×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
9. aprīlis, 2018
Drukāt

Eksportā labākais gada sākums kopš 2012.gada. Ko saka eksperti?

Shutterstock ilustrācijaShutterstock ilustrācija

“Latvijas preču eksporta pieaugums šī gada pirmajos divos mēnešos liecina par noturīgu ekonomikas izaugsmes tempu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī Latvijas preču eksports faktiskajās cenās audzis par 11,6% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri un kopā ar janvāri, kad eksports auga par 18,1%, šis Latvijas eksportētājiem ir labākais gada sākums kopš 2012. gada. Vienlaikus eksporta pieaugums februārī pārsniedza importa kāpumu un tādējādi nedaudz uzlabojusies arī Latvijas tirdzniecības bilance,” vērtē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš skaidro, ka labos eksporta rezultātus februārī nodrošināja graudaugu (3 reizes pret pagājušā gada attiecīgo periodu), koka izstrādājumu (+15%), mehānismu un iekārtu (+22,2%), transportlīdzekļu un to detaļu (+20,6%), optisko iekārtu (+61,9%), kā arī ķīmisko produktu (3 reizes) eksporta pieaugums. Šie pieaugumu vairāk vai mazāk atspoguļo pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā, taču interesanti, ka februārī par 40,1% audzis koksnes imports. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ pat pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ierobežotas vietējo resursu pieejamības ziemas mēnešos ražošana kokapstrādē turpināja augt. Kopējo eksporta pieaugumu februārī uz leju gan pavilka dzelzs un tērauda, kā arī dārzeņu eksporta kritums par attiecīgi 25,3% un 66,9%.

Bez preču tirdzniecības Latvijā turpina veiksmīgi attīstīties arī pakalpojumu eksports, kas pērn audzis par 4,8%. To lielā mērā nodrošināja datorpakalpojumu un informācijas (+30,8% pret 2016. gadu), būvniecības (+38,3%), kā arī citu biznesa pakalpojumu (+9,7%) eksports. Kopējo pakalpojumu eksporta izaugsmi pērn gan uz leju pavilka 16,8% kritums finanšu pakalpojumos un 7,9% samazinājums ieņēmumos no dzelzceļa pakalpojumu eksporta. “Līdz ar pēdējo mēnešu notikumiem ir skaidrs, ka šīs tendences turpināsies un austrumu-rietumu tilta biznesa modeļa iespējas kopumā šķiet šobrīd ir kļuvušas stipri ierobežotas,” uzskata M.Āboliņš.

“Taču kopumā eksportējošie uzņēmēji Latvijā jūtas labi un to optimisma līmenis ir ievērojami augstāks, kā vietējā tirgū strādājošajiem uzņēmumiem, liecina jaunākā “Citadele Index” pētījumā rezultāti. Papildus tam pērnā gada nogalē pēc ilgāka laika atkal ir sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā, palielinoties par 21,2% pret 2016. gada pēdējo ceturksni. Tā ir laba ziņa par eksporta perspektīvām šogad un arī darbaspēka jautājums vēl nav tik būtisks, lai kavētu uzņēmumu attīstību. Lai arī 43% no visiem un 93% no lielajiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir saskārušies ar problēmām atrast sev nepieciešamo darbaspēku, darbaspēka nepieejamību kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru norādījuši vien 15,9% uzņēmēju. Kā liecina “Citadele Index” pētījuma rezultāti, šogad vairāk nekā 60% no vidējiem un 79% no lielajiem uzņēmumiem plāno paplašināt savu darbību. Tostarp lielie uzņēmumi aktīvi meklē jaunus eksporta tirgus, plāno investīcijas attīstībā un darbaspēka jautājumu risina automatizējot darbību,” vērtē M.Āboliņš.

Eksporta attīstībai gan būtiskākie ir ārējie faktori un te signāli ir dažādi. Pasaules tirdzniecībā šis gads ir sācies ar vienu no straujākajiem pieaugumiem pēckrīzes periodā, taču ražotāju optimisms Eiropā pēdējos mēnešos ir kļuvis piesardzīgāks, lai gan tā līmenis joprojām ir ļoti augsts. Daļēji tas varētu būt saistīts ar neskaidrību par ASV tirdzniecības politiku un iespējamiem tirdzniecības tarifu pieaugumiem pasaulē. Latvijas eksporta apmēri uz ASV nelieli, tādēļ tirdzniecības tarifu tiešā ietekme uz mūsu ekonomiku būtu maza, taču ES kopumā ir apjomīga pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV un tas nozīme, ka jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES izaugsmi. To noteikti izjustu arī uzņēmēji Latvijā. Tomēr ja neskaita šos riskus, citi faktori un rādītāji drīzāk liecina par labu gadu Latvijas eksportā, kā arī rūpniecībā, lēš “Citadeles” ekonomists.

Savukārt “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda: “Kā jau gaidīts, februārī preču eksporta izaugsmes temps nedaudz noplaka, tomēr eksports turpināja uzrādīt jaudīgu 11.6% kāpumu, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja graudaugi, koks un tā izstrādājumi, kā arī mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports. Kritums iezīmējās metālu un to izstrādājumu eksportā, kur svārstības nav retums. Kopējā preču eksportā (eiro izteiksmē) plus zīme ir jau sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, un tas ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Pērn vairāk nekā 60% no Latvijas iekšzemes kopprodukta veidoja tieši eksports, no kura lielākā daļa nonāca Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šī gada divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē uz ES valstīm ir audzis par 9%. Būtisks pieaugums arī uz ASV (galvenokārt turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu preču grupā, kas nav Latvijā ražotas preces) un Krieviju (galvenokārt dzērieni, kas ražoti ārpus Latvijas).”

A.Buceniece atgādina, ka, lai gan imports šogad aug lēnāk nekā eksports, tāpat importējam vairāk nekā eksportējam. Preču importa vērtība februārī palielinājās par 8.4%. Vairāk nekā trešo daļu kāpuma, visdrīzāk, nodrošināja “airBaltic” flotes papildināšana ar vēl vienu jaunu lidmašīnu. Vērā ņemams pieaugums bija arī metālu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importā, kas, ļoti iespējams, norāda uz augošo būvniecības un investīciju aktivitāti.

“Eksporta izaugsme šī gada sākumā ir pozitīvi pārsteigusi un gaidāms, ka ne vienu mēnesi vien šogad redzēsim divciparu izaugsmi. Tomēr eksportam priekšā daudz izaicinājumu. Eirozonā šī gada februārī un martā ir nedaudz pasliktinājies uzņēmēju sentiments. Lai gan tas joprojām kopumā ir augstā līmenī, tas, iespējams, sāk norādīt uz ekonomikas augšanas tempa palēnināšanos vienā no mūsu galvenajiem tirdzniecības virzieniem. Tas nozīmē, ka audzēt eksporta apjomus būs grūtāk. Līdzīgi arī augstā jaudu noslodze un darbaspēka trūkums būs ierobežojoši faktori. Ja ilgstoši gribam divciparu izaugsmi eksportā, tad ir vajadzīgas būtiskas investīcijas jaudu kāpināšanā. Ar nelieliem efektivitātes uzlabojumiem var būt par maz, ja ambīcijas ir augstas,” vērtē “Swedbank” pārstāve.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+