Eksperts: Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolām esošo 75 vietā 1
Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, prezentējot pētījumu “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, sacīja pētījuma vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Apskatot galvaspilsētas vidusskolu tīklu, secināts, ka Rīgā atrodas piecas valsts ģimnāzijas ar vidēji 509 10.-12.klases skolēniem katrā, savukārt obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss tajās svārstās 65-84% robežās. Pētījumā uzsvērts, ka indekss ir sava veida apliecinājums augstai izglītības kvalitātei, kas tiek nodrošināta šajās skolās, savukārt skolēnu trūkums, neraugoties uz skolēnu skaita vispārēju samazinājumu Rīgā, šīm skolām nav raksturīgs.
Ņemot vērā šo skolu ieguldījumu skolēnu izcilības veicināšanā, gan pašvaldības, gan valsts interesēs būtu nodrošināt iespējami labākus apstākļus šo izglītības iestāžu turpmākai attīstībai, neierobežojot skolēnu skaitu tajās. Tajā pašā laikā nebūtu atbalstāma sākumskolas posma veidošana šajās izglītības iestādēs, jo tas nelabvēlīgi atsauktos uz izglītības līmeni pārējās skolās, spējīgākajiem skolēniem priekšlaicīgi aizplūstot no tām.
Ar valsts ģimnāziju tīklu Rīgā nav būtisku problēmu, bet daudz kritiskāk ir vērtējams pārējo Rīgas vidusskolu tīkls. Neraugoties uz to, ka Rīgas pašvaldībā jau pirms vairākiem gadiem ir noteikts 22 skolēnu minimums vidusskolas klases atvēršanai, dienas vispārējās vidējās izglītības programmas apguve 2016./2017.mācību gadā notika 75 vidusskolās, bet skolēnu vidējais skaits tajās ir tikai nedaudz vairāk nekā 100, kas ir vismaz divas reizes mazāk par rekomendēto minimumu – 225, kas Latvijas lielpilsētās būtu jāsasniedz tuvāko sešu gadu laikā. Šo skolu vidū ir gan tādas, kur OCE indekss ir augstāks nekā dažās valsts ģimnāzijās (Centra humanitārajā vidusskolā 70,9%, Franču licejā 70,1%), gan tādas, kur tas nesasniedz pat 30% (septiņas vidusskolas).
Lai gan skolēnu skaits ir viens no būtiskākajiem faktoriem, tomēr ne visu skolu turpmākai darbībai tam var būt izšķiroša nozīme. Arī RTU Inženierzinātņu vidusskolā 2016./2017.mācību gadā ir tikai 48 skolēni, taču, ņemot vērā šīs skolas īpašo vietu Latvijas izglītības sistēmā un šīs skolas neseno izveidošanu, gatavojot spējīgākos skolēnus inženierzinātņu apguvei augstskolā, tas nekādā veidā nedrīkstētu kļūt par šķērsli skolas tālākai darbībai.
Pētnieki norādīja, ka atsevišķi būtu jāskata četru vidusskolu – poļu, lietuviešu, ebreju un ukraiņu – darbība, kas tiek nodrošināta atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Ņemot vērā, ka nevienā no tām vidusskolēnu skaits nepārsniedz 51, kā arī to, ka ievērojama daļa šo skolu skolēnu pat nepārstāv attiecīgās minoritātes un mācību programmas vidusskolas posmā jau tagad vismaz daļēji tiek realizētas latviešu valodā, pētnieku ieskatā būtu lietderīgi veikt pārrunas attiecīgo valstu pārstāvjiem un, argumentējot situāciju, rast kompromisu šo skolu turpmākajā pastāvēšanā situācijai atbilstošākā pamatskolas vai sākumskolas statusā.
