Eksperts: tuvojoties prezidentūras beigām, palielināsies strīdi koalīcijā 4

Tuvojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē beigām, palielināsies strīdi koalīcijas partiju vidū, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja politikas eksperts Ivars Ijabs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

“Patreiz uz mums skatās. Mēs nevaram atļauties īpaši zākāties, vai izcelties ar politikas iniciatīvām,” teica Ijabs. Vienlaikus viņš atzina, ka esošajai koalīcijai 12.Saeimas ietvaros nav īpašu alternatīvu. “Kas attiecas uz kopējo sastāvu, pat ja nomainās premjers, koalīcija principā būs tā pati,” uzskata politologs.

Runājot par Nacionālās apvienības (NA) Saeimā iesniegtajiem grozījumiem, kas paredzēja veikt izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un kurus Saeima ceturtdien noraidīja, Ijabs atzina, ka ir pavisam skaidrs, ka atklāts balsojums par prezidenta ievēlēšanu radītu lielas pilnvaras partiju valdēm un sabiedriskajai domai, kas varētu ietekmēt deputātus. “Jautājums – vai tas ir labi, vai slikti? Zaļie un zemnieki redz, ka tas ir kaut kādā veidā slikti, jo tas atņem deputātam viņa individuālu izvēli,” sacīja Ijabs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat politikas eksperts atzina, ka esošās kārtības rezultātā ir tikuši ievēlēti gan labi, gan slikti prezidenti. Tādējādi jautājums ir arī saistīts ar to, kā prezidenta kandidāti tiek nominēti.

Jau vēstīts, ka Saeima ar balsu vairākumu noraidīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredzēja Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā.

Par likumprojektu balsoja 43 “Vienotības” un NA deputāti, pret bija 28 “No sirds Latvijai” un ZZS deputāti, bet atturējās 21 “Saskaņas” pārstāvji.

Saeima pagājušajā ceturtdienā sākotnēji noraidīja NA ierosinājuma par atklātu balsojumu prezidenta ievēlēšanā nodošanu izskatīšanai komisijām. Pēc likumprojekta noraidīšanas vairāki deputāti rosināja atkārtotu balsojumu, taču tajā piedalījās tikai 46 deputāti. Deputātu reģistrācija liecināja, ka zālē bija 88 deputāti, tādēļ tika izsludināts 10 minūšu tehniskais pārtraukums. Tomēr pēc pārtraukuma Saeimā nenotika atkārtots balsojums, jo 20 deputāti lūdza sēdi turpināt ar pārējo jautājumu izskatīšanu.

Lai prezidentu ievēlētu atklāti, nepieciešami grozījumi Satversmē. Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Nākamās prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas vasaras sākumā.