bet vidējais skaits saimniecībā – 22 dzīvnieki.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Mums jau bija aitas. Nebija kur likt un lielu daļu nolikvidēja. Tagad atkal skaitās perspektīva nozare. Cik ilgi? Kamēr savairos, tad atkal varēs vaimanāt, ka nav kur gaļu likt, jo kārtīgu tirgu neviens nemeklē. Ierēdņiem tas neesot jādara, viņiem tikai jādala nodokļos savāktā un Eiropas uzdāvinātā nauda, bet katrs zemnieks uz arābu valstīm nevar aizbraukt. Jo nav ne kontaktu, ne pazīšanās, ne valodu prasmes. Ierēdņiem tas viss ir. Tad kam tad īsti valstī ir jānodarbojas ar eksporta politiku, ja ne valdībai un ierēdņiem? Viss tiek uzgrūsts ražotājiem: tu ražo, meklē tirgu, maksā nodokļus, bet ierēdņi tikai sadalīs un pārdalīs valsts kasē ienākušo naudu. Ērti, vai nē!

  2. Kāds pieprasījums!? Kas to smirdīgo aitas gaļu var ieēst? Un nav ko te izdabāt ieklīdeņiem. Lai ēd cūkgaļu. Kad biju ceļojumā arābu zemēs, man neviens nepiedāvāja tādu gaļu, kādu gribu. Bija jāēd tāda, kādu ēd viņi.

  3. nu nav tik vienkārši Atbildēt

    ja lops nav nokauts atbilstoši ticibai, tad tas skaitās maita un nav lietojams. šo posmu es jau vienreiz izgāju cauri. jā tur kur ir daudz islamiešu, tur atmaksājas speciālas kautuves pat veikalu tīklu var izveidot, bet teikim pie mums, tas nekādi nerentējas, pieprasijums itkā ir, bet apmierināt viņu nerentējas . muslimu kopienai var piegadat dzīvus lopiņus nelielos apjomos un tālāk viņi tiek paši galā, bet nu tā ka tagad var droši uz to biznesu veidot tā pie mums nebūs (nu ja nu vienigi vagoniem bēgļus te vedīs)

Eksperti: Kūdras ieguves biznesam noteikts ļoti strikts darbības rāmisLai Latvijā sāktu kūdras licencētu ieguvi, uzņēmējiem jārēķinās ar stingru normatīvo aktu regulējumu, kas paredz izvērtēt visus iespējamos riskus un ietekmes.
Saimniecībā notika par EK mācības: PVD neizpratnē par nelaimi Krimuldā (6)Pagaidām nav zināms, kāpēc Āfrikas cūku mēris (ĀCM) skāris cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā, kurā bija 5023 dzīvnieki, šorīt intervijā
Mājsaimniecības neizmanto iespējas samazināt elektrības rēķinus un maksā vairāk (15)Elektrību tērējam vairāk, mājsaimniecības aizvien neizmanto iespējas samazināt rēķinus
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+