Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

Eksperts: Tiesas procesu ilgumu risināšanai nav sperti praktiski soļi

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā arvien pastāv akūta tiesas procesu ilgumu problēma, kuras risināšanā nav sperti praktiski soļi, lai arī valdība uzsvēra alternatīvo strīdu risināšanas modeļu veicināšanu, – Valda Dombrovska (V) trešās vadītās valdības pirmo darba gadu tieslietu jomā novērtēja tiesību eksperts un zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Liepa norādīja, ka valdības rīcības plānā līdz šī gada 1.aprīlim bija paredzēts pieņemt Mediācijas likumu, tomēr tas valdībā tika apstiprināts tikai pagājušajā nedēļā, 6.novembrī.

Tāpat tiesību eksperts savā izvērtējumā secināja, ka, lai arī ministrija radikālas tieslietu sistēmas reformas vietā ir veikusi atsevišķus, pakāpeniskus pasākumus, tas tomēr nav pietiekami. Liepa uzsvēra, ka vēl joprojām nav īstenota visu tiesu nolēmumu publiska bezmaksas pieejamība. “Šāda nolēmumu datubāze pastāv, tomēr tā pieejama tikai tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Publiskajos resursos nav pieejami visi tiesās pieņemtie nolēmumi, kā arī dažas nolēmumu datubāzes ir pieejamas par maksu,” secināja Liepa.

Liepa kritizēja nespēju atrisināt jautājumu par pāreju uz divu tiesu instanču modeli administratīvajā procesā, jo patlaban nav informācijas, vai kas tiek darīts, lai koncepcija virzītos uz priekšu.

Kā labos aspektus Liepa izcēla šī gada martā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzēja turpmāk kasācijas procesu skatīt rakstveida procesā. Tāpat grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteica, ka administratīvo pārkāpumu lietas tiek skatītas rajona (pilsētas) tiesās, tādā veidā atslogojot administratīvās tiesas.

Attiecībā uz tiesu sistēmas darba uzlabošanu Liepa novērtēja valdības darbu kā tikai daļēji sekmīgu.

Zvērināts advokāts izvērtējumā pauda pārliecību, ka Latvijas ekonomisko un sociālo procesu attīstība prasa nepārtrauktu normatīvās sistēmas pilnveidošanu. Sevišķi normatīvo aktu reforma ir nepieciešama jomās, kas skar uzņēmējdarbību, piemērām, civilprocesa, kriminālprocesa, kriminālo un administratīvo sodu sistēmā, arī tiesu iestāžu darbībā un intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Liepa secināja, ka valdība nav pilnībā īstenojusi nevienu no rīcības plānā un deklarācijā iekļautajām reformām. Kā piemēru viņš minēja neizstrādāto šķīrējtiesu darbības regulējuma modeli.

Izvērtējumā Liepa apskatīja arī tautsaimniecības šķēršļus, kādi pastāv tieslietu sistēmā, tostarp robus reiderisma novēršanā un maksātnespējas regulēšanā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+