Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. decembris, 2014
Drukāt

Eksperts: Putins vēlas ieiet vēsturē kā viens no dižākajiem Krievijas līderiem (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas ieiet vēsturē kā viens no dižākajiem Krievijas līderiem, kas jebkad ir pārvaldījis šo valsti, uzstājoties starptautiskajā konferencē “Krievija un ģeopolitikas atgriešanās: Stratēģiskie izaicinājumi Rietumos” sacīja Ņujorkas Universitātes Globālo jautājumu centra profesors Marks Galeoti.

Galeoti, kurš ir arī vairāku Krievijas ģeopolitiskajai stratēģijai veltītu publikāciju autors, pauda, ka Putins ir pārliecināts – vēsture viņa piešķīrusi lomu būt Krievijas glābējam. “Pirmos divus termiņu amatā Putins pavadīja cenšoties izvairīties no Krievijas iekšēja sabrukuma. Šobrīd viņš ir pārliecināts, ka glābs Krieviju no ārvalstu tīkojumiem,” sacīja Ņujorkas Universitātes eksperts.

Krievijas režīms ir sapratis to, ka nespēj sasniegt savus mērķus, darbojoties esošās starptautiskās kārtības ietvaros. Tāpat Kremlis ir atskārtis, ka neviens tam nevar piespiest ievērot starptautisko kārtību, izmantojot konvencionālas metodes. “Tādējādi Krievija ir radījusi jaunu doktorīnu, kura ir balstīta nepārtrauktā spiedienā uz starptautisko sistēmu. Putins 2014.gadā vairs nav tas cilvēks, kāds viņš bija 2000.gadā,” atzina Galeoti.

Mūsdienu Krievijas prezidentam piemītot arī mesiānisks skatījums uz ārpasauli. “Viņu raksturo pieaugoša ārpasaules ignorance. Arī Putina pietuvinātie nezina, ko no viņa sagaidīt. Pirms Krimas aneksijas daudzi Krievijas prezidenta līdzgaitnieki gaidīja, ka viņš tos informēs par saviem plāniem. Tomēr tas nenotika. Putins pat cenšas izvairīties no uzturēšanās Maskavā, pavadot daudz laika savā vasarnīcā,” skaidroja eksperts.

Tāpat Krievija uzskata, ka tai ir vēsturiskas tiesības iejaukties Ukrainā un Gruzijā. Tajā pašā laikā Krievija ir relatīvi nabadzīga valsts, kas cenšas īstenot lielākas iespējas, nekā pieļauj tās ekonomika. “Krievijas ekonomika ir aptuveni tādā pašā līmenī, kādā ir Brazīlijas. Taču, kad jūs esat redzējuši Brazīliju, cenšoties graut starptautisko sistēmu? Daudz vairāk Krievijas iedzīvotāju mirst no sliktas veselības aprūpes, nekā no ļaunajiem Ukrainas fašistiem,” uzsvēra Ņujorkas Universitātes eksperts.

Tikmēr rietumvalstis nespējot noticēt, ka Krievija var bez problēmām pārkāpt starptautisko kārtību. Tā tas bijis, piemēram, Krimas okupācijas gadījumā. Maskava apgalvoja, ka Krimā nedarbojas tās karavīri un tie ir tikai vietējie iedzīvotāji, kuri ekipējumu iegādājušies veikalos. Savukārt rietumvalstis mēģināja saprast, kas īsti notiek – vai militārpersonas rīkojas bez Kremļa zināšanas. Tas Maskavai devis daudzas vērtīgas stundas.

Prognozējot tuvāko gadu notikumus, eksperts atzina, ka Krievija nespēs “sakaut” rietumvalstis, tomēr Rietumi var sašķelties un nebūt vienoti attiecībā pret Maskavu. Tas arī esot tas, ko Putins ir iecerējis. Tomēr patiesībā neviens nezinot ko Putins domā un ko no viņa sagaidīt. Viens gan esot skaidrs – Krievijas prezidents vēlas palikt vēsturē kā viens no dižākajiem šīs valsts līderiem. Savukārt Krievijā Putins radījis sociālo līgumu ar iedzīvotājiem, kas ļauj tam saglabāt politisko varu. “Zodziet, ja gribat. Dodieties ārzemju ceļojumos. Tomēr, atbalstiet sistēmu un šāds stāvoklis jums tiks nodrošināties mūžīgi,” norādīja Galeoti.

