Šulca iespējamā kļūšana par Vācijas ārlietu ministru Latvijai nebūtu vēlama 5
Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līdera Martina Šulca iespējamā kļūšana par Vācijas ārlietu ministru Latvijai nebūtu vēlama, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Ojārs Skudra.
Viņš skaidroja, ka Latvija par šādu iespējamu pavērsienu nevarētu priecāties, jo SPD ir par sankciju atcelšanu pret Krieviju un Krimas “de facto” atzīšanu kā Krievijas sastāvdaļu. Vienlaikus profesors pauda skepsi par to, ka Šulcs patiešām atkāpsies no partijas vadītāja amata un ieņems Vācijas ārlietu ministra amatu. Pēc viņa domām, šāds solis būtu uztverams nopietni tikai tad, kad SPD ierindas biedru balsojums par Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvā bloka (CDU/CSU) un SPD panākto vienošanos par jaunās valdības izveidi būs pozitīvs.
“Šobrīd tā vēl ir vienkārši spekulācija. Tādā gadījumā arī nav skaidrs, kādu amatu ieņems šī brīža ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels. Arī jāatceras, ka Bundestāga vēlēšanās Šulcs gāja ar lozungu, ka “lielās koalīcijas” nebūs un Merkeles valdībā viņš nestrādās. Tagad viņš ir mainījis domas par “lielo koalīciju” un it kā vēl plāno ieņemt ārlietu ministra amatu. Šāda rīcība būtu pretēja tam, ko viņš iepriekš norādījis priekšvēlēšanu kampaņas laikā,” teica Skudra.
Eksperts vērsa uzmanību, ka SPD ierindas biedru balsojums partijas iekšējā referendumā par panākto vienošanos šobrīd ir grūti prognozējams, taču viņš izredzes vērtē kā 50 pret 50. Skudra skeptiski vērtēja iespēju, ka “par” “lielās koalīcijas” atbalstīšanu nobalojušajiem būs liels pārsvars, un tāds varētu pat nebūt vispār.
“Ja balsošana būs negatīva, tad iespējams mazākuma valdības variants, un tā nepastāvētu ilgi, vai arī uzreiz notiktu pirmstermiņa vēlēšanas, kas varētu norisināties vasarā,” piebilda Skudra, norādot, ka Vācijā veikto aptauju dati rāda – gadījumā, ja šobrīd notiktu pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, SPD izredzes tajās “nebūtu sevišķi spīdošas”, proti, sociāldemokrāti piedzīvotu lielāko iespējamo krahu pastāvēšanas vēsturē.
Pēc profesora domām, Vācijas mediju ziņotais, ka CDU/CSU koalīcijas sarunās ievērojami piekāpies SPD, ir pārspīlējums. “CDU bija jādomā par to, kā panākt, lai SPD piekrīt “lielajai koalīcijai”, un jādomā par to, lai balsošanā kaut 51% partijas biedru nobalsotu par “lielo koalīciju”. Visas piekāpšanās, kas bijušas, īstenotas tādēļ, lai izvairītos no pirmstermiņa vēlēšanām tagad un uzreiz,” atzīmēja Skudra.
Viņš uzsvēra – ja par panākto vienošanos tiks gūts vien minimāls SPD biedru atbalsts, valdība nebūs ilgstoši dzīvotspējīga. Politologs ir pārliecināts, ka valdības pastāvēšana nebūs viegla. “Lielākā opozīcijas partija Bundestāgā ir Vācijas labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas automātiski pēc tradīcijas vada budžeta komisiju, un SPD finanšu ministrs varēs ar šo partiju karot. Dažādas aptaujas liecina, ka par “lielo koalīciju” šobrīd nobalsotu 51% vai 47,5% vēlētāju. Ja aptaujas sāks liecināt, ka par šo valdību ir gatava balsot mazāk nekā puse visu vēlētāju un AfD pēc valdības apstiprināšanas būs lielāks atbalsts nekā SPD, tā būs katastrofa,” sacīja profesors.
Jau ziņots, ka Vācijas kancleres konservatīvais bloks un centriski kreisie sociāldemokrāti trešdien panākuši vienošanos par jaunās valdības izveidi.
Aģentūra DPA vēsta, ka SPD sarunās, kuru pēdējā kārta ilga 20 stundas, izdevies iegūt nodarbinātības un sociālās labklājības ministra portfeli, kuru vēlējās arī Merkeles vadītās CDU Bavārijas māsaspartija “Kristīgi sociālā savienība” (CSU). SPD ieguvuši arī ārlietu un finanšu ministra portfeļus. Mediji vēsta, ka CSU līderis Horsts Zēhofers kļūs par iekšlietu ministru.
Vācijas mediji ziņoja, ka Merkeles bloks koalīcijas sarunās ievērojami piekāpies sociāldemokrātiem. Mediji vēsta, ka partijas ir atrisinājušas savas domstarpības un parakstījušas vienošanos par “lielās koalīcijas” atjaunošanu. Taču, lai to panāktu, konservatīvajiem nācies ievērojami piekāpties, atdodot SPD finanšu ministra amatu, ko līdz šim ieņēma CDU politiķis Volfgangs Šeible. Tas, visticamāk, nozīmēs pārmaiņas Vācijas eirozonas politikā, atzīst mediji.
Savukārt avoti centriski kreisajā partijā trešdien pavēstīja, ka Šulcs atkāpsies no partijas vadītāja amata, ko nodos SPD Bundestāga frakcijas līderei Andreai Nālesai. Gaidāms, ka Šulcs jaunajā Merkeles valdībā kļūs par ārlietu ministru, lai arī iepriekš viņš bija izslēdzis iespēju ieņemt amatu Merkeles vadītā kabinetā.
Koalīcijas līguma saskaņošana vēl nepieliks punktu ieilgušajam jaunās valdības veidošanas procesam pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, jo jebkura vienošanās vēl jāapstiprina SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā.
Ja sociāldemokrāti tomēr noraidīs atgriešanos “lielajā koalīcijā”, Merkelei atliks vienīgi iespēja uzņemties mazākuma valdības vadību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas.
