Eksperts: sabiedrība vardarbībai ģimenē vairs “neuzgriež muguru” 1
Pēdējos 30 līdz 40 gados vardarbība ģimenē vairs nav kaut kas tāds, no kā sabiedrība novēršas un uzgriež muguru, bet gan šajos gados ir notikusi globāla sadarbība, lai attīstītu un mainītu likumdošanu attiecībā uz šo problēmu, sarunā ar aģentūru LETA pauda Nacionālā apmācību projekta pasniedzējs Skots Dženkinss.
Dženkinss policijā nostrādājis vairāk nekā 30 gadus, norādot, ka sabiedrības attieksme šajā laikā patiesi mainījusies. Tāpat ir mainījusies arī paša varmākas izpratne par lietām, sacīja Sieviešu cilvēktiesību programmas vadītāja Šerila Tomasa, skaidrojot, ka šis vīrietis vairs nevar palikt nesodīts, ka par savām darbībām viņš tiks saukts pie atbildības un ka viņa veiktā vardarbība ir noziegums. “ASV tagad vairs nav pieņemama šī vardarbība, un šī attieksme ir ļoti mainījusies,” izteicās Tomasa.
Dženkinss papildināja, ka sabiedrība vēl joprojām raugās ar dažādiem aizspriedumiem pret šo ļoti jūtīgo tematu, bet atbalsts institūcijām ir ļoti pieaudzis. “Arī mēs esam mainījuši fokusu – mēs vairs neskatāmies uz to, ko pati sieviete ir izdarījusi, lai vīrietis izmantotu vardarbību, bet gan skatāmies tieši uz vīrieša vardarbības aktu,” pastāstīja Tomasa.
Jautāta, vai ar varmāku tiek strādāts arī psiholoģiski, Šellija Karlsone, kas sniedz palīdzību cietušajiem, skaidroja, ka intervence ASV parasti notiek lietas izskatīšanas laikā, proti, kad tiesnesis norīko konkrēto vīrieti iziet attiecīgu programmu, tomēr, pēc viņas teiktā, tam nav bijis lielas ietekmes, jo šie vīrieši tikai reti kad kļūst mazāk vardarbīgi, bet vardarbīga kopumā netiek izkausta.
“Tāpēc vislielākā uzmanība tiek pievērsta upurim – lai šīm sievietēm un viņu bērniem būtu viss nepieciešamais atbalsts un dažos gadījumos arī patversmes, kur šīs sievietes var doties, kā arī finansiāla palīdzība. Vēl nav veikts pietiekams skaits pētījumu, lai saprastu, vai šāda intervence ir efektīva attiecībā uz varmākām,” minēja Karlsone.
Kā ziņots, 31.martā stājās spēkā regulējums, kurš noteica policijai plašākas tiesības aizsargāt ģimenes vardarbībā cietušos, nekavējoties pieņemot lēmumu par varmākas nošķiršanu. Grozījumi saistīti ar Saeimā jau iepriekš galīgajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas nosaka personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesā, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upuriem.
Izmaiņas ievieš būtiskus jauninājumus, kas palīdzēs cīņā ar vardarbību ģimenē. Līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību cietušajai vai apdraudētajai personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma varēs pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Tāpat policija varēs liegt personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Likuma grozījumi nosaka – ja policija pieņems lēmumu par varmākas nošķiršanu un aizsargājamā persona vai tās likumiskais pārstāvis vēlēsies, lai tiesa skata jautājumu par pagaidu aizsardzību, policijai būs jānosūta tiesai sava lēmuma noraksts, kā arī cietušās personas rakstveida pieteikums.
Likums “Par policiju” arī papildināts ar pienākumu policijai kontrolēt, kā tiek pildīti tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību personai pret vardarbību.
Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Līdz šim Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesā. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, iepriekš norādījuši grozījumu autori