Trešdien jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs (DSPC) organizē starptautisko konferenci, lai diskutētu par aktuālajiem drošības jautājumiem. Šogad konferences temats ir “Krievija un ģeopolitikas atgriešanās: Stratēģiskie izaicinājumi Rietumiem”. Konferencē uzstājas starptautiski atzīti pētnieki starptautiskās drošības un karadarbības jautājumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Putins ,ka īstens padomijas audzēknis ,allaž prasa 3 lai dabūtu vienu . Miers Austrumukrainā tā vai tā vienreiz iestāsies ,bet Krima ,kas kādreiz tika iekarota atņemot to turkiem un pakļaujot vietējos krimas tatārus,paliks Maskavai.

  2. anektējot svešas teritorijas…Krima bija ir un būs krieviem SAVA teritorija.TO der atcerēties.Un Putins tiešām ieies vēsturē kā izcilākais līderis.Malacis …prieks paklausīties viņa runu un paskatīties uz viņu pašu…gudrs ,labs orators, prezidents ar mugurkaulu,nekā daži…

  3. Pūķins -- pasaules izsmiekls Atbildēt

    Tikai krievi negrib saredzēt, cik šis mazais pundurs ar lielummāniju ir smieklīgs.

  4. Bija reiz arī Itālijā tāds Musolini, arī fašisma izgudrotājs. Arī vēsturē iegāja, sadomājies kā būšot gandrīz vai tautas mesija, bet izgāja no vēstures un arī no personīgās dzīves, paša tautas noķerts un pakārts ar kājām gaisā. Točka. Mazizglītotais Vova par to varbūt pat dzirdējis nav.

  5. Nedomāju, ka tas ir aktuāls drošības jautājums par ko mums jālauž galvas: vai paliks Putins vēsturē vai nepaliks kā izcils vadonis. Ja reiz viņš ir izracis no vēstures mēslaines Aleksandru I, kas arī uz to ir pretendējis, bet rezultātā ne ar ko nav izcēlies, vienīgais, varbūt, ka ar Žozefīnu ballē padejois Parīzē. Un par kuru vēsturniekim nav skaidrs līdz pat šodienai: vai viņš ir bijis adekvāts vai psihiski smagi slims. Tad viņam derēs tas pats Puškina pantiņš J.Oņegina izsvītrotā nodaļā. Tā patās, kā toreiz A. I., viņš bāž savus nemākulīgus pirkstus skolnieku mācību programmās, literatūrā, mākslā, zinātnē un visur atstāj postu. Vajadzēja viņam tomēr studiju gados mazāk alu dzert un vairāk klausīt gudrus pasniedzējus, bet viņš balstās uz tādiem pašiem trulliniekiem kā Nikita Mihalkovs, Gigkins un Dugins.

  6. “Dižu” vadoņu jau Krievijai nekad nav trūcis. Ļeņins uzrīkoja revolūciju, pēc tam pilsoņu karu un sāka celt “gaišo nākotni-komunismu”. Staļins to turpināja, nogalinot koncentrācijas nometnēs miljoniem savu līdzpilsoņu, vienkārši pasludinot tos par “tautas ienaidniekiem”, kā arī ar militāru spēku paplašinot savas valsts teritorijas uz kaimiņvalstu rēķina. Putinam arī liekas, ka Krievijai teritorijas ir palicis pārāk maz, ka ir jāatjauno bijusī impērija un ka tiek “abižoti” krievi tuvajās kaimiņvalstīs. Šīs ambīcijas ar militāriem līdzekļiem jau ir sāktas realizēt Ukrainā. Kas šiem trīs “dižajiem” vadoņiem ir kopīgs? Tā ir VARDARBĪBA, tieksme ar VARDARBĪGĀM METODēM sasniegt savus mērķus, ar spēku anektējot svešas teritorijas, organizējot nekārtības un militārus pučus kaimiņvalstīs. Ir 21. gadsimts un tūlīt būs pagājuši 70 gadi bez pasaules kara. Tas ir milzīgs solis civilizācijas virzienā, kad lielākos strīdus valstu starpā ir izdevies atrisināt ar dialoga, nevis ar militāras konfrontācijas metodēm. Tomēr ir valsts, kuras vadītāji ietiepīgi turpina vecās tradīcijas un dialogu neuzskata par galveno metodi. Žēl, ka tas ir mūsu kaimiņš!

Draugiem Facebook Twitter Google+